Foto – Valdis Semjonovs

Psihiatrijā bez aizspriedumiem: kā šobrīd strādā psihiatriskajā palīdzībā? 0

Psihiatrijā pēdējo gadu laikā notikušas pārmaiņas – tas jūtams, jau ienākot Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Pārdaugava telpās. Centra vadītājs ELMĀRS TĒRAUDS atzīst: strādāt mūsdienīgi iekārtotajā ēkā ir daudz patīkamāk nekā vecajās Tvaika ielas slimnīcas telpās. Tur viņš bijis spiests tiktāl nocietināties, ka gandrīz vairs nav atbildējis uz slimnieku tuvinieku sūdzībām par briesmīgajiem sadzīves apstākļiem un šaurību nodaļās. Tagad finansējums remontam piešķirts, taču tehnisko dokumentu kārtošana krietni ieilgusi. Ārsts cer, ka tas tomēr drīzumā sāksies.

Kā sanācis, ka līdz šim esat strādājis Tvaika ielas slimnīcā?

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 44
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 61
20 stundas
Lasīt citas ziņas

Studējot Latvijas Medicīnas akadēmijā, vajadzēja iet māsu praksē. Mani iekārtoja šeit. Sabiedrībā ir daudz aizspriedumu pret psihiatriju, taču pārliecinājos, ka dzīvē viss nav tik šausmīgi. Kolēģi un vide slimnīcā bija pietiekami labvēlīga un interesanta, tāpēc paliku. Izvēlei bija arī racionāls pamats – tā kā bērnībā biju savainojis pirkstus, nevarēju būt ķirurgs.

Ar māsiņām mēdzu jokot, ka viņas man neko jaunu nevar pastāstīt. Esmu strādājis par sanitāru un četrus gadus par medmāsu. Protu kopt pacientu un savaldīt, arī izdarīt injekcijas, kas pašlaik sagādā problēmas jaunajiem ārstiem. Toreiz perfekti iemācījos visus medikamentus un devas, kā tos lietot un kādās kombinācijās. Labi izprotu nodaļā notiekošo – ārsts no rīta atnāk un pēcpusdienā dodas prom, bet es te esmu vārījies daudzus gadus.

Skatoties tādas filmas kā Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, gluži vai zosāda uzmetas…

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc šīs filmas psihiatrijā zināmā mērā sākās pagrieziens. Līdz pagājušā gadsimta 70.–80. gadiem medikamentiem bija smagas blakusparādības un diezgan plaši izmantoja elektrošoka jeb elektrokonvulsīvo terapiju. Elektriska lādiņa izraisīta epileptiska lēkme ekrānā izskatās dramatiski un cilvēkus biedē. ASV un citās valstīs to veica uzvedības traucējumu gadījumā, bet Latvijā tas vienmēr darīts medicīnisku apsvērumu dēļ, parasti smagas šizofrēnijas slimniekiem.

Vai arī mūsdienās izmanto elektrošoku?

Pasaulē un Eiropas valstīs šo metodi praktizē, kad nav iespējams lietot medikamentus, ir neārstējama depresija, obsesīvi kompulsīvie traucējumi, smaga šizofrēnija. Skandināvijā tā ir ambulatora manipulācija ar īslaicīgu narkozi. Kad slimnieks pamostas, iedzer tēju un dodas mājās. Diemžēl Latvijā nav izdevies šo terapiju noorganizēt atbilstīgi mūsdienu prasībām un tā nav plaši pieejama.

Protams, ne visi pacienti alkst pēc elektrošoka, taču daudzi, kuri vienlaikus lieto 5–6 medikamentus depresijas ārstēšanai, tomēr pietiekama efekta nav, piekristu šim ārstēšanas veidam. Kolēģi, kuri devušies strādāt uz Skandināviju, stāsta, ka tur slimnieki no elektrošoka tik ļoti nebaidās.

Pētījumi apliecinājuši, ka šī metode neizraisa neatgriezenisku smadzeņu bojājumu, kā mēdz uzskatīt. Salīdzinot ar tiem, kuri ilgstoši lietojuši medikamentus, uzmanība, atmiņa un prāta spējas nemainās daudz vairāk.

Vai mediķim darbs ar tā sauktajiem trakajiem nav psiholoģiski pārāk smags?

Vai tad neirologam, kurš ārstē epilepsijas pacientus, vai dermatologam, pie kura nāk ilgstoši slimojoši psoriāzes slimnieki, ir vieglāk? Katram darbam sava specifika, tomēr psihiatrija ir disciplīna, no kuras baidās daudzi kolēģi. Nereti saka: nekas nevar būt briesmīgāks, kā sajukt prātā! Ja no kaut tā bīstamies, tad distancējamies un noliedzam to. Bailes radušās senos laikos, kad smagiem pacientiem nevarēja palīdzēt un viņi visu mūžu pavadīja trakomājā. Vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē medikamenti izraisīja smagas blaknes. Slimnieki kļuva apātiski un nespēja pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā. Tagad situācija ir kardināli mainījusies, taču apkārtējo attieksme palikusi tāda pati.

Vai arī mūsdienās daudzi slimnieki savu dzīvi pavada aiz durvīm bez rokturiem, restēm un trakokreklos?

Kreklus vairs neizmanto, taču slēgta tipa nodaļu Latvijā ir diezgan daudz, jo akūtā stāvoklī, kad pacients nonācis halucināciju un murgainu ideju varā, viņa uzvedība kļūst neprognozējama. Arī smagas depresijas pacientiem ar pašnāvības tieksmēm, demences slimniekiem ar apjukumu un delīriju jāatrodas šādos stacionāros, lai viņi ziemas naktī kaili nedotos prom un psihozes stāvoklī nekļūtu bīstami sev un apkārtējiem.

Pastiprināti jāuzmana pacienti, kuri dzird halucinatoras balsis, kas, piemēram, pavēl lēkt ārā pa logu, vai kurus pārņēmušas murgainas idejas par dzīvības apdraudējumu un gaidāmo pasaules galu. Reizēm glābjoties kāds no apkārtējiem tiek sadurts vai citādi savainots, taču kopumā vairāk jābaidās no veselajiem. Psihiski slimie nerada sabiedrībai vislielāko risku.

Vai pacienti mēdz apdraudēt arī slimnīcas personālu?

Slimnieki māsas un ārstus fiziski aizskar reti, jo jūt respektu, tomēr savainošanas gadījumi ir bijuši. Jaunākajam personālam gan bieži iznāk saskarties ar agresiju. Daži pacienti ir gatavi pārbaudīt sanitāra pacietību kaut vai 24 stundas no vietas. Kad strādāju par brālīti, reiz viens vīrs mani paņēma aiz halāta un kādus trīs metrus aizlidināja. Vainīgais gan bija nevis slimnīcas pacients, bet kāda slimnieka ciemiņš.Uzņemšanas nodaļā reizēm gadās ļoti saspringtas situācijas. Tad ārstam jāspēj pareizi rīkoties un dot atbilstīgas norādes personālam, taču dažkārt arī pats esmu palīdzējis savaldīt pacientu.

Visbīstamākie ir tie, kuriem psihiskos traucējumus pavada narkotiku vai alkohola reibums. Galvenais ir slimnieku neprovocēt, spēt strauji un saudzīgi reaģēt. Protams, tas nav viegli, jo paši pacienti tādā brīdī nav saudzīgi. Mums nav ne ieroču, ne pa gaisu šaujamu šļirču, ne gāzes baloniņu. Slimniekus savaldām ar saturēšanu un saitēm.

Ja pacients ir ārkārtīgi uzvilkts un agresīvs, par ko ātrā palīdzība ziņojusi jau iepriekš, mēs nemēģinām viņu pārliecināt, ka tuvinieki, kas izsaukuši ātro palīdzību, ir labi, bet cenšamies situāciju pēc iespējas ātrāk atrisināt ar nomierinošiem līdzekļiem. Likums nosaka, kādos gadījumos drīkstam ierobežot pacienta brīvību, sasienot rokas vai fiksējot pie gultas, tomēr tas allaž ir bijis karstu diskusiju temats. Reizēm slimnieka stāvoklis krasi mainās. Slimnīcā ievests, viņš spļaudās, kož, rej, lamājas, bet no rīta brīnās, kur atrodas, pateicas par palīdzību un priecājas, ka ir labi izgulējies.

Vai psihiatrs spēj paredzēt, ka slimnieks plāno izdarīt pašnāvību?

Risku izvērtējam pēc pieredzes un teorētiskajām zināšanām, taču droši nevaram būt ne par vienu. Ja risks šķiet augsts, pacients būtu jāievieto stacionārā, ko viņš, protams, nevēlas. Nekāda veida piespiešana nav vēlama. Cik vien iespējams, cenšamies pierunāt un izskaidrot. Ir ļoti skumji, ja esmu darījis visu iespējamo, tomēr slimnieks nolemj aiziet no dzīves. Tad vienmēr pārdomāju, vai varēju rīkoties citādi, un šos gadījumus apspriežu ar kolēģiem. Par laimi, tādi bijuši tikai daži. Reizēm tuviniekiem vajadzētu būt atbildīgākiem. Neraugoties uz pašnāvības draudiem, netiek ņemts vērā ārsta ieteikums radinieku vest uz slimnīcu, sak, nedod dievs, ka kāds uzzinās!

Ja valsts apmaksātu psihoterapiju, vai, jūsuprāt, psihisko slimnieku kļūtu mazāk?

Jo vairāk apmaksās, jo pacientu kļūs vairāk. Gandrīz katram no mums ir kādi psihiski traucējumi, jautājums tikai – cik tie izteikti un kam vajadzētu ārstēties: gan tiem, kas mājās kaujas, gan tiem, kuriem ir depresija, trauksme vai attiecību problēmas ģimenē.

Tautā runā, ka psihiatri nozāļo pacientus. Kas var notikt, atsakoties no medikamentu lietošanas?

Katram pacientam jāizvēlas atbilstīgākā ārstēšana. Dažreiz priekšroka dodama medikamentiem, citkārt efektīva ir psihoterapija. Psihiatram jāzina arī psihoterapijas pamati. Pats to divus gadus mācījos Viļņas universitātē.

Ja pacients izveseļojas, lietojot tikai vienas zāles, visi ir priecīgi, taču dažkārt jākombinē pieci, septiņi un pat vairāk nekā desmit medikamentu. Ja kāds zina, kā palīdzēt labāk, labprāt uzklausīšu.

Šizofrēnijas pacientiem medikamentu pēkšņa nelietošana bieži beidzas ar slimības atkārtotu uzliesmojumu un, nedod dievs, dziļu depresiju. Dažkārt tuvinieki pārmet: mēs taču ar jums pirms dažiem mēnešiem jau konsultējāmies! Reizēm psihoze pāriet nākamajā dienā, bet, ja cilvēkam ir smagi psihiski traucējumi daudzus gadus, nevar cerēt uz ātru izveseļošanos.


Vai mazākas izredzes nopelnīt neattur jaunos speciālistus specializēties psihiatrijā?

Medicīnā strādā ne tikai naudas dēļ. Negribu banalizēt, taču pastāv arī misijas apziņa. Nebūtu nopietni apgalvot, ka māsiņas nāk uz darbu tikai tādēļ, lai saņemtu algu. Tā ir nepiedodami maza, kaut gan lielai daļai no viņām ir augstākā izglītība. Pēdējo četru gadu laikā psihiatri bijuši vieni no tiem, kuri no Latvijas aizbraukuši visvairāk. Profesionāļu populācija noveco, kas īpaši būs jūtams pēc gadiem desmit, pirmām kārtām lauku rajonos.

Daži jūsu kolēģi pieņem tikai privātpraksēs. Vai, jūsuprāt, šie ārsti pelna pietiekami, lai nodrošinātu savu ģimeni?

Es pats pacientus privāti pieņemu tikai pusi dienas reizi nedēļā. Tas man ir hobijs, jo patīkami strādāt ar motivētiem slimniekiem. Rīgā un lielākajās pilsētās vairāki psihiatri spēj gana labi iztikt, strādājot tikai privāti. Pacienti bieži vien izvēlas apmeklēt privātpraksi, kur ir mazākas rindas un ilgākas konsultācijas.

Arī uz psihiatrijas ambulatoro centru nāk pacienti, kuri izprot savas veselības problēmas un piedalās ārstēšanā, tāpēc slimnīcā nokļūst reti vai nemaz, taču, ja sirdzējs neapzinās slimību, rodas tā sauktais virpuļdurvju sindroms – slimnīca, mājas, slimnīca. Diemžēl Latvijā pastāv tendence neņemt vērā speciālistu ieteikumu ārstēties stacionārā, lietot noteiktus medikamentus, veikt tādus vai citādus izmeklējumus. Reizēm es saku: ja jūs labāk zināt, kas tuviniekam vajadzīgs, rīkojieties paši!

Ko pārdzīvo smagu psihisko slimnieku ģimenes locekļi?

Bieži saskaramies ar visai dramatiskām situācijām, kuru dēļ ik pa laikam jūtos bezpalīdzīgs. Tāpat kā alkoholiķu ģimenēs, arī šizofrēnijas pacientu tuviniekiem izveidojas līdzatkarība. Ja pacients kārtējo reizi pārtraucis ārstēties, mājinieki var tikt pakļauti vardarbības draudiem. Mūsu ieteikumi slimības saasinājuma gadījumos ir šabloniski: zvaniet112! Atbrauks gan ātrā palīdzība, gan policija.

Negribu paust viedokli, ka psihiski slimie bieži vien ir vardarbīgi, tomēr, ja ir slimības uzliesmojums un pacients kļuvis agresīvs, jāievēro piesardzība. Saskaroties ar psihotisku, piedodiet, traku cilvēku, nevaram prognozēt viņa rīcību, tādēļ jāsauc palīgā profesionāļi.

Lai noteiktu diagnozi, ārsti sūta uz rentgenu un citiem izmeklējumiem. Vai tie nepieciešami arī psihiskajiem slimniekiem?

Izmeklējumi vajadzīgi, lai pārliecinātos, vai nav kādas somatiskas vai neiroloģiskas saslimšanas. Latvijas lielākajā psihiatrijas slimnīcā būtu vajadzīgs vismaz datortomogrāfs. Tā kā šī ierīce atrodas citās ārstniecības iestādēs, ir ierobežotas iespējas veikt izmeklējumus. Esmu bijis ārzemju klīnikās, kur psihiatrs nakts dežūras laikā pats pacientam veic datortomogrāfiju un tālāk rīkojas atbilstīgi tam, ko atklājis.

Kāpēc uzņēmāties psihiatru asociācijas vadību?

Mani šajā amatā ievēlēja pirms astoņiem gadiem. Laikam kolēģi juta, ka man ir ambīcijas un urda nemiers, lai psihiatrijā kaut ko mainītu. Nav daudz tādu dullu cilvēku, kas to grib, jo šis sabiedriskais pienākums aizņem daudz laika. Ceru, ka nākamajā termiņā kāds mani nomainīs. Svarīgi, lai tas būtu cilvēks ar svaigu redzējumu par nozari.

Kāda ir asociācijas misija?

Mūsu pārraudzībā ir profesionālie standarti, ārstu sertifikācija, vadlīniju izstrāde. Sadarbojamies ar Nacionālo veselības dienestu, Veselības ministriju, tiesībsargu. Ja nozarē ir problēmas, tās vajadzētu risināt speciālistiem, pirms sākusies negatīva rezonanse sabiedrībā. Piedalāmies likumdošanas sakārtošanā, kompensējamo medikamentu saraksta veidošanā. Diemžēl joprojām nav izdevies tajā iekļaut jaunākos ilgstošas iedarbības neiroleptiskos līdzekļus šizofrēnijas pacientiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur tos neapmaksā.

Varam justies pagodināti, ka mūsu asociācija ir uzņemta ziemeļvalstu psihiatru asociāciju apvienībā. Taču, kad runājam par katrā valstī notiekošo un es stāstu, ka mūsu šizofrēnijas slimnieki nesaņem šos medikamentus, kolēģi nesaprot, kā tas iespējams.

Latvijā ir viens no augstākajiem pašnāvību rādītājiem Eiropas Savienībā, bet depresijas ārstēšanai nepieciešamos medikamentus valsts apmaksā tikai 50% apmērā. Turklāt jāņem vērā, ka smagiem pacientiem vajadzīga kombinēta ārstēšana, lietojot vairākas zāles.

Psihiatri mēdz uzsvērt atpūtas nozīmi garīgās veselības saglabāšanā. Vai jums pašam atliek brīvs laiks?

Padomju laikā vārds profilakse ieguva izsmiekla pieskaņu, taču tā bijusi aktuāla vienmēr. Svarīgi, lai ikvienam būtu fiziskas aktivitātes un laiks, kas tiek pavadīts ārpus mājām. Šovasar jau divus mēnešus iepriekš sāku gaidīt atvaļinājumu. Esmu azartisks sēņotājs. Ziemā nodarbojos ar kalnu slēpošanu. Abi ar sievu dejojam tautas deju kolektīvā Dancis. Agrāk biju aizrāvies ar skvošu, bet tagad rakete galīgi noputējusi, jo asociācijas darbi apēd ļoti daudz laika.

Ko ģimenē saka par jūsu aizņemtību?

Sieva to klusējot pacieš. Ārstu atvaļinājums bieži vien ir saistīts ar kongresu vai kursu apmeklējumu. Asociācijas prezidenta amata lielākais bonuss ir iespēja doties uz starptautiskiem kongresiem. Nedēļu no pēdējā atvaļinājuma izmantoju, lai tiktos ar ziemeļvalstu psihiatriem.

Vai psihiatrijā, tāpat kā citās medicīnas nozarēs, rodas arvien jauni atklājumi?

Pētniecība notiek ļoti plaši. Vienīgi nedaudz noplacis jaunu medikamentu radīšanas vilnis, jo pašlaik tiek gaidīti ģenētiski risinājumi. Būtu lieliski, ja arī jaunajiem ārstiem būtu iespēja tikt uz starptautiskajiem kongresiem, kur lekcijas lasa vienlaikus vairākās zālēs un izstādīti vairāki simti stenda referātu par visplašāko psihiatrijas jautājumu loku.

Vai vienmēr var viegli novilkt robežu starp normu un psihisku novirzi?

Psihiatrijā pastāv klīniskie kritēriji, taču dzīvē viss nav tik vienkārši. Patoloģija sākas, kad cilvēks sāk justies slikti, viņam rodas trauksme, grūtības strādāt, baudīt brīvo laiku un veidot attiecības.

Ir cilvēki, kuri ģimenē labi saprotas, tikpat kā nesarunājoties, bet citi viens otru iepļaukā, met krūzes pret sienu un arī jūtas lieliski – pilnīgi dažādas emociju izpausmes! Pieņemamās variācijas ir ļoti plašas, taču pēdējo gadu laikā vērojama tendence psihes patoloģiju mēģināt ietilpināt normā.

Vai jāārstējas būtu arī tiem, kuri liek apkārtējiem ciest no sava sliktā garastāvokļa?

Svarīgi ir iekļauties noteiktos rāmjos. Arī man pašam garastāvoklis mainās, taču es pielāgojos situācijai, saprotu, ka darbā jābūt pietiekami korektam un mājās – laipnam. Nedomāju, ka visiem ar nesavaldības un agresijas izpausmēm uzreiz jāiet pie psihiatra, bet varbūt derētu padomāt, kas dzīvē nenotiek, kā gribētos. Iespējams, ir vērts aprunāties ar ģimenes ārstu, mācītāju vai psihologu.

Kā varat izskaidrot to, ka ar psihiskām slimībām sirgstošie atstājuši bagātīgu mantojumu kultūrā un zinātnē?

Starptautisko psihiatru kongresu atklāšanas plenārsēdēs bieži ir lekcija par kādu slavenu cilvēku no aspekta – vājprāts un ģenialitāte. Ļoti radoši mēdz būt bipolāri afektīvie pacienti, kuriem depresija mijas ar pacilātību un enerģiju. Labajos brīžos ģeniālas grāmatas rakstīja, piemēram, Ernests Hemingvejs un Agata Kristi.

Pasaulē ir izgudrots tik daudz, ka ar normu vairs nepietiek. Vajag sevišķas spējas, lai izdomātu kaut ko jaunu, – tās saucam vai nu par talantu, vai neprātu. Nenormālība ir interesantāka par normu, tāpēc tai pievērš lielāku uzmanību.

Manī gan neloģiskie un greizie šizofrēnijas slimnieku radītie mākslas darbi neizraisa sajūsmu. Citi slavē, bet man šķiet, ka tajos izpaužas nevis ģenialitāte, bet gan neveselība. Šajā gadījumā nespēju abstrahēties no savas profesijas.

Zinātnē šizofrēnija radošo prātu diemžēl stipri sabojā. Sākumā ir dzirksts un atklājumi, taču vēlāk lielākoties notiek skumjas un dramatiskas personības pārmaiņas, kad nav iespējams palīdzēt.

Šķiet, psihiatriem vēl vairāk nekā citu specialitāšu ārstiem svarīgi ir labi saprasties ar pacientiem. Vai jums tas izdodas?

Citādi jau nemaz nevarētu strādāt! Pret slimniekiem ar dažādiem traucējumiem jāizturas atšķirīgi. Ja kādam ir akūta mānija, pacilāts un uzbudināts garastāvoklis, ārstam jābūt striktam, punktuālam un prasīgam, bet ar depresijas slimniekiem – taktiskam, mierīgam un pacietīgam.

Ar dažiem pacientiem man ir formālas attiecības, taču ar citiem tās izveidojušās ļoti draudzīgas, mēdzam apspriest pat tomātu audzēšanu.

Psihiatrus ne pārāk bieži sveicina uz ielas. Arī es sabiedriskā vietā pacientus neuzrunāju, ja vien viņi to nedara pirmie.

Vai pacientes mēdz iemīlēties psihiatrā?

Mīlestības jūtas biežāk veidojas psihoterapijā, kad reizēm tā ir daļa no ārstēšanas procesa. Būdamas arī psihotiskos stāvokļos, pacientes izpauž visu emociju gammu – gan nolād, gan atzīstas mīlestībā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Mums nav tik stingra ētikas kodeksa kā ASV psihiatru asociācijai, kurā ir noteikts laika periods, pēc kura drīkst veidot tuvas attiecības ar pacientu. Arī Latvijā bijuši gadījumi, kad ārsts apprecējis savu slimnieci, taču tie drīzāk ir izņēmumi. Vai tad mīlestību nevar uzskatīt par nedaudz psihotisku stāvokli?Ielauzumi:Sākot strādāt psihiatriskajā slimnīcā, kļuvu līdzsvarotāks un mierīgāks, vismaz darbā noteikti. Daudzi slimnieku tuvinieki lasa izglītojošu literatūru un pieņem psihiatra viedokli, taču citiem ir klaji noliedzoša attieksme un pilnīgi aplami priekšstati par psihiatriju.Psihiatrs ir tiešas pieejamības speciālists, pie kura var nākt jebkurš, kam vajadzīga palīdzība, tomēr pareizāk būtu vispirms vērsties pie ģimenes ārsta. Kad paciente man atnes ziedus, dāvinu tos māsiņām vai lieku uz galda kolēģēm.

<

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 1
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 3
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Elīna Gluzunova soctīklos ievieto jutekliskus foto pēc krūšu operācijas: fani metas kritizēt, bet vīrieši lūdz pēc papildus bildēm 3
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mums jau tādu cūku kūti pārdeva!” – Magone taisnojas par bardaku un netīrību savas mājas pagalmā 9
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 26
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Priecājos, ka vairs nebiju valdībā tajā brīdī.” Pūce par vienu no dumjākajiem valdības lēmumiem 44
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents otro “AstraZeneca” vakcīnas pret Covid-19 devu 15.aprīlī nesaņems 61
20 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 39
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī Zatleram atlikta otrā pote pret Covid-19. Viņš atklāj, kāpēc 30
6 stundas
Lasīt citas ziņas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Leģendārais sportists Useins Bolts ieradies Rīgā
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
Apdzīvo gandrīz visu planētu, ir nikni plēsēji, sastopami arī kanibāli: 7 interesanti fakti par bizbizmārītēm 1
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Aelita un Gastons
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Viss, ko tu esi ieplānojis šodien, nenotiks! Horoskopi 15.aprīlim
20 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 36
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liktenīgais 9.aprīlis britu karaliskajā ģimenē: nāve un jauns sākums. Kas notika šajā datumā? 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Vai par atteikšanos vakcinēties pret Covid-19 drīkst atlaist no darba? Komentē zvērināts advokāts
59 minūtes
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga saņem vakcīnas pret Covid-19 otro devu 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijā pamazām kļūs siltāks. Laika prognoze piektdienai
54 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Uzbrukumā futbola aģentam izmantotā automašīna atrasta sadedzināta Mežaparkā 21
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Leģendārais sportists Useins Bolts ieradies Rīgā
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu karaliskajā ģimenē gaidāmas izmaiņas: kādā gadījumā princis Čārlzs varētu nekļūt par karali? 1
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti 643 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Tas ir īpatnējs stāvoklis!” Rācenis par asins recekļu simptomiem pēc vakcinācijas un to, cik šādi gadījumi varētu būt Latvijā 39
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. Kurš turpmāk vadīs „Preses klubu”? Saruna ar Aivi Ceriņu 36
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Markus Riva Havaju salās nofotografējas džungļos, bet attēlā visa uzmanība pievērsta viņa kājām 26
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Videonovērošanas video, kur redzama futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība 14
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Aelita un Gastons
4 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Par gripas atgriešanos, Covid-19 un nākotnes universālām vakcinācijām 30
1 diena
PR
Praktiski.lv
Ziņas
VIDEO. Latvijas mežos šobrīd zied skaists, bet ļoti indīgs augs: pētnieki atklājuši, ka tam piemīt pretvēža efektivitāte 9
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķu Māras Upmanes-Holšteines un Goran Gora ģimenei ticis liels pārbaudījums: viņu četrgadīgais dēliņš Ezra slimojis ar smagu slimību 8
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kristīne Misāne: “Viss, kas notiek cietumā, ir nekas, salīdzinot ar to brīdi, kad tev atņem bērnus…” 20
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liktenīgais 9.aprīlis britu karaliskajā ģimenē: nāve un jauns sākums. Kas notika šajā datumā? 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Huawei ieguldīs miljardu dolāru autotehnoloģijās, kuras pārspēšot Tesla
15:00
LE
LETA
Ziņas
Uz Dānijas neizmantotajām “AstraZeneca” vakcīnām cer ne tikai Latvija
14:45
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Skapis nav atmiņu klade: 7 padomi, kā ieviest kārtību
14:45