Riepas martā. Ziemas? Vasaras? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Diena tiešam savāda. Vēl vakar šis zēns piesardzīgi zagās pa nomaļām taciņām, cītīgi pētīja WAZE karti – vai tikai kāda zila cepure neparādās… Viņam draudēja bargi sodi, pat tālākas kustības liegums, jo riepu protektora atlikums nu nekādi vairs neatbilda ziemas prasībai (4 mm). Šodien? Šodien viņš drīkst vālēt ar smaidu un uz nebēdu. Jo spēkā stājies vasaras limits – nepilni divi milimetri. Un tie viņam ir!!!
Drīkst… Diemžēl drīkst. Noteikumi ļauj. Tāpat kā ļauj apdzīt krustojumos. Ļauj braukt ar tuvajām gaismām 90 km/h tumsā, miglā, slapjdraņķī. Noteikumi nav visaptveroši pilnīgi. Un bez vesela saprāta un piesardzības piedevas no nepatikšanām, iespējams – traģiskām, neglābj.
Tādēļ – drīkst, bet tikai tad, ja saproti sekojošo.
Pat 4 mm peļķēs ir maz!
Sevišķi, ja tavi riteņi plati. Un tādi tie diemžēl ir daudziem mūsu importa topa lietotajiem limuzīniem. Pirms gadiem desmit divpadsmit zemprofila ātrgaitas riepu mode jau darbojās pilnā sparā. Mazāk gan “Audi” automobiļiem, kuri (pat lielie “A6”) spēja noturēties, tikai mazliet pārkāpjot 200 mm platuma robežu. Bet BMW… 3. sērijas sedans – 225/45 R17, 5. sērijas – 245/45 R18, “sapņu auto” “X5” – 255/55 R18. Un tā tālāk…
Šie stilīgi smukie riteņi ar atlikušu 2 mm rakstu marta peļķēs uzpeldēs jau pie atļautiem ātrumiem, tie krasi mainīs saķeri, ne tikai ceļa seguma stāvoklim mainoties, bet arī jebkura strauja apbraukšanas vai bremzēšanas manevra dažādās fāzēs. Un tādēļ prasa atteikšanos no azartiskas zīmēšanās, piesardzību, kuras (tāpat kā naudas labu, jaunu vasaras riepu iegādei) daudziem nepietiek.
Vai vasaras riteņiem jau laiks?
Vēlreiz – universālas receptes nav. Precīzas laika prognozes visam martam nav iespējamas. Lēmums jāpieņem katram pašam – atbilstošs braucienu laikiem un maršrutiem. Rīdzinieks vai kurzemnieks, kurš brauc tikai dienā, šķiet, darīs pareizi, ja labas ziemenes vairs neplēsīs.
Vidzemnieks, kurš katru rītu pirms saules lēkta brauc uz patālu darba vietu, būs, piedodiet, dulls, ja no ne pārāk nodilušiem ziemas apaviem jau atteiksies.
Vai ar ziemas riepām var braukt vasarā?
Drīkst. Var. Lēmumam – turpinu braukt ar ziemas riepām – pat ir viena milzīga priekšrocība. Naudu riepām (jaunām ziemenēm) vajadzēs tikai rudenī. Un trūkumu nemaz nav daudz. Turklāt tie nav tik briesmīgi kā plikas vasaras riepas slīde pielijušās asfalta risās.
Vairākkārtējais Latvijas čempions rallijā Ivars Caune, lūgts komentēt šādu izvēli, savulaik teica: “Labākais variants tas, protams, nav. Bremzēšanas ceļš uz asfalta būs nedaudz garāks, stabilitāte līkumos karstā laikā un lielos ātrumos mazāka, rites troksnis nedaudz lielāks, rites pretestība un tātad degvielas patēriņš arī nedaudz lielāks. Taču braukt Latvijā atļautajos ātrumos ar ziemas riepām var droši visu gadu. Slapjā ceļā tās neapšaubāmi būs drošākas nekā pusplikas vasaras riepas.”
Varu vien piebilst – uz grants un meža ceļos pat pusbraukta ziemas riepa tur labāk par jaunu asfalta riepu. Kas attiecas uz bieži pieminēto “paātrināto dilumu” – uzdrošinos apgalvot, ka dažu ražotāju sasniegumi šajā jomā pēdējos gados ir fantastiski. Man ir zināms “Nissan x-trail” auto, kura “Dunlop Grandtrek” ziemas riepas bija jaunas 2018. gada rudenī, izcili labas pirmajā ziemā, ar lielu slodzi (30 000 ātru grants un asfalta kilometru) nokalpoja 2019. gada vasarā, gluži labi tika galā ar 2020. gada ziemas baltumu un joprojām bija derīgas nākamajai vasarai. Vienīgi priekšējie un pakaļējie riteņi jāsamaina vietām. Pirmie ir diluši nedaudz vairāk, un rezultāts – mērena nepietiekama pagriežamība – sportiska braukšanas stila piekritējiem nepatīk.
Labākās, protams, ir sezonai atbilstošas jaunas riepas. Bet ko darīt, ja naudas maz? Vispirms – ko nedarīt.
Lietotas – milzu risks
Ja ar tā paša interneta palīdzību skatām lētākās, meklētājs vispirms piedāvās simtus ar sarkanu atzīmi “lietotas”. Cenā tā ap 20 eiro. Pat zemāka. Ņemam? Ja galēja bezizeja… Citādi labāk ne. Pat ja protektora dziļums prāvs, pat ja uz sāniem atrastais ražošanas gada skaitlis nav pirms 2015 – risks ir milzīgs, jo mums nav zināmi ne šīs riepas ekspluatācijas, ne vēlākās uzglabāšanas apstākļi. Tā var izrādīties jau cieta, trausla, skaļa.
No Ķīnas nebaidies
Ķīna ir varena. Tā, senā sadarbībā ar gumijas industrijas milžiem pieredzi smēlusies, nu būvē pati savas milzu (un modernas) rūpnīcas. Nu jau puse no Eiropas brauc ar “Made in China”. Aizvien vairāk uz šādu vēl pirms dažiem gadiem par riskantu uzskatītu eksperimentu sadūšojas arī Latvijā. Lūk, kolēģis smaida par “Antarres”. Brīvkalnu trases slēgšanas ballītes reportāžā pieminētā meitene pa ledus līkločiem veiksmīgi stūrē “Sailun” riepās apautu prāvu un smagu “Mercedes”. Mani (“Nissan Qashqai” ar “Westlake” riepām) uz eksperimentālu sacīksti izaicina jauneklis (“VW Tiguan” un “Nokian”). Un paliek atpakaļskata spogulītī mazs maziņš.
Mums jau ir pozitīva pieredze ar Ķīnas riepām. Un uz populāru 205/65 R16 izmēra komplektu ietaupītie 200 eiro lieti noderēs citur.
Jāpiebilst gan, ka pat vasaras “Made in China” mēdz būt paskaļas par noteikumos atļautajiem lielākos ātrumos uz sausa asfalta. Pat skaļākas par pusnobrauktām ziemenēm. To vajadzētu ņemt vērā ātruma, klusuma un komforta kārajiem, citādi var sanākt kā draugam Aināram, kurš, visai dārgu mazlietotu limuzīnu nesen no laipna tirgoņa ar jauniem apaviem saņēmis, pēc pirmā brauciena šo solījās tiesā sūdzēt: “Gaudo kā vilku bars! Murgs, ne riteņi…”
Svilpo jau drusku, svilpo. Taču to dziļais raksts neapšaubāmi ir labāks par šodien jau likumīgi atļauto riteņu pusplikumu.
