Foto: Edijs Pālens/LETA

Limbažu deputāti gatavi vērsties ST, ja novadam atņems Skultes un Vidrižu pagastus 0

Limbažu novada domes deputāti kategoriski noraida ieceri Skultes un Vidrižu pagastus pievienot Saulkrastu novadam, pieļaujot arī iespēju par šādām izmaiņām vērsties Satversmes tiesā, liecina Limbažu novada domes sēdes lēmums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Deputāti noraidījuši “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma” projektam izvirzīto priekšlikumu par Saulkrastu novada izveidi, kurā plānots iekļaut Limbažu novada Skultes un Vidrižu pagastus, grozot pašreizējās Limbažu novada teritorijas robežas.

Deputāti nolēmuši administratīvi teritoriālās reformas procesā pieprasīt saglabāt nedalītu, vienotu Limbažu novada esošo teritoriju ar visiem tās pagastiem.
CITI ŠOBRĪD LASA

Pašvaldība nolēmusi informēt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju, Valsts prezidentu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas un Latvijas Pašvaldību savienību par Limbažu novada domes pieņemto lēmumu.

Deputāti nolēmuši pilnvarot Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS) “pašvaldības tiesību aizskāruma gadījumā” vērsties Satversmes tiesā, piesaistot atbilstošus speciālistus, kā arī pilnvaroja Zemmeru “vērsties tiesību aizsardzības iestādēs, norādot uz pārkāpumiem likumdošanas procesā”.

Limbažu novada deputāti uzskata, ka priekšlikuma par jauna Saulkrastu novada pašvaldības izveidi, iekļaujot Vidrižu un Skultes pagastus, sadrumstalojot Limbažu novada pašvaldības teritoriju, ietveršana likumprojektā ir pretrunā Satversmes 1.pantam, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un 101.pantam, kurā noteikts, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

Pašvaldības deputāti uzskata, ka valsts nav ievērojusi arī labas likumdošanas principus.

Domes deputātu skatījumā, izvirzītā priekšlikuma izskatīšana Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē neatbilst Ministru kabineta kārtības rullim un Ministru kabineta instrukcijai “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība”, kurā aprakstīts izvērtējums, kas jāveic pirms tiesību akta projekta izstrādes, proti, VARAM bijis pienākums izvērtēt iespējamās alternatīvas, novērtēt projekta izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, sociālo ietekmi, ka arī precīzi pamatot normatīvā akta nepieciešamību.

“Šāds visaptverošs izvērtējums par 40. novada izveidi nav atrodams ne likumprojekta anotācijā, ne ar likumprojektu saistītajos konceptuālajos un informatīvajos ziņojumos, kas izskatīti Ministru kabinetā vai ir pieejami VARAM mājaslapā,” norādīts sēdes protokolā.

Pašvaldības deputāti atsaucas uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka novadi tiek veidoti, izvērtējot valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses. Savukārt otrā daļa nosaka, ka, izveidojot vai likvidējot novadus, kā arī grozot tā robežu, tiek ievērots, ka novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, un tajā ir lauku teritorijas un apdzīvotās vietas.

Reklāma
Reklāma

Likumā arī teikts, ka administratīvās teritorijas robežas var grozīt Ministru kabinets, ja robežas grozīšanas rezultātā novads un tā teritoriālā iedalījuma vienība saglabā savu statusu un novada teritoriālā iedalījuma vienība netiek pievienota citam novadam vai republikas pilsētai un pašvaldības ir pieņēmušas lēmumu atbalstīt attiecīgās administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, uzsver Limbažu pašvaldība. Savukārt likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka tikai dome var lemt par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu.

LA.LV Aptauja

Vai piekrīti, ka Skultes un Vidrižu pagastiem jāpaliek Limbažu novada teritorijai?

  • Jā, tā ir vēsturiski bijis!
  • Nē, labāk jāpievieno Saulkrastu novadam.
  • Viss atkarīgs no tā, kā lems abu pagastu iedzīvotāji.
  • Nezinu.
  • Tas ir jāizlemj VARAM kopā ar Limbažu novada deputātiem.

Dome atsaucas uz Satversmes tiesas 2009.gada 30.oktobra spriedumu, kurā norādīts, ka pašvaldības princips prasa, lai katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas iepazīties ar pietiekami konkrētu un izstrādātu paredzamo grozījumu projektu, saprātīgā laikposmā to apspriest, pēc iespējas apspriešanā iesaistot arī attiecīgās teritorijas iedzīvotājus.

Limbažu novada pašvaldība 3.februārī plkst.18 organizēs iedzīvotāju sanāksmi Vidrižu sporta un kultūras centrā un 4.februārī plkst.18 Skultes kultūras integrācijas centrā, lai uzklausītu abu pagastu iedzīvotājus par Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 28.janvāra lēmumu izvērtēt Skultes un Vidrižu pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija 28.janvārī pieņēma lēmumu, kas paredz uzdot VARAM veikt konsultācijas ar iesaistītajām pusēm par jauna Saulkrastu novada izveidi.

Deputāti par šo jautājumu diskutēja vairāk nekā stundu un rezultātā vienojās, ka konceptuāli atbalstīs koalīcijas partneru iesniegto priekšlikumu, lai dotu VARAM mandātu uzsākt konsultācijas ar visām iesaistītajām vietvarām. Vienlaikus komisijas pārstāvji uzsvēra, ka šis balsojums nebūt vēl nenosaka, ka tiks veidots 40 novads.

Priekšlikumu izveidot vēl vienu – 40 – novadu iesniegusi Saulkrastu dome un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, paredzot Saulkrastu novadā apvienot Saulkrastu un Sējas novadu, kā arī Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastu.

Šīs izmaiņas skartu arī Ādažus un Carnikavu, jo VARAM patlaban piedāvā Saulkrastus un Sēju apvienot ar tiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.