Latvijā
Izglītība

Rektoru padome: IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis2


Ilga Šuplinska
Ilga Šuplinska
Foto: LETA/Paula Čurkste

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja padomē,

likumprojekta zemo kvalitāti apliecinot fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām.

Rektoru padomā uzsver, ka likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji gatavojas aktīvi iesaistīties šajā procesā.

Vienlaikus padomē skaidro, ka projektā ietvertais regulējums ir pretrunā ar IZM publiskajiem paziņojumiem par tā pozitīvo ietekmi. “Ar likumprojektu netiks sasniegti tā mērķi, jo iekšējās pārvaldības reformas vietā tiek piedāvāts risinājumu komplekss ministrijas kontroles pastiprināšanai pār valsts augstskolām,” uzsver padomē.

Rektoru padome atbalsta sabiedrības iesaisti augstskolu iekšējā pārvaldībā, tomēr tā

nevarot piekrist, ka augstskolas tiek pakļautas ministrijas ierēdņu un politiķu “tiešajai pārvaldei”.

Ministrijas piedāvātās izmaiņas, pretēji IZM publiski paustajam, nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai, uzskata padomē.

“Grozījumi būtiski palielinās ministrijas un arī politiķu ietekmi valsts augstskolās – ministrija saskaņos pārvaldības modeli, apstiprinās augstskolas satversmi, kontrolēs padomes locekļu atlasi, iecels un atcels padomes locekļus, kā arī varēs izslēgt no reģistra augstskolas, kuras neizpildīs dažādus skaitliskos kritērijus,” apgalvo Rektoru padomē.

Tāpat, konceptuāli atbalstot jaunas augstskolu tipoloģijas ieviešanu, Rektoru padome vērš uzmanību, ka ar skaitliskiem kritērijiem nevar viennozīmīgi izmērīt augstskolas darba kvalitāti. Tās ieskatā, nav pieļaujama augstskolu slēgšana tikai tādēļ, ka tās krīzes situācijā nespēs izpildīt kādus no IZM noteiktajiem kritērijiem.

Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijas augstskolu vadītāji neatbalsta Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, demokrātiski veidotas, kompetentas profesionāļu institūcijas atsevišķas funkcijas nododot jaunajai Zinātnes padomei – “izglītības un zinātnes ministra vienpersoniski pārraudzītai tiešās pārvaldes iestādei”.

Rektoru padome arī nepiekrīt IZM vēlmei likvidēt akadēmisko demokrātiju augstskolās, būtiski samazinot mācībspēku un studentu iesaisti augstskolu pārvaldībā, “faktiski atsakoties no pašpārvaldes principa un ikdienas darbu pārraudzību nododot ar plašām funkcijām apveltītām, ministrijas kontrolētām padomēm”.

Rektoru padome arī vērš uzmanību tam, ka

likumprojektā nenosakot padomes locekļu atlases kritērijus, pastāv iespēja atlasīt tādas augstskolu padomes, kas nepārstāvēs sabiedrību,

nebūs apveltītas ar augstskolu attīstībai nepieciešamo kompetenci, bet atbildīs politiskajām interesēm un būs viegli kontrolējamas – lemjot par augstskolu īpašumiem, finansējumu studiju programmām, pētījumiem un daudziem citiem būtiskiem jautājumiem.

Tiek norādīts, ka padomju ieviešanas izmaksas IZM nav aprēķinājusi, un to uzturēšanai nāksies izmantot augstākajai izglītībai un zinātnei paredzēto, jau tā nepietiekamo finansējumu.

Tāpat uzsvērts, ka plašās padomes pilnvaras nonāk pretrunā ar IZM plāniem ierobežot valsts amatpersonu deklarāciju atklātību, tādēļ Rektoru padome pievienojas Finanšu ministrijas, KNAB, “Sabiedrības par atklātību – Delna” un citu organizāciju paustajiem iebildumiem pret padomju locekļiem paredzētajiem atvieglojumiem.

Noslēgumā Rektoru padome uzsver, ka likumprojekts ir tapis steigā, nedemokrātiskā procedūrā, ignorējot nozari, kā arī neņemot vērā iepriekšējās reformu iestrādes,

piemēram, Pasaules bankas “Pētījuma par augstākās izglītības pārvaldību” ieteikumus, ko IZM pasūtījusi, iztērējot vairāk kā 200 000 eiro.

Padomes ieskatā, iekšējās pārvaldības modeļa reformu jāsāk ar pilotprojektiem, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā jauns augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas likums.

Saistītie raksti

Rektoru padome aicina Saeimu izstrādāt modernus augstskolu iekšējās pārvaldības risinājumus, iesaistot ekspertus, izmantojot esošās iestrādes, citu valstu piemērus, kā arī augstskolu pārstāvju priekšlikumus.

Jau ziņots, ka šodien plkst.12 notiks Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā plānots pirmajā lasījumā skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
10 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
11 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
7 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
8 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
7 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
20 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
6 stundas