Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure: “Elektrības cenu kāpumu vairāk izjutīs pārtikas ražotāji, kuru produkcijas saražošana ir energoietilpīgāka, piemēram, maiznīcas, kulinārijas izstrādājumu un dažādu gaļas izstrādājumu ražotāji, arī zivju konservu un kulinārijas ražotāji.”
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure: “Elektrības cenu kāpumu vairāk izjutīs pārtikas ražotāji, kuru produkcijas saražošana ir energoietilpīgāka, piemēram, maiznīcas, kulinārijas izstrādājumu un dažādu gaļas izstrādājumu ražotāji, arī zivju konservu un kulinārijas ražotāji.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Šure: Straujā elektrības cenu kāpuma ietekmē nav sagaidāms straujš pārtikas cenu lēciens 28

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Elektrības cenu kāpums atspoguļosies energoietilpīgas produkcijas ražošanā, prognozē pārtikas nozarē strādājošie. Ietekmi uz cenām atstās arī izejvielu un iepakojuma cenu kāpums.

“Elektrības cenu kāpumu vairāk izjutīs pārtikas ražotāji, kuru produkcijas saražošana ir energoietilpīgāka, piemēram, maiznīcas, kulinārijas izstrādājumu un dažādu gaļas izstrādājumu ražotāji, arī zivju konservu un kulinārijas ražotāji. Patērētājiem gan labā ziņa ir tā, ka daudzi uzņēmumi ir veikuši ievērojamas investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai iespējami samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi uz produktu gala cenu,” skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadītāja Ināra Šure.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa gan lēš, ka straujā elektrības cenu kāpuma ietekmē nav sagaidāms straujš pārtikas cenu lēciens.

Augs pakāpeniski

Cenu ietekme būs jūtama un novērojama, taču cenu kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē, skaidro LPUF vadītāja.

Svarīgs faktors, piemēram, būs, kā ražotāji norēķinās par elektrību – vai pērk elektrību par biržas cenu, vai ir noslēguši līgumu par fiksētu cenu līdz gada beigām vai pat ilgāku periodu.

Pārtikas nozare ir plaša, jāskatās pēc konkrētās situācijas, cik smags sitiens pa ražošanas izmaksām būs elektrības cenu kāpums.

To, ka sagaidāms cenu pieaugums, apliecina maizes nozarē strādājošie. Šajā nozarē energoresursu cenu pieaugums gan ir tikai viens no faktoriem, kas liek paaugstināt cenas.

“Maizes un miltu izstrādājumu cenas ietekmēs ne tikai šī gada ražas samazinājums, bet arī maizes un miltu izstrādājumu izejvielu – rapšu eļļas, margarīna, sēklu, riekstu – cenu kāpums, energoresursu – elektrības cenu palielinājums, gāzes sadārdzinājums līdz pat 150%, degvielas cenas un tas, ka, lai saglabātu vai piesaistītu darbiniekus, jāparedz darbaspēka izmaksu kāpums,” skaidro Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka.

Šī gada miltu cenas jau ir pieaugušas apmēram par 30–36% atkarībā no labības veida un graudu pārstrādes produkta, liecina graudu pārstrādātāju iesniegtā informācija maizniekiem. Duka prognozē, ka cenu kāpums pa visām maizes un miltu izstrādājumu grupām tuvāko mēnešu laikā varētu pieaugt orientējoši par 10%.

Reklāma
Reklāma

Tiesa, katra produkta cenu var ietekmēt receptūra, konkrētas izejvielas, pagatavošanas specifiskums, kas īpaši attiecas uz miltu konditorejas produktiem. Pašlaik maiznieki vēl strādā ar iepriekšējā gada miltiem, taču satraukumam nav pamata – Latvijā iekšējā tirgus patēriņam miltu maizes ražošanai pietiks, mierina ražotāji.

Arī zivju produkcijai cenu kāpums būs neizbēgams, redz SIA “Karavela” tirdzniecības vadītājs Jānis Endele. Iemesls – visu galveno resursu sadārdzinājums.

“Cenas ir augšā gan eļļai, gan tomātu pastai. Sadārdzinājies arī primārais un sekundārais iepakojums, arī energoresursi un viss pārējais. Kopš strādāju nozarē, tā nekad nav bijis. Var prognozēt, ka šīs izmaiņas būs globālas,” tā situāciju raksturo Endele.

Viņš prognozē, ka “premium” produktiem, iespējams, cena pieaugs nedaudz, bet lētākajiem produktiem ražošanas cena var palielināties par 10%, attiecīgi veikalos cenu kāpums var sa­sniegt pat 20%. Šobrīd notiek pārrunas un slēgti piegāžu līgumi ar tirgotājiem, kas jau esot šokā par gaidāmo vispārējo cenu kāpumu.

Vairāki izaicinājumi

LPUF vadītāja uzsver, ka pārtikas cenu kāpums būs pakāpenisks un tas nebūs šokējošs. “Mums gan jāņem vērā, ka būtiski pieaug arī citu resursu, ne tikai elektrības cenas.

Arī par gāzi ir jāmaksā vairāk, pārtikas produktu izejvielu cenas ir kāpušas, darbaspēka izmaksas arī nesarūk, līdz ar to gan pārtikas ražotāji, gan mazumtirgotāji ir lielu izaicinājumu priekšā, lai saprastu, kā ar šīm izmaksām tikt galā un kādas cenas likt dažādiem produktiem.

Preču cenu izmaiņas veikalu plauktos ietekmēs arī ražotāju izvēlētā cenu politika. Viens no variantiem ir šīs izmaksas likt uz “premium” segmenta produkciju, ko iegādājas turīgāks iedzīvotāju slānis, kuru maciņiem cenu kāpums nebūs tik būtisks un jūtams.

Tāpat ražotāji var elektrības cenu kāpumu ierēķināt plašāka patēriņa produkcijā, visvairāk pirktajās precēs vai arī izlīdzināt visā ražoto preču sortimentā.