“Redzētais gandrīz lika vemt!” Maruta vistas gaļā atrod nevēlamu “viesi”
1
Redakcijā saņēmām bažu pilnu ziņu, kurā lasītāja apraksta pieredzēto ar kāda uzņēmuma vistas gaļu, kurā, iespējams, bijuši parazīti. Zemāk lasāma lasītājas vēstule.
“Mēnesi atpakaļ iegādājos Ķekavas veikalā paprāvu daudzumu vistas gaļas – kā ierasts, ik mēnesi iepērkamies Ķekavas veikalā, jo uzticamies vietējiem ražotājiem, un vista mūsu ģimenē ir iecienīta. Šašliki vasarā, fileja, spārni, kājas, desas… Iepērkam lielāku daudzumu un glabājam saldētavā.
Nu bija pagājis paprāvs laiks, un saldētava bija manāmi patukšota, tāpēc ķērāmies klāt marinētajam cepetim. Gaļa griežot bija sulīga un smaržīga – nekas uzmanību nepiesaistīja, līdz brīdim, kad sāku dalīt vistu. Ieliku to šķīvī, nonācu līdz kumosam un ieraudzīju mazu, sarkanu punktiņu. Paurbināju ar dakšu, un redzētais gandrīz lika vemt – vistā bija parazīti. Bērni un vīrs jau bija paēduši. Vakariņas izbojātas…
Aptuveni divas nedēļas vēlāk plānoju dot iespēju pēdējai palikušajai filejai – nožēloju. Piesardzība lika griezt uzmanīgi un pārbaudīt – un atkal tas pats! Pretīgi! Vairs nav vēlmes ne pēc vistas, ne arī pēc jebkādas šīs iestādes produkcijas. Ļoti žēl, ka netiek sekots līdzi kvalitātei un tiek pārdoti potenciāli kaitējoši produkti. Labi, ka nenotika saindēšanās vai nopietnākas veselības problēmas. Varētu rakstīt PVD, bet nav saglabāts ne čeks, ne iepakojums… Tikai pretīga pieredze,”
piedzīvotajā dalās Maruta.
Ikdienā katrs no mums ēd nevis tikai, lai dzīvotu, bet lai izdzīvotu. Ir pilnībā saprotams satraukums, ja mums ierastajos pārtikas produktos pēkšņi ieraugām ko neparastu un, iespējams, veselībai bīstamu.
Tas var būt arī asinsvads
Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša gan norāda, ka no attēla vien, protams, nav iespējams droši pateikt, ko tieši mēs tur redzam – tas varētu būt arī asinsvads.
Plīkša skaidro: “Ja ir aizdomas, ka produktā pamanīts parazīts un tas noticis pirms produkta termiskās apstrādes, tad šādu produktu nevajadzētu lietot uzturā. Šādā gadījumā, visticamāk, būs saglabājies arī produkta iepakojums, uz kura var atrast informāciju par ražotāju, produkta derīguma termiņu un partijas numuru. Ja ir arī čeks, tad produktu var atgriezt tirgotājam vai vērsties pie ražotāja, kurš norādīts marķējumā. Papildus tam var iesniegt sūdzību Pārtikas un veterinārajam dienestam, kas veiks pārbaudi.”
Bet ko darīt, ja šāda gaļa jau ir apēsta?
Eksperte norāda – putnu gaļa pirms lietošanas uzturā vienmēr jāapstrādā rūpīgi termiski. Augsta temperatūra iznīcina mikroorganismus un iespējamos parazītus, ja tādi tur vispār ir, līdz ar to risks veselībai tiek būtiski samazināts. Tajā pašā laikā viņa uzsver – parazīti gaļā nav pieļaujami, un tiem tur nevajadzētu būt. Ja pēc šāda produkta lietošanas rodas slikta pašsajūta, noteikti jāvēršas pie ārsta.
Tas, ka pircējs nav saglabājis čeku un vairs nav pieejams iepakojums, neliedz iespēju rakstīt sūdzību PVD. “Sūdzību var iesniegt. Ja tajā būs pietiekami daudz informācijas, lai veiktu pārbaudi (kur un kad produkts iegādāts, kas ir tā ražotājs), tad PVD vispirms veiks pārbaudi pie tirgotāja un pēc tam arī pie ražotāja,” skaidro Plīkša.
LA.LV pēc komentāra vērsās arī pie “Putnu fabrika Ķekava”, taču atbildi nesaņēmām.
