Raķetes sniedzas līdz pat Eiropas vidum: eksperti norāda, ka Irāna varētu uzbrukt NATO valstīm jau tuvākajā laikā 0
Irānas režīms brīdina, ka tas uzbruks Eiropas pilsētām jebkurā valstī, kas pievienosies Donalda Trampa militārajai operācijai, un valdības visā reģionā, reaģējot uz šo draudu, pastiprina drošības pasākumus, ziņo “Politico”.
Līdz šim Irānas droni jau ir mērķējuši uz Kipru — viens trāpīja Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bāzei salā, bet citi tika notriekti, pirms varēja sasniegt mērķi. Tas pamudināja Apvienoto Karalisti, Franciju un Grieķiju nosūtīt uz Kipru iznīcinātājus, karakuģus un helikopterus, lai aizsargātu valsti no turpmākiem dronu uzbrukumiem.
Taču, tā kā Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderi paziņojuši, ka ir gatavi uzsākt aizsardzības militāras darbības Tuvajos Austrumos, Teherāna draudējusi atriebties šīm valstīm ar uzbrukumiem Eiropas teritorijā.
“Ir jābūt pilnīgi skaidram: tas būtu kara akts. Jebkāda šāda rīcība pret Irānu tiktu uzskatīta par līdzdalību agresoru pusē. Tas tiktu uzskatīts par kara aktu pret Irānu,” Irānas ārlietu ministrijas preses pārstāvis Esmails Baghaei paziņoja Irānas valsts medijiem.
Bijušais Nīderlandes premjerministrs un pašreizējais NATO vadītājs Marks Rute otrdien brīdināja, ka Teherānas radītais apdraudējums sniedzas dziļi Eiropā.
“Būsim pilnīgi skaidrā skatījumā par to, kas šeit notiek,” sacīja Rute.
“Irāna ir tuvu tam, lai iegūtu kodolspējas un ballistisko raķešu spējas, kas rada draudus ne tikai reģionam — Tuvajiem Austrumiem, tostarp eksistenciālu draudu Izraēlai — bet arī milzīgu apdraudējumu mums šeit Eiropā.”
Viņš piebilda, ka Irāna ir “haosa eksportētāja”, kas gadu desmitiem bijusi atbildīga par teroristu sazvērestībām un slepkavības mēģinājumiem, tostarp pret cilvēkiem, kas dzīvo Eiropā.
Raķetes, kas varētu būt vērstas uz Atēnām un pat Berlīni
Saskaņā ar ziņojumiem Irāna attīsta starpkontinentālo ballistisko raķeti ar darbības rādiusu līdz 10 000 kilometriem, kas potenciāli ļautu sasniegt Eiropas un pat Amerikas teritoriju, sacīja Londonas domnīcas “Royal United Services Institute” eksperts Antonio Džustoci.
Tomēr nav skaidrs, vai pastāvīgo uzbrukumu apstākļos Teherāna spētu šādu eksperimentālu raķeti ražot un izvietot.
“Reāli — jo tālāk tās tiek palaistas, jo mazāk precīzas tās būs,” Džustoci sacīja medijam “Politico”.
“Pieņemsim, ka viņiem būtu četras vai piecas tāla darbības rādiusa raķetes. Varētu būt kāda jēga trāpīt kaut kur Eiropā tikai tāpēc, lai radītu satraukumu un iebiedētu sabiedrību, lai tā nepieļautu iejaukšanos.”
Irānas ballistisko raķešu arsenālā ir vairākas vidēja darbības rādiusa sistēmas ar aptuveni 2000 kilometru darbības rādiusu, liecina “Center for Strategic and International Studies” datubāze “Missile Threat”.
Cietā kurināmā raķetes Sejjil un Khorramshahr tiek uzskatītas par spējīgām sasniegt šādu attālumu, kas nozīmē, ka no Irānas teritorijas tās varētu sasniegt daļu Dienvidaustrumeiropas — tostarp Grieķiju, Bulgāriju un Rumāniju.
Rumānijā, Deveselu pilsētā valsts dienvidos, atrodas ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objekts, kas paredzēts iespējamu Irānas raķešu uzbrukumu pārtveršanai. Šonedēļ, pēc Rumānijas aizsardzības ministra teiktā, šajā objektā pastiprināta militārā drošība.
Teherāna jau sen paziņojusi, ka 2000 kilometru darbības rādiuss ir pašnoteikts griests tās ballistisko raķešu programmai — limits, kas ļauj saglabāt reģionālo darbības spēju, bet lielāko daļu Eiropas atstāj ārpus sasniedzamības.
Tomēr Kijivā bāzētā aizsardzības konsultāciju firma “Defence Express” norāda, ka Khorramshahr raķete varētu sasniegt pat 3000 kilometru attālumu, ja tai tiktu uzstādīta vieglāka kaujas galviņa — kas teorētiski ļautu sasniegt Berlīni un Romu. Tomēr šādu tāla darbības rādiusa raķešu skaits Irānas arsenālā, visticamāk, nav liels.
“Shahed” droni un rotaļlietas ar sprāgstvielām
Irāna ir ievērojami investējusi dronu izstrādē un ražošanā, un šie bezpilota ieroči varētu būt tās elastīgākais militārais instruments.
Irānas “Shahed” droni tiek izmantoti Krievijas spēku uzbrukumos Ukrainai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Šo vienvirziena uzbrukuma dronu darbības rādiuss var sasniegt līdz pat 2500 kilometriem.
Lai sasniegtu mērķus Eiropā, tiem būtu jālido zemā augstumā pāri tādām valstīm kā Turcija un Jordānija, lai gan Kipra jau ir pārliecinājusies, ka tā atrodas to darbības rādiusā. Analītiķi uzskata, ka drons, kas trāpīja Lielbritānijas “RAF Akrotiri” bāzei Kiprā, visticamāk bija “Shahed” tipa un varēja būt palaists no Libānas ar Irānas sabiedrotās organizācijas “Hezbollah” starpniecību.
Taču Džustoci norāda, ka arī komerciāli pieejami droni — pat rotaļlietas — varētu tikt izmantoti, lai radītu haosu Eiropā.
Ir zināms, ka Irānai ir “guļošo aģentu” tīkls daudzās Eiropas valstīs, kuri uzbrukumu veikšanai izmanto kriminālās grupas.
Piemēram, koordinēti dronu lidojumi virs civilajām lidostām varētu piespiest apturēt lidojumus un izraisīt haosu gaisa satiksmē visā Eiropā. Tas būtu lēts un viegli īstenojams scenārijs.
Ambiciozāki uzbrukumi varētu ietvert militāru objektu apšaudi ar sprāgstvielām aprīkotiem droniem, taču šāds risks varētu būt mazāks, jo Irāna pēdējos gados nav koncentrējusies uz spridzekļu komponentu kontrabandu Eiropā.
Slepkavību komandas un terorisms
Pēdējos gados Teherānas uzmanība vairāk koncentrēta uz režīma kritiķu iebiedēšanu un mērķēšanu uz tiem — īpaši uz plašo Irānas diasporu Eiropā.
Saskaņā ar vienas Rietumu valdības izlūkdienestu kopsavilkumu Irānai ir ilga vēsture ar plāniem veikt slepkavības un uzbrukumus Eiropas teritorijā. Valsts sponsorētais terorisms ietver gan tiešas Irānas operācijas, gan arvien biežāku organizētās noziedzības grupu izmantošanu, lai saglabātu “ticamu noliedzamību”.
Pēdējā desmitgadē starp incidentiem bijis Irānas diplomāta Assadollaha Asadi arests par sprāgstvielu nodošanu pārim, kam bija uzdots sarīkot sprādzienu Irānas Nacionālās pretošanās padomes (NCRI) lielā mītiņā. Asadi tika piespriesti 20 gadi cietumā.
Pēc masīviem kiberuzbrukumiem valsts infrastruktūrai Albānija 2022. gadā pilnībā pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Irānu. Četrus gadus iepriekš Albānija izraidīja Irānas vēstnieku un vairākus diplomātus par plānu sarīkot kravas automašīnas sprādzienu Irānas disidentu nometnē.
Nīderlandes valdība apsūdzēja Irānu par līdzdalību divu disidentu slepkavībās 2015. un 2017. gadā.
Par iespējamiem Irānas atbalstītiem slepkavības mēģinājumiem un citiem uzbrukumiem ziņots arī Beļģijā, Kiprā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē.
Kiberuzbrukumi
Draudi Eiropai no Irānas nav tikai fiziski — režīms jau sen tiek uzskatīts par spēcīgu spēlētāju kiberdrošības un kiberkara jomā.
Eksperti un amatpersonas brīdinājuši, ka pēc ASV un Izraēlas sāktā kara Irāna varētu sākt jaunus kiberuzbrukumus Eiropai, vēršoties pret valdībām vai kritiskās infrastruktūras operatoriem.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidente Henna Virkunena sacīja “Politico”: “Tagad mums ļoti rūpīgi jāuzrauga situācija attiecībā uz kiberdrošību un īpaši kritisko infrastruktūru. Mēs zinām, ka tiešsaistes dimensija ir ļoti svarīga — tā ir gan vervēšanas kanāls, gan arī galvenā propagandas izplatīšanas vide.”
Irāna parasti tiek uzskatīta par vienu no četriem lielākajiem Rietumu kiberdraudiem — līdzās Krievijai, Ķīnai un Ziemeļkorejai. Tomēr līdz šim ir maz pierādījumu, ka tā aktīvi mērķētu uz Eiropu.
Patiesībā kopš ASV bombardēšanas sākuma Irānas kiberaktivitāte lielākoties ir apstājusies, norāda viena augsta līmeņa Eiropas kiberdrošības amatpersona.
Tomēr, ja Eiropas valstis atklātāk paudīs atbalstu ASV un Izraēlas darbībām, tās, visticamāk, nonāks Irānas mērķu sarakstā, saka nozares eksperti.
“Eiropai noteikti jāgaida, ka tas, kas notika Persijas līča reģionā, varētu notikt arī Eiropā,” sacīja Izraēlas kiberdrošības uzņēmuma “Check Point” štāba priekšnieks Gils Mesings.
Viņš piebilda, ka uzņēmums jau redz kiberuzbrukumu pazīmes Kiprā — vienīgajā ES valstī, kurai līdz šim Irāna ir uzbrukusi fiziski. Citās Eiropas valstīs uzbrukumi vēl nav konstatēti, bet tie, iespējams, varētu notikt tuvākajā laikā.
Un, ja uzbrukumi notiks, eksperti uzskata, ka Irānas spējas — lai gan pēdējos gados samazinājušās — joprojām ir ievērojamas.
Irānas drošības un izlūkošanas dienestiem ir kibervienības ar simtiem darbinieku un desmitiem miljonu dolāru finansējumu.
