Universitātei lieli plāni 7


Salaspils kodolreaktors iedarbināts 1961. gadā un visus padomju gadus kalpoja zinātniskiem mērķiem. Arī 90. gadu pirmajā pusē tas turpināja profesionāli darboties, piemēram, veicot dažādu materiālu modificēšanu, leģēšanas darbus, ar izotopiem iezīmējot silīcija kristālus, analizējot mikroelementus un makroelementus augsnē, augos, kaulos un tamlīdzīgi.

Reklāma
Reklāma
Pirmās pazīmes jau ir: Bijušais NATO komandieris brīdina par Kremļa iespējamiem uzbrukuma plāniem saistībā ar NATO mācībām Baltijas jūrā 125
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 70
Krievi nāk virsū kā melna nakts.. Ukraiņi nosauc laiku, kad vairs nevarēs noturēt fronti – ne ieroču, ne spēka nav 285
Lasīt citas ziņas

Pašlaik LU speciālisti apturēto reaktoru uztur atbilstoši ES regulām, bet darbi teritorijā turpinās. Tur atrodas Radioķīmijas laboratorija, kur ERAF projekta ietvaros LU kopā ar LVĢMC veica kūdras kā radioaktīvo izotopu sorbenta pētījumus, kā arī Sekundārā standarta dozimetrijas laboratorija, kas nodarbojas ar radiometru kalibrēšanu, dažādu speciālo ierīču testēšanu, radioaktīvo avotu pārbaudi un dažādu paraugu radioaktivitātes līmeņa noteikšanu. Tāpat reaktora infrastruktūra tiek izmantota medicīnisko radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai, kā arī citu radioaktīvo atkritumu iecementēšanai pirms sūtīšanas uz Baldones krātuvi “Radons”.

Pēc LU aplēsēm reaktora demontāžas izmaksas varētu būt aptuveni 5,4 miljoni eiro un darbus varētu paveikt četru gadu laikā. Runa ir tikai par paša reaktora demontāžu un noglabāšanu. Nolīdzināt visu teritoriju “līdz zaļai zālītei”, pēc G. Ķizānes domām, nebūtu lietderīgi, jo šeit zinātniekiem pieejami unikāli instrumenti, piemēram, karstā kamera un gamma kontūrs, kas izmantojami citiem pētījumiem. Tas gan nozīmē, ka būs nepieciešami ieguldījumi arī ēku atjaunošanā un monitoringa sistēmas modernizēšanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pasaules prakse ir neveidot jaunas vietas darbam ar radioaktīvajiem materiāliem, bet attīstīt tās, kur šādi darbi notikuši līdz šim. Tādēļ nākotnē LU plāno ar Eiropas fondu līdzekļu palīdzību bijušā reaktora teritorijā veidot Nanotehnoloģiju un augstas enerģijas izmantošanas centru, iesaistot tajā arī blakus esošos institūtus, LU aģentūru “Fizikas institūts”, RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu u. c. Tas ļaus tālāk attīstīt darbus nanotehnoloģiju jomā materiālzinātnē, Eiropas konsorcija “Eurofusion” kodolsintēzes darbu virzienā par šķidro metālu izmantošanu, par kodolsintēzes degvielas ekonomiju, kā arī iegūt radioaktīvos izotopus medicīnas vajadzībām dažādu slimību agrīnai diagnostikai. Plānoti arī citi līdzīgi projekti, pārveidojot panīkušo reaktoru par īstu zinātnes centru.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.