Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Pērn apsēta lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecības vēsturē, taču par spīti zemajai ražībai graudu cenas kāpušas 7

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
3 horoskopa zīmes, kuras vienmēr domā, ka visu zina labāk par citiem
Pilnīga neveiksme! Eksperti nosaukuši 7 automašīnas, kuras kalpo uz pusi īsāku laiku nekā citas 15
Kokteilis
Valsts policijas šefam Armandam Rukam dienesta romāns: “Es ar šo sievieti dzīvoju kopā!”
Lasīt citas ziņas

Lai gan pērn Latvijā graudaugu sējumu kopējā platība pieauga par 3%, kopējā raža kāpumam netika līdzi – tika iekulti vidēji tikai 38,6 centneri no hektāra, kas ir zemākais rādītājs pēdējos trīs gados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Attiecīgi graudu kopraža pērn bija trīs miljoni tonnu salīdzinājumā ar visu laiku rekordu – 3,5 miljoniem tonnu 2020. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā norāda CSP, ilgstošais karstums un sausums pērnvasar būtiski ietekmēja visu kultūraugu ražu, bet jo īpaši – vasarājus, kur ražība no viena hektāra samazinājās par 11 centneriem un bija zemākā pēdējo 11 gadu laikā.

Ar ziemājiem situācija labāka. Lai gan ziemas kviešu vidējā ražība samazinājās līdz 49,2 centneriem, pieaugot platībām par 11,6%, kopraža sasniedza 2,1 miljonu tonnu, veidojot 70,1% no visas graudu kopražas (2020. gadā – 62,2%).

CSP arī norāda, ka pērn ar graudaugiem bija apsēti 776 400 ha zemes un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecības vēsturē. Būtiski pieaudzis ziemas kviešu īpatsvars – no 50,7% 2020. gadā līdz 54,9% pērn, kas arī nav pārsteidzoši, ņemot vērā stabili labo graudu cenu biržās.

Galvenie Latvijas graudu eksporta tirgi jau ierasti bijuši Tuvie Austrumi un Āfrikas valstis, kurp aizvesti graudi kopumā 498 miljonu eiro vērtībā. Visvairāk eksportējām uz Nigēriju (40%), Spāniju, (9,2%), Dienvidāfriku (7,2%) un Saūda Arābiju (5,2%).

Lai gan ražība sarukusi, zemnieki var priecāties par graudu cenām. Vidējā iepirkuma cena gada laikā pieaugusi par 16,0%, proti, no 164,94 eiro/t 2020. gadā līdz 192,86 eiro pērn. Turklāt kāpuma tendence turpinās.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm, pārtikas kviešu cena Latvijā šā gada janvārī bija par 13% augstāka nekā pirms gada – 200,4 eiro/t, kas turklāt ir par 27% vairāk nekā pēdējo piecu gadu vidējā cena.

Arī rapša cena janvārī bijusi laba – 649,2 eiro/t salīdzinājumā ar 400 eiro pirms gada, bet rudzu un auzu cenas janvārī sasniedza attiecīgi 171,3 eiro/t un 190,7 eiro/t salīdzinājumā ar 150 eiro/t un 180 eiro/t pirms gada.

Reklāma
Reklāma

Par šā gada ziemāju ražu neviens eksperts vēl prognozes neizsaka, tomēr, ņemot vērā, ka iztikām bez kailsaliem un ļoti lielām temperatūras svārstībām, izredzes varētu būt labas. Ja laikapstākļi lutinās, pirmie sējas darbi laukos varētu sākties jau marta beigās.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.