Revidenti vētī “valsts bilanci” – arvien būtiskas nepilnības VID nodokļu pārskatā 0
Konsolidētā saimnieciskā gada pārskata, ko vienkāršoti varētu saukt par valsts bilanci, sagatavošanā joprojām nav cerētā progresa, secinājusi Valsts kontrole, noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par šo pārskatu. Revidentu galvenās iebildes ir pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ikgadējo nodokļu pārskatu jeb nodokļu bilanci, kas joprojām nav pārbaudāma.
Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere skaidroja, ka konsolidētā saimnieciskā gada pārskats (KSGP) faktiski ir visas Latvijas bilance, kurā ir pārskati par ministrijām, pašvaldībām, arī VID administrētie nodokļi, tāpat Saeimas un pašas Valsts kontroles pārskats. Kopumā KSGP veido 73 pārskati, un bilances kopsumma – 45,1 miljards eiro.
“Jau kopš 2015. gada KSGP sekojam līdzi un uzsveram Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (MAIS) nozīmīgumu korekta VID nodokļu pārskata sagatavošanā. MAIS izstrāde bija viens no uzkrāšanas principa ieviešanas projekta nozīmīgākajiem posmiem. Tieši šai sistēmai bija jānodrošina nodokļu ieņēmumu grāmatošana un uzskaite, saņemot VID administrētos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā un attiecinot tos pret nodokļu maksātāju saistībām konkrētajā brīdī un atbilstošajā pārskata periodā. Lai gan VID ir veicis uzlabojumus sistēmā, tomēr VID nodokļu pārskats joprojām nav pārbaudāms. Arī šajā revīzijā revidenti konstatēja, ka atkārtojas jau iepriekš atklātās kļūdas, kā arī atklāja jaunas uzskaites problēmas,” norādīja Bādere.
Pārmet, kā VID strādā ar atklātajām problēmām un kļūdām
Kopš 2021. gada VID administrētie valsts budžeta maksājumi MAIS tiek uzskaitīti saskaņā ar uzkrāšanas principu. Tomēr ikgadējais VID nodokļu pārskats, kas šīs uzskaites rezultātā tiek sagatavots, jau kopš tā pirmreizējās sagatavošanas 2021. gadā nav bijis pārbaudāms MAIS problēmu dēļ – nebija iespējams iegūt analītiskos datus sadalījumā pa nodokļu maksātājiem, tika konstatētas algoritmu un citas kļūdas, norādīja Valsts kontrole.
Šogad papildus šī pārskata sagatavošanas pareizības pārbaudēm – nodokļu detalizētās darījumu pārbaudes un pārbaudes par nodokļu uzskaites atbilstību normatīvajiem aktiem – Valsts kontrole vērtēja arī MAIS projekta virzību.
Kopumā izskatīti 613 problēmu pieteikumi un izmaiņu pieprasījumi, tostarp atklājot tādus problēmu pieteikumus, kas nav atrisināti jau kopš 2023. gada.
Tomēr būtiskākie pārmetumi nav par informācijas sistēmu izmaiņu pārvaldību, bet gan par veidu, kā tiek strādāts ar identificētajām problēmām un kļūdām.
Valsts kontrole uzskata, ka VID ar šo jautājumu strādā nepietiekami, tostarp arī ar problēmu un kļūdu cēloņiem un ietekmes apzināšanu. Piemēram, novēršot kļūdu konkrēta nodokļu maksātāja līmenī, bet nevērtējot kļūdas atkārtošanās iespējamību citiem nodokļu maksātājiem. Arī šogad revidenti konstatēja gan informācijas nesakritības, gan manuāli veiktas korekcijas, gan nepilnības analītiskajā uzskaitē. Tāpēc arī šogad attiecībā uz VID nodokļu pārskatu pastāv būtiski apjoma ierobežojumi – pēc veiktajām revīzijas procedūrām nav iespējams noteikt, vai pārskatā ir veicami labojumi, un, ja ir, tad kādā apmērā, atzīmēja Valsts kontrole.
“MAIS uz šo brīdi ir ieguldīts jau 31 miljons eiro, tomēr joprojām neesam situācijā, kad ar šīs informācijas sistēmas palīdzību varētu sagatavot pārbaudāmu nodokļu pārskatu. Tāpēc aicinām nopietni izvērtēt MAIS attīstības perspektīvas, tostarp apsverot arī saistītus jautājumus, piemēram, caur nodokļu politikas attīstības un birokrātijas mazināšanas plānu lēcu apskatīties uz iespējām optimizēt nodokļu administrēšanas procesus,” norādīja Bādere.
Nepilnīgi transporta ekspluatācijas un uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļu pārskati
Piemēram, transporta ekspluatācijas nodokli maksā visi Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki vai turētāji par transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē; 2024. gadā tā ieņēmumi bija 102,3 miljoni eiro. Savukārt uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir maksājums, ko uzņēmumi veic par savā īpašumā vai lietošanā esošajiem vieglajiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no to izmantošanas mērķa; tā ieņēmumi 2024. gadā – 28,5 miljoni eiro.
Pašlaik abi šie nodokļi tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, ieņēmumus atzīstot naudas saņemšanas brīdī. Pārskata bilancē nav uzrādīta informācija par šo nodokļu prasībām un saistībām, jo nodokļu uzskaitē netiek ievērots uzkrāšanas princips, secinājusi Valsts kontrole. Tas nozīmē, ka ieņēmumi un izdevumi nav atzīti periodā, kad tie radušies, neatkarīgi no naudas saņemšanas vai samaksas, kā arī nav nosakāma ietekme uz budžeta izpildes rezultātu.
2025. gadā stājās spēkā Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījumi. Rezultātā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa uzskaitei uzkrāšanas princips ir jāievieš jau no nākamā pārskata gada, bet uzņēmuma vieglo transportlīdzekļu nodokļa gadījumā jāveido nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu identisku pieeju. Tas ļautu visus nodokļu ieņēmumus uzrādīt vienuviet, piemērojot vienotus grāmatvedības principus, uzskata Valsts kontrole.
Pašvaldību struktūra – atšķirīga, neaktuāla un pat savstarpēji pretrunīga
Revīzijā pārbaudīts, vai 2018. gadā sniegtais ieteikums pašvaldībām izvērtēt to izveidoto struktūru, darbības turpināšanu, lietderību un efektivitāti ir ieviests atbilstoši tā mērķim un būtībai. Pārbaužu rezultātā secināts, ka publiskajos reģistros pieejamā informācija par pašvaldību struktūru joprojām ir atšķirīga, neaktuāla un pat savstarpēji pretrunīga.
Piemēram, publisko personu un iestāžu sarakstā pašvaldību iestādes tiek reģistrētas neatbilstošos statusos – kā tiešās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde un citos statusos. Tāpat ir informācijas neatbilstība starp publisko personu un iestāžu sarakstu un pašvaldību nolikumiem, VID nodokļu maksātāju reģistrā ir konstatētas likvidētas/reorganizētas iestādes un tamlīdzīgi.
Nepienācīgi pievēršot uzmanību šiem jautājumiem, arī gada pārskatu sagatavošanā ir konstatētas neatbilstības. Proti, atsevišķas iestādes, lai gan ir patstāvīgi nodokļu maksātāji, nesagatavo atsevišķu gada pārskatu, kā to prasa normatīvie akti.
Tāpēc Valsts kontrole aicina pašvaldības turpināt institucionālās struktūras sakārtošanu un precizēt informāciju dažādos publiskajos reģistros, lemjot arī par iestādes iekļaušanu/neiekļaušanu nodokļu maksātāju reģistrā kā patstāvīgu nodokļu maksātāju.
Ilgtspējas izaicinājumi valsts finansēs
“Ilgtspējīgas attīstības pamatideja aicina apmierināt esošās paaudzes vajadzības, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot vides prasību ievērošanu un dabas daudzveidības saglabāšanos, lai nemazinātu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas”, teikts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.
KSGP revīzijas ziņojumā Valsts kontrole vērsa uzmanību uz šobrīd aktuālākajiem ilgtspējas jautājumiem valsts finanšu vadībā: valsts parādu un valsts kredītreitingu; finansējumu stratēģiskiem projektiem un prioritārām jomām; no sabiedrības novecošanās un demogrāfiskās situācijas izrietošajām saistībām.
Valsts parāds 2024. gada beigās sasniedza 19,1 miljardus eiro jeb par 8% vairāk nekā gadu iepriekš, un tā apkalpošanas izmaksas nākamajos gados būtiski palielināsies. Lai saglabātu investoru uzticību un kredītreitingu vismaz esošajā līmenī, nepieciešama pārdomāta ilgtermiņa finanšu plānošana, uzskata Valsts kontrole. To apgrūtina pieaugošie izdevumi aizsardzībai, kā arī nozīmīgi finansējuma izaicinājumi tādos stratēģiski svarīgos projektos kā “Rail Baltica” un valsts ieguldījuma pārvaldībā aviokompānijā “airBaltic”. Projekta “Rail Baltica” izmaksas Latvijā ir pieaugušas gandrīz četras reizes salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, un tuvākajos gados gaidāms finansējuma pārrāvums. Savukārt “airBaltic” gadījumā trūkst pietiekamas uzraudzības pār vairāk nekā pusmiljarda eiro lielo valsts ieguldījumu un tā atgūšanas iespējām.
Papildu riskus rada arī nepietiekami efektīva enerģētikas politikas pārvaldība, norādīja Valsts kontrole. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteikto mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam nepieciešami vairāk nekā 13 miljardi eiro papildu investīciju, taču šobrīd ir nodrošināti tikai nepilni 30% no šīs summas. Pastāv būtisks risks, ka bez papildu finansējuma Latvija nespēs izpildīt savas saistības, atzīmēja Valsts kontrole.
Straujā sabiedrības novecošanās jau šobrīd rada būtisku slogu valsts budžetam, atzīmēja Valsts kontrole. 2024. gadā pensiju izmaksām bija nepieciešami 3,5 miljardi eiro, un šī summa pieaug ar katru gadu. Papildus valsts pensiju sistēmai darbojas arī izdienas pensiju sistēma, kuras sākotnējais mērķis vairs neatbilst mūsdienu situācijai un kura kļūst arvien dārgāka nākotnes nodokļu maksātājiem. Valsts kontrole aicina rast risinājumus tās pārskatīšanai, kā arī “beidzot izveidot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rezerves fondu, lai uzkrātos līdzekļus pasargātu no izmantošanas īstermiņa politiskiem mērķiem”. Tā tiktu mazināts risks vēl vairāk palielināt valsts parādu, uzskata Valsts kontrole.
