Rajevs par fronti Ukrainā: “Situācija ir slikta, bet tas nenozīmē, ka viss ir galīgi bezcerīgi” 0
“Situācija ir slikta – būsim godīgi, jo nav jau nekas iepriecinošs, bet tas nenozīmē, ka viss ir galīgi bezcerīgi,” tā TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” aktuālo situāciju frontē Ukrainā raksturoja NBS rezerves pulkvedis un 14. Saeimas deputāts Igors Rajevs (frakcijām nepiederošs).
“Kellogs [ASV īpašais sūtnis; – red.piez.] saka: “Kāpēc jūs domājat, ka ukraiņi zaudē karu?” Bet te ir viens knifs, tūlīt paskaidrošu! Viņš saka: “Krievi ieņēma Kijivu? Nē. Krievi pārcēlās pār Dņepras upei? Nē. Visas tās uzvaras… Jā, viņiem ir panākumi, viņi lēni rāpo uz priekšu, bet visi tādi lokālie, taktiskie panākumi, kuri nematerilizējās lielos operacionālos vai stratēģiskos izrāvienos. Tāpēc – jā, situācija ir slikta – būsim godīgi, jo nav jau nekas iepriecinošs – zilo bultu kļūst mazāk, sarkano vairāk pa šo nedēļu, bet tas nenozīmē, ka viss ir galīgi bezcerīgi un neko nevar izdarīt,” komentēja NBS rezerves pulkvedis TV24 raidījumā [1.maijā].
Rajevs, turpinot komentēt, sacīja, ka viens no iemesliem, kāpēc “ukraiņiem nav tik labi uz frontes līnijas“, ir tāpēc, ka viņiem pietrūkst spēku.
“Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Krievija laužas uz priekšu, bet nav gluži tā, ka to spēku vispār nav! Tas nozīmē, ka teorētiski var pieņemt, ka kaut kur, un mēs nezinām, kur tas notiek, jo ir lielā slepenībā, bet kaut kāds pretuzbrukums no Ukrainas puses tiek gatavots,” pieļāva NBS rezerves pulkvedis Rajevs. “Bet tā būs kaut kāda lokālā darbība. Tā varētu būt Časivjara, Konstantinovkas vai Limanas virziens, vai arī atgriešanās pie operācijas – Toreckas. Kāpēc nebūs liels pretuzbrukums? Jo tik lielu vienību masu jūs nevarat šobrīd noslēpt, kas nozīmē, ka kaut ko lokālu mēs varētu redzēt, bet 2023.gada stila pretuzbrukumu mēs noteikti neredzēsim,” analizēja Rajevs TV24 raidījumā, stāstot par aktualitātēm frotnē un kara gaitu.
Jau vēstīts, ka ASV īpašais sūtnis Kīts Kellogs intervijā telekanālam “Fox News” sestdien, 26.aprīlī, sacīja, ka Ukrainas pārstāvji viņam apliecinājuši gatavību “de facto” teritoriālām koncesijām, bet ne “de iure”, ziņoja LETA šā gada 1.maijā.
Kā norādīja diplomāts, viņš arī nesagaida, ka ASV izstāsies no miera procesa, neraugoties uz Baltā nama agrākajiem brīdinājumiem.
“Ukraiņi jau ir teikuši, ka ir gatavi atteikties no zemes – ne “de iure”, uz visiem laikiem, bet “de facto”, jo krievi to faktiski okupē,” sacīja Kellogs. “Uz to viņi ir gatavi iet, viņi man to teica pagājušajā nedēļā,” piebilda diplomāts.
“Mums bija 22 konkrēti nosacījumi, kam [Ukraina] piekrita. Tas, ko viņi vēlas, (..) ir ļoti visaptverošs un pastāvīgs pamiers, kas novedīs pie miera līguma. Ar to es domāju visaptverošu – jūra, gaiss, sauszemes infrastruktūra – vismaz uz 30 dienām. Tas varētu veidot svarīgu miera iniciatīvu,” sacīja Kellogs.
ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas amatpersonas 23.aprīlī tikās Londonā, lai apspriestu ceļu uz Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” skatieties video šeit:
