“Vienmēr zināt ienaidnieka valodu būs tikai labi.” Elbakjans par to, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir jāzina krievu valoda 196

Saeima  konceptuāli atbalstījusi grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. TV24 raidījumā “Preses klubs” ieceri komentē “Ghetto Games” izveidotājs Raimonds Elbakjans.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 4
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 93
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Viņš norāda, ka rodas sajūta, ka pie visām mūsu problēmām valstī  vainīga ir tikai  krievu valoda: “Ja mēs neviens nerunāsim un nesapratīsim krieviski, tad visas problēmas mums valstī atrisināsies.”

Elbakjans skaidro, ka nevajag jaukt – karš ir karš, agresors ir agresors. Vimaz viņā ta redz šo situāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņi ar kolēģiem šo tēmu apsprieduši un nonākuši pie secinājuma, ka  vienmēr ienaidnieka valodu zināt būs tikai labi.

Viņaprāt, tieši otrādi – katram bērnam, katram Latvijas iedzīvotājam ir jāzina krievu valoda, jo “taču krievs var jebkurā brīdī mums var atnākt un mesties virsū”. Gadījumā, ja tā notiek, tad mēs sapratīsim valodu.

“Lūdzu, beidzam nodarboties ar populismu. Valodai nav nekāds sakars ar to cilvēku rīcībām, kuri uzvedās neģēlīgi utt. Arī latvieši ir neģēļi, angļi un amerikāņi utt.,” viņš sacīja.

Jau vēstīts, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības darba pienākumu veikšanas laikā izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc krievu valodas zināšanām.

Likumprojekts paredz nodrošināt, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarētu darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz pašlaik darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka krievu valodu darbiniekam nevarēs pieprasīt ne sludinājumos, ne darba intervijās, ne darba līgumā, ne darba pienākumu veikšanas laikā, izņemot atsevišķas likumdevēja noteiktas specifiskas profesijas.

Likumprojekta autori – Nacionālās apvienības politiķi – paredzējuši, ka krievu valodu varēs prasīt tikai universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam, arhīvistiem un tiem radniecīgu profesiju vecākajiem speciālistiem, kā arī rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.

Reklāma
Reklāma

Tāpat NA rosina liegt darba intervijā jautāt par svešvalodu zināšanām, ja tās nav norādītas darba sludinājumā, lai izslēgtu iespēju tādējādi lingvistiski diskriminēt darba ņēmēju.

Ņemot vērā, ka krievu valoda nav Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālā valsts valoda, Krievija savas valsts valodas klātbūtni Latvijā izmanto politiskiem mērķiem un Saeima Krieviju ir atzinusi par terorismu atbalstošu valsti, likumprojekts ir vērsts tieši uz šo svešvalodu, iepriekš atzīmējuši likumprojekta autori.

Reizē debatēs izskanēja iespēja tālākā likumprojekta skatīšanā juridiski atbilstošāk noteikt, ka nevarētu prasīt ne tikai krievu valodas, bet arī kādu citu trešo valstu -, ar kurām Latvija nav kopā kā dalībvalstis kādās no dažām starptautiskajām organizācijām – valodu zināšanas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.