Anda Čakša
Anda Čakša
Foto. Zane Bitere/LETA

Čakša: Otrās svešvalodas nomaiņa skolās neiet raiti. Bērni krievu valodu negrib, bet skolas citu piedāvāt nespēj. Ko plāno ministrija? 364

Sarunas par otrās svešvalodas nomaiņu skolās neiet tik raiti, cik gribētos, aģentūrai LETA atzina izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Reklāma
Reklāma
VIDEO. “Manā īpašumā atrodas 100 svešas automašīnas! Paldies Dievam, ka zeme nav apsēta ar labību,” kurzemniece pauž sašutumu par rallija apmeklētāju visatļautību
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 90
Viedoklis
Armands Puče: Skatuves māksla patiešām varētu būt mūsu vienīgais ceļš… Jo arī Edgars labi tēlo
Lasīt citas ziņas

Latvijas skolās kā pirmo svešvalodu pamatā apgūst angļu valodu, bet kā otro – visbiežāk krievu valodu, taču pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu attieksme pret šo mācību priekšmetu kļūst arvien noraidošāka, tāpēc izskanējuši aicinājumi kā otro svešvalodu pamatā mācīt kādu Eiropas Savienības valodu, piemēram, vācu, franču vai spāņu.

Sarežģītākais jautājums izrādījies, ko darīt ar bērniem, kuri šobrīd negrib apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, bet viņu izglītības iestāde nespēj piedāvāt citas valodas apguvi.

CITI ŠOBRĪD LASA
Ministre sacīja, ka ir jāpieņem lēmums, vai diploms skaitīsies pilnvērtīgs, ja skolēns nebūs apguvis krievu valodu, vai arī skolai būs jāspēj piedāvāt cits risinājums otrās svešvalodas apguvei.

Čakša cer, ka skaidrība šajā jautājumā tiks viesta līdz gada beigām.

Jautājums par otrās svešvalodas apguvi ir plaši apspriests publiskajā telpā. Izskanējuši viedokļi, ka otrās svešvalodas apguve varētu būt fakultatīva vai arī to varētu aizstāt ar citiem mācību priekšmetiem.

Iepriekš Čakša aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijā šobrīd notiek iekšējās diskusijas par iespējamiem variantiem. Vienlaikus esot nepieciešams ņemt vērā, ka atteikšanās no otras svešvalodas kā obligātas “nesīs zināmas sekas”.

Otrās svešvalodas apguve skolās ir obligāta, bet izglītības iestāde pieņem lēmumu, kādas valodas stundas tā nodrošinās. Ja vecāki iebilst pret noteikto svešvalodu, viņiem ir iespēja aicināt skolu to mainīt.

Čakša uzsvēra, ka ir jābūt iespējai atteikties mācīties krievu valodu, tāpēc izglītības pārvaldēm jārod risinājumi, piemēram, organizējot attālinātās grupas citas svešvvalodas apguvei.

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvājusi no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.

Spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka skolām obligātu prasību otro svešvalodu piedāvāt kādu no ES oficiālajām valodām, līdz ar ko tā var būt jebkura valoda, kas galvenokārt ir krievu valoda –

to, pēc ministrijas rīcībā esošiem datiem, kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu. Daļā izglītības iestāžu netiek piedāvāta alternatīva krievu valodas apguvei.

Pērn gada sākumā ministrija veica aptauju par otrās svešvalodas izvēles un apguves nodrošināšanu 315 Latvijas skolās, kurās saskaņā ar Valsts izglītības un informācijas sistēmas datiem kā otrā svešvaloda tiek mācīta tikai krievu valoda. No kopumā 307 skolām, kas aizpildīja aptauju, 252 nenodrošina skolēniem izvēles iespējas pamatizglītības posmā apgūt kādu no ES valstu oficiālajām valodām kā otro svešvalodu. 135 izglītības iestādes norādījušas, ka iemesls tam ir pedagogu trūkums, savukārt 129 skolās jau vēsturiski tiekot piedāvāta tikai tā valoda, kas nav ES oficiālā valoda.

Reklāma
Reklāma

Kā pauž ministrija, “būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām”, kā arī ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, tā saņēmusi vairāku vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no ES valodām.

Lielākā daļa vispārizglītojošo skolu kā otru svešvalodu varētu piedāvāt vācu valodu, izriet no ministrijas veiktajām aptaujām. Izglītības iestādes plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu,

un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēram, ukraiņu valodu vai ivritu. Lai aktualizētu datus un sekotu līdzi iespējamām izmaiņām, IZM iecerējusi pēc gada atkārtoti veikt aptaujas par otrās svešvalodas izvēli izglītības iestādēs.

Šobrīd otrās svešvalodas apguves uzsākšana ir noteikta no 4.klases, savukārt stundu sadalījumu starp pirmo un otro svešvalodu nosaka izglītības iestāde atbilstoši tās attīstības plānā noteiktajām prioritātēm. Otrās svešvalodas apguve izglītības iestādē notiek saskaņā ar izglītības iestādes licencēto pamatizglītības programmu un tajā norādīto mācību stundu skaitu pa klasēm. Analizējot izglītības iestāžu stundu plānojumu pa klasēm, konstatēts, ka, lai izpildītu normatīvā regulējuma prasības, skolas otrās svešvalodas apguvei 4.klasē piedāvā vienu stundu nedēļā, kas, ministrijas vērtējumā, ir neefektīvi svešvalodu apguvei.

Esošā MK noteikumu redakcija ļauj izglītības iestādei mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no kopējā stundu skaita trīs gados. IZM skatījumā, tas nenodrošina pietiekamu elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt skolēnu vajadzības un palielināt vai samazināt stundu skaitu mācību priekšmetos atbilstoši attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm. Tāpēc ministrija piedāvā to palielināt līdz 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados.

IZM piedāvātie grozījumi paredz noteikt, ka otrās svešvalodas apguve būtu uzsākama 5.klasē, lai nodrošinātu iespēju plānot intensīvāku tās apguvi 5.-9.klasē. Tādā veidā svešvalodas apguvei varētu atvēlēt vismaz divas stundas nedēļā.

Projekts paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu, svešvalodas apguvei 5.klasē atvēlot lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz no 4.klases. 2027./2028. mācību gadā otras svešvalodas apguve būtu īstenojama 5. un 6.klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7.klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8.klasē, bet 2030./2031.mācību gadā visā pamatskolas posmā (5.-9.klasē).

Tiem skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, skolām būs jānodrošina tās apguvi līdz pamatizglītības posma beigām. Tas attieksies arī uz krievu valodas kā otras svešvalodas apguvi.

Savukārt skolēniem, kuri 2025.gada 1.septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.

Vienlaikus publiskajā apspriešanā saņemts netipiski daudz fizisko personu iebildumi pret IZM ieceri. Laikā no 14. līdz 28.septembrim saņemti vairāk nekā 300 fizisko personu un dažādu biedrību pārstāvju viedokļi, vairums no tiem ir pret pakāpenisku atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas pamatizglītībā.

Iebildumi galvenokārt tiek pamatoti ar uzskatu, ka nedrīkst bērnus ierobežot apgūt viņu dzimto valodu, kā arī tiem pašiem vajadzētu izlemt, kuru valodu apgūt. Tiek arī uzsvērts, ka nedrīkst pieņemt izvēli atteikties no krievu valodas politisku apsvērumu dēļ. Šādu ministrijas ieceri atsevišķi iebilduma iesniedzēji sauc par “krievvalodīgo genocīdu Latvijā”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.