Latvijā
Politika

Reformas dēļ varot krist valdība3


Saeimas deputāta Andra Kazinovska izteikto brīdinājumu, ka pašvaldību reformas dēļ var krist valdība, citu koalīcijas partiju pārstāvji uztver neticīgi.
Saeimas deputāta Andra Kazinovska izteikto brīdinājumu, ka pašvaldību reformas dēļ var krist valdība, citu koalīcijas partiju pārstāvji uztver neticīgi.
Foto: Ieva Ābele/Saeima

Vispirms ir jāizveido otrā līmeņa pašvaldību pārvaldes līmenis – administratīvie reģioni –, nevis mehāniski jāapvieno novadi. Tikai tā varēs nodrošināt līdzsvarotu visas Latvijas attīstību, reģioniem uzticot arī lemšanu par Eiropas fondu līdzekļu sadali.

Kopš darbu ir uzsākusi jaunā Administratīvi teritoriālās reformas komisija, šos vārdus Saeimas deputāts, bijušais Balvu novada pašvaldības vadītājs Andris Kazinovskis (JKP) atkārto katrā sēdē. Viņš jau ir publiski paziņojis, ka pašvaldību reformas dēļ var krist Krišjāņa Kariņa (JKP) valdība.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka koalīcija ir vienojusies stiprināt tagadējos plānošanas reģionus. Valdība šonedēļ atbalstīja informatīvo ziņojumu “Par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu”.

Tagad Rīgas, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Latgales plānošanas reģioniem ir neliels funkciju apjoms, to Attīstības padomi veido katra reģiona pašvaldību vadītāji, kas no sava vidus izraugās padomes priekšsēdētāju.

Valdība uzdeva ministrijām līdz 1. martam iesniegt priekšlikumus par to, kādas funkcijas tās būtu gatavas nodot plānošanas reģioniem, norādot arī finansējuma avotus. Jāteic, ka iepriekšējie mēģinājumi stiprināt reģionālo līmeni ir beigušies neveiksmīgi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) valdība uzdeva līdz 10. septembrim iesniegt konceptuālo ziņojumu, tajā arī norādot, kāds būs otrais pārvaldes līmenis. Tās var būt vēlētas pašvaldības, uz plānošanas reģiona bāzes izveidota pašvaldību un valsts kopīga iestāde vai valsts pārvaldes administratīvais reģions.

A. T. Plešs uzsvēra, ka viņa pārstāvētā partija un ministrs Juris Pūce ir pret vēlētiem reģioniem, tas nozīmē, ka otrais līmenis nevar būt pašvaldība.

Cīņa starp veco un jauno

Valdības iecere tikai rudenī lemt par reģioniem ir viens no iemesliem, kas satrauc koalīcijas deputātu A. Kazinovski, jo ar administratīvi teritoriālo reformu saistītos likumus paredzēts pieņemt jau līdz vasarai, lai tie stātos spēkā gadu pirms vēlēšanām.

Nesen intervijā laikrakstam “Latgales laiks” A. Kazinovskis sacīja: “Ne es personīgi, ne Jaunās konservatīvās partijas frakcija šobrīd līdz galam neatbalsta Jura Pūces redzējumu. Galvenais mūsu priekšlikums ir, lai paralēli vietējā līmeņa pašvaldību apvienošanai veidotu arī reģionālo līmeni.”

Viņaprāt, apvienojot novadus, vēl netiekot garantēts, ka reģioniem būs pieejams lielāks finansējums un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte.

A. Kazinovskis uzskata, ka ES fondu nauda ir jādala nevis caur ministrijām kā tagad, bet gan jāgarantē visām teritorijām konkrēti ieguldījumi, jo mazākie novadi konkursos nespējot konkurēt ar lielajām pašvaldībām. ES fondu sadalē būtu jāpalielina reģionu loma, uzskata deputāts, norādot, ka “Attīstībai/Par” un “Jaunā Vienotība”, no kuras ir arī finanšu ministrs Jānis Reirs, tam izrādot lielu pretestību.

“Esmu deleģēts šajos jautājumos paust partijas viedokli. Ja mūsu priekšlikumi netiks ņemti vērā, reforma var arī nenotikt. Tas var kļūt par valdības krišanas iemeslu,” šo iepriekš “Latgales laikā” teikto A. Kazinovskis atkārtoja arī sarunā ar “LA”.

Politiķis vēl piebilda: “Viņi ir pieraduši pie finanšu centralizētas sadalīšanas. Viņi nevar iedomāties, ka valsti var pārvaldīt arī citādi. Mēs esam jauna partija, mums ir cits redzējums. Te ir tās pretrunas – veco kārtību mēs negribam, jauno kārtību – viņi negrib.”

Neredz pamata valdības krīzei

Administratīvi teritoriālās reformas komisija uzdeva Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijai, kuras vadībā ir A. Kazinovskis un opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), izvērtēt reģiona līmeņa izveidošanas iespējas, “LA” atgādināja Arvils Ašeradens (“JV”).

Viņš atzīst, ka ir vajadzīgi jaudīgi plānošanas reģioni, lai tajos varētu plānot, piemēram, kurā novadā lietderīgi remontēt ceļu vai celt sporta halli. Taču, ja pēc reformas būs tikai 40 pilsētas un novadi, tad neesot racionāli tos vēl dalīt reģionu pašvaldībās.

“Reģionālā politika tagad ir haotiska – kuram lielāki politiskie muskuļi, tas dabū finansējumu. Taču, manuprāt, nevajadzētu runāt par valdības krišanu, jo notiek kopīgs darbs, lai atrastu labāko risinājumu,” uzskata A. Ašeradens.

Politiķa partijas biedrs, finanšu ministrs Jānis Reirs “LA” uzsvēra, ka, viņaprāt, plānošanas reģioni, kuros tagad ir liela ietekme pašvaldībām, sevi ir attaisnojuši. Viņš būtu pret valsts ieceltiem “gubernatoriem”, kas tiekot apspriests.

Taču finanšu ministrs nevarot atbalstīt pāriešanu uz citu Eiropas fondu pārvaldes un administrēšanas sistēmu. Pašreizējo ir akreditējusi Eiropas Komisija. Tā paredz, ka ES fondu projektu īstenošanas uzraudzību veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kura nodrošina valsts kontroli par līdzekļu izlietojumu.

Ja, piemēram, nepareizi ir veikts iepirkums vai nav apgūts projektam paredzētais finansējums, valstij jārēķinās ar soda sankcijām. “Vēlme dalīt naudu reģionos faktiski ir vēlme nekontrolēti šo finansējumu tērēt,” pieļāva J. Reirs. Dažās valstīs, piemēram, Polijā, Francijā, ES fondu projektu īstenošana notiek decentralizēti, bet Latvija esot pārāk maza, lai tā darītu.

Tam piekrīt arī opozīcijas deputāts, Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors V. Valainis, kurš “LA” atzina, ka reģionālajam līmenim nebūtu nepieciešamās kapacitātes, lai šo uzdevumu pārņemtu.

“Eiropas Komisija nekad neakreditēs tādu pieeju, ka reģiona pašvaldības pārvalda ES fondu līdzekļu apgūšanu,” atzina V. Valainis. Tajā pašā laikā viņš tāpat kā Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) ir vienisprātis, ka pašvaldību reformas gaitā vispirms ir jāvienojas, kāds būs otrais līmenis, un tikai tad jāzīmē novadu karte.

“Mani māc pamatotas bažas, vai nevar atkārtoties iepriekšējās 2009. gada reformas scenārijs – likumā iebalsoja, ka līdz 2013. gadam ir jāizveido apriņķu pašvaldības, bet tas netika izdarīts,” sacīja V. Valainis.

Saistītie raksti

Viņš ir izpētījis arī Eiropas valstu pieredzi un secinājis, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur ir tikai viens pašvaldību līmenis. Taču ir vairāki jautājumi, piemēram, reģionālo ceļu sakārtošana, sabiedriskā transporta organizēšana, izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, primārā veselības aprūpe, kas pārsniedz vienas pašvaldības robežas.

Viņaprāt, tikai vēlētas otrā līmeņa pašvaldības varēs nodrošināt politisko atbildību par lielāku teritoriju kopumā. Uz jautājumu, vai reformas dēļ varētu krist valdība, V. Valainis atbildēja – pieļaujot, ka tas var notikt ne tik daudz novadu kartes dēļ, bet gan tāpēc, ka valdība pašvaldību reformai ir pakārtojusi arī citas reformas – izglītības un veselības iestāžu tīkla sakārtošanu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 konstatēta vēl vairākiem medicīnas darbiniekiem 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Perevoščikovs: Covid-19 plašu izplatīšanos var attālināt, stingri ievērojot sociālo distancēšanos 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu 1
8 stundas

Lasītākie

LA
LA.LV
Latvijā
Raidījums: Lemberga lieta – starp retajām mutvārdu procesā skatāmajām vīrusa laikā
4 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“airBaltic” atlaižamo saraksts kļūst garāks; Gauss sola visus paņemt atpakaļ
3 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. “Divi un divi”. Publiskās vietās turpmāk – uzturēšanās ierobežojums 1
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“de facto”: Drīzumā cer piegādāt vairākus miljonus respiratoru; pamodušies arī viltvārži
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Maskavas iedzīvotājiem nosaka pašizolācijas režīmu
2 stundas