Pustonnu smags padomju raķetes fragments tuvākajās dienās nogāzīsies atpakaļ uz Zemes 0
Kapsula ar siltuma aizsardzību, ko PSRS bija paredzējusi nosūtīt uz Veneru, atrodas sadursmes kursā ar Zemi. Astronoms Marko Langbruks prognozē, ka sadursme notiks ap 10. maiju, vēsta Sky News.
Pusstonnas smags padomju raķetes fragments, kas izmēros pielīdzināms automobilim, tuvākajās dienās, pēc 53 gadiem orbītā, varētu nogāzties atpakaļ uz Zemes.
„Tas ir pustonnas smags objekts, kas krīt no debesīm ar vairākiem simtiem kilometru stundā. Tas sāpēs, ja trāpīs,” sacīja kāds astronoms intervijā Sky News.
“Kosmos 482” tika palaists no PSRS kosmosa bāzes (mūsdienu Kazahstānā) 1972. gadā un bija paredzēts Veneras sasniegšanai. Taču raķetes augšējā pakāpe, kurai vajadzēja to izstumt ārpus Zemes orbītas, nedarbojās pareizi.
„Augšējā pakāpe nedarbojās kā vajadzētu, un rezultātā orbītā ap Zemi palika tikai zonde,” sacīja Smitsona institūta astronoms Džonatans Makdovels.
Daļa raķetes jau 1980. gados atkārtoti ienāca Zemes atmosfērā, bet viens gabals palika orbītā, un to uzskatīja par vienkāršiem atkritumiem.
„Vēlāk es paskatījos datus un sapratu – šis fragments palika orbītā daudz ilgāk nekā pārējie. Tas šķita blīvāks. Tas neuzvedās kā atlūzas,” stāstīja Makdovels. „Tad es sapratu, ka tas ir “Kosmos 482” Veneras nolaišanās kapsula, kurai ir siltuma vairogs, pietiekami stiprs, lai izturētu pat Veneras atmosfēras spiedienu.”
Tagad šī siltumizturīgā kapsula atrodas sadursmes kursā ar Zemi. Astronoms Marko Langbruks prognozē, ka tā nokritīs ap 10. maiju.
„Tā ir pustonnas smaga un apmēram metru plata,” saka Makdovels. „Ieejot atmosfērā ar milzīgu ātrumu, enerģija pārvēršas siltumā un rodas ugunsbumba.”
Kad kapsula sasniegs Zemi, tās ātrums būs ap 300 km/h. „Bet tā joprojām būs pustonnas smaga lieta, kas krīt no debesīm – tas būs bīstami, ja trāpīs,” viņš piebilda.
Zinātnieki nevar precīzi paredzēt, kur kapsula nokritīs, taču tās iespējamā krišanas zona ir starp 51 grādu ziemeļu un dienvidu platuma.
„Ja esi pingvīns, tad droši vien viss ir kārtībā,” jokoja Makdovels. „Bet, ja dzīvo no Čīles līdz Skotijai, tu esi zonā.”
Lielākā daļa teritorijas ir okeāns, un, tā kā nolaišanās aparāts ir apmēram tikpat liels kā auto, iespēja, ka tas kādu ievainos, ir maza.
Makdovela ieskatā, “Kosmos 482” ir tikai viens piemērs plašākai problēmai:„Kosmoss kļūst ļoti pārpildīts, un mēs arvien vairāk paļaujamies uz satelītiem ikdienas dzīvē,” viņš sacīja. „Manuprāt, tuvojas brīdis, kad mums būs nopietni jāpievēršas kosmosa atkritumu sakopšanai.”
