Jāks Kilmi
Jāks Kilmi
Foto – Timurs Subhankulovs

Filmas “Ātrie igauņu puiši” režisors Jāks Kilmi: Mēs neesam politiski nostalģiski 1

Nedēļas beigās uz Latvijas kinoekrāniem nonāks igauņu režisora Jāka Kilmi piedzīvojumu komēdija “Ātrie igauņu puiši”. Tās sižeta pamatā ir stāsts par to, kā 20. gs. 80. gados padomju Igaunijā trīs jauni importa preču spekulanti, kārojot pēc Rietumu seriālos noskatītas dzīves, ar piepūšamo laivu aizbēg uz Zviedriju, tomēr tur dzīve, izrādās, nelīdzinās filmās redzētajai. Lai sevi nodrošinātu, puiši izgudro plānu, kas visu pavērš kājām gaisā. Filma tapusi, sastrādājoties trim valstīm – Igaunijai, Somijai un Latvijas radošajiem spēkiem – producentam Jānim Kalējam, operatoram Aigaram Sērmukšam, Rīgas Krievu teātra aktrisei Jūlijai Berngartei, aktierim Dmitrijam Palēsam.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 21
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 28
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena

– Jūsu kā kino režisora uzmanība īpaši pievērsta padomju laikam, īpaši 80. gadiem, piemēram, jūsu dokumentālā fikcija “Disko un atomkarš” stāsta par pieaugšanu Padomju Savienībā. Kāds tam iemesls?

J. Kilmi: – Pats esmu 80. gadu zēns, tāpēc šis laiks man ir iekritis sirdī. Tas ir laika posms, ko gluži fiziski izjutu uz savas ādas un kas mentāli atspoguļojas manā pieredzē. Katrs pieaugušais taču iekonservējis sevī gabaliņu paša bērnības, un šis bērns viņā nekad nepazūd. Man ir saprotamas tā laika vērtības, īpaši tolaik notikušās dažādu kultūru sadursmes, tāpēc ir viegli veidot filmas par šo laiku. Man, tāpat kā daudziem, ir nostalģija pēc bērnības, tāpēc mana filma ir šāds ceļojums laikā uz 80. gadiem – bez ciešanām – ar smaidu. Svarīgi saprast, ka mēs neesam politiski nostalģiski. Es priecātos, ja šī filma būtu pionieris igauņu un latviešu starpkultūru attiecību sfērā.

– Interesanti, ka veids, kādā runājat par padomju pagātni, ir atšķirīgs no mūsdienu Baltijas kino tik ierastās nopietni melnbaltos toņos ieturētās manieres. Filma “Ātrie igauņu puiši” pat ierakstīta piedzīvojumu komēdiju kategorijā, un šajā ziņā jūsu pieeja uzskatāma par uzdrīkstēšanos.

– Jā, šobrīd kino ir vairāk nopietno filmu par šo laiku. Tallinas filmu festivālā “Black Nights” redzēju jūsu “Melānijas hroniku”, un tā ir pilnīgi citāda filma. Man ļoti patika “Melānijas hronika”, tomēr jāatzīst, ka neesmu spējīgs veidot tāda veida filmu. Acīmredzot dzīvi uztveru citādi, un man ir tuvāks vieglais tonis. Protams, visi zinām par laiku pēc Otrā pasaules kara, par okupāciju Latvijā un Igaunijā, par Staļina laiku, un humors nudien nav tā valoda, kādā par to būtu jārunā. Skaidrs, ka es nespētu filmēt komēdiju par masu deportācijām. Tomēr tā nav mana tēma. Man patīk vieglākas tēmas, un 80. gadi patiesībā ir diezgan smieklīgs laiks. Iespējams, pats neesmu īpaši nopietna persona, tāpēc 80. gadi man šķiet vairāk komiski nekā traģiski. Nemaz nespēju iedomāties, ka es varētu filmēt nopietnu filmu par astoņdesmitajiem. Tas bija laiks, kad Padomju Savienība jau bija pa pusei sabrukusi un sistēma uz dažādām lietām reaģēja jocīgi, pati kļūdama par savu parodiju. Tas bija savā ziņā piedzīvojumu pilns un savā ziņā nenopietns laiks. Tāpēc izvēlēties komisku pieeju bija pašsaprotami. Tomēr svarīgi, ka mūsu filma nav tīra komēdija un tā nevēsta tikai par trim igauņu puišu jautrajiem piedzīvojumiem. Stāstījuma manierē ir humors, tomēr tas nav pašmērķīgs.

– Padomju robežpārkāpēju motīvs nenoliedzami pazīstams arī Latvijā, tomēr tas nereti saistās ar visai traģisku pieredzi – padomju režīma izpostītām dzīvēm, sevišķi palicējiem. Vai jūsu scenārija pamatā ir kāds konkrēts vēsturisks atgadījums un personāži?

– Filmas scenāriju veido vairāki reāli stāsti un milzum daudz iztēles. Lasīju daudz liecību par puišiem, kuriem izdevies aizmukt no Igaunijas uz Zviedriju, parasti – caur Somiju. Tāpēc nolēmām veidot filmu kā maza mēroga noziedznieku odiseju. Problēmas sākās tad, kad pirmo filmas scenāriju uzrakstīja somu autors, tomēr man tas nepatika, jo viņš to bija uztvēris pārāk nopietni, sevišķi detaļas, kas saistītas ar Padomju Savienību, – tur figurēja VDK, parādījās pat puiša vectēvs, mācītājs, kuru arestē – tur bija visas Rietumu klišejas par traģisko dzīvi Padomju Savienībā.

– Jūsu filmas nosaukums igauņu valodā ir ironiskais “Varoņi”, kas Latvijā pārtapis par “Ātrajiem igauņu puišiem”.

– Protams, tas ir ironiski, jo viņi ir antivaroņi, maza mēroga noziedznieki. Tomēr tikko pēc pārbēgšanas tā laika Zviedrijā tādus kā viņi nereti uzņēma kā varoņus, jo tad par mums visiem bija neticami smieklīgs priekšstats kā par brīvības cīnītājiem – režīma pretiniekiem. Mūsu puiši diemžēl liek viņiem vilties. Domāju, ka filmas nosaukums “Ātrie igauņu puiši” Latvijā darbosies, jums tas ir saprotams. Es tam piekritu, jo mēs patiešām esam ļoti ātri (smiekli).


– Filma Igaunijā jau izrādīta. Kā to uztvēra skatītāji?

– Pirmizrāde bija jau februāra vidū, un to joprojām rāda kinoteātros. Satikos ar skatītājiem Tartu, kur cilvēki ir nopietnāki nekā Tallinā, tomēr pat viņi smējās un smaidīja. Ja jau pat viņi saprata filmas humoru, tad man ir cerība, ka to uztvers arī Latvijā.

– Kino ir pateicīga valoda, lai arī nāciju vēsturiskie stāsti varētu nokļūt pie plašākas auditorijas. Vai jums bija apzināts mērķis pasaulei, rietumniekiem pavēstīt par padomju laiku mūsu pagātnē viegli uztveramā veidā, piemēram, nevairoties kultivēt tipisko stereotipu par austrumeiropiešiem?

– Šis ir ļoti interesants jautājums, jo patiesībā nekad neesmu domājis, ka man vajadzētu kādam – Rietumu skatītājam vai jaunajai paaudzei – paskaidrot, kas un kādi mēs esam. Tas nenozīmē, ka nevēlos, lai mūsu stāstu nesaprastu. Tieši pretēji! Tomēr neesmu domājis filmu izmantot kā instrumentu, ar kura palīdzību Rietumu skatītājs kaut kā didaktiski izprastu mūs. Šī nav izglītojoša filma. Tā ir filma par jauniem cilvēkiem tajos laikos. Šī ir filma mums. Man ir svarīgi, lai filmā būtu labs temps, lai tā ir plūstu organiski. Manuprāt, skatītāji ir noguruši no nopietnās, melnbaltās kino valodas, kādā aplūkojam vēsturi. Mums nav melnbaltā, nav pat pelēkās krāsas, mums ir krāsas! Tas ir pats svarīgākais – izveidot aizraujošu filmu. Nenoliegšu, ka filmā ir iekļauti zināmi stereotipi par austrumeiropieša tēlu. Tie tur tiešām ir! Tomēr ir ļoti svarīgi, uzsveru, ļoti svarīgi – mūsu puiši nav vardarbīgi, un vardarbīgums laikam ir viena no šā stereotipiskā tēla iezīmēm. Man šis nevardarbīgums ir viens no atslēgas vārdiem filmā. Viņi ir tādi sīki blēži, nevis gangsteri, viņi vienkārši izmanto situāciju. Viņi nešauj, nesit. Šajā nozīmē mēs piedāvājam diezgan pretrunīgu austrum­eiropieša tēlu. Varbūt tādā veidā izdosies izveidot mazliet saprotamāku šo austrum­eiropieti un viņa pagātni.

– Tomēr gluži bez sociālpolitiskas neitralitātes neesat izticis, proti, filma pamanās paust jūsu nostāju tagad tik aktuālajā bēgļu jautājumā.

– Jā, pārsteidzošā kārtā Igaunijā ir liels skaits cilvēku, kuri ir pret imigrāciju un bēgļu uzņemšanu. Mēs tikai vēlējāmies viņiem atgādināt, ka arī paši reiz bijām bēgļi – jauni, enerģiski vīrieši bez ģimenēm, kas dodas uz pārtikušākām zemēm. Atzīstu, filmā ir jaušama mūsu nostāja imigrācijas jautājumā. Protams, šī problēma ir sarežģīta, un es nevaru dot nopietnu atbildi uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju un bēgļiem. Vienmēr ir cilvēki, kas patiesi ir cietuši, un noziedznieki, kas vēlas izmantot izdevīgu situāciju.

– Šī filma nav pirmais projekts, ko veidojat, sadarbojoties ar Latviju. Filmējāt vienu no stāstiem Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta “Force Majeure. Riga” ietvaros tapušajā filmā “Pāri ceļiem un upei” – jūsu dokumentālais kinostāsts vēstīja par Lucavsalas dārziņiem.

– Jā, tādēļ es visai ilgu laiku esmu pavadījis Rīgā un to pamatīgi iepazinis, īpaši Lucavsalu.

– Šobrīd top dokumentālā filma “Cilvēki no nekurienes”, ko veidojat kopā ar Gintu Grūbi. Tā ir visai personīga spiegu stāsta restaurācija aukstā kara laikos, jo pagātnes notikumus izmeklē CIP un VDK dubultaģenta meita.

– Jā, projekts aizsākās vairākus gadus pirms “Ātrajiem igauņu puišiem”, sadarbojoties ar Latvijas filmu studiju “Mistrus media”. Šis stāsts norisinās Latvijā aukstā kara laikā, kad darbojās amerikāņu un padomju spiegi, slepenās aģentūras. Šeit nav runas par spiegu spēlītēm, bet par spēlēm uz dzīvību un nāvi. Lai arī stāsti ir dramatiski un šī noteikti nebūs komēdija, tomēr dažas tēmas joprojām tiek stāstītas vieglākā veidā – mēs rekonstruējam situācijas, izmantojot aktierus. Filmas darbība notiek divās valodās – latviešu un angļu. Mani patiesi interesē, kā manu latviešu filmu uztvers Igaunijas skatītāji. Ceru, ka Latvijas skatītāji to ieraudzīs pēc gada.

– Ko filmējat šobrīd?

– Veidoju filmu par jauniešiem mūsdienās. Šī vairs nebūs tik jautra, drīzāk – visai tumša. Iesākums varbūt ir rotaļīgs, tomēr stāsts izvēršas nopietnāks.RADOŠĀ VIZĪTKARTE

JĀKS KILMI (1973)

* Igauņu dokumentālo un spēles filmu režisors, producents. Ievērojamākās filmas – “Disko un atomkarš” (2009, Varšavas Starptautiskā filmu festivāla galvenā balva par labāko dokumentālo filmu), “Cūku revolūcija” (2004, Maskavas Starptautiskā filmu festivāla žūrijas speciālbalva)).

* Pazīstams kā sociāli kritisku filmu režisors, īpašu uzmanību pievēršot padomju laikam un tā atbalsīm mūsdienās.

 

“Ātrie igauņu puiši” (“Sangarid) Igaunija, Somija, Latvija, 2017

* Režisors: Jāks Kilmi, scenārija autors – Martins Alguss, galvenajās lomās – igauņu aktieri Merts Piuss, Karls Andreass Kalmets un Veiko Porkanens; filmas budžets – 1 127 000 eiro, saņēmusi Latvijas Nacionālā kino centra līdzfinansējumu – 7500 eiro.

Saistītie raksti

* Producents: “Taska Film”, “MRP Matila Röhr Productions”, “Film Angels Productions”.

* Seansi: k/t “Splendid Palace” – no 3. maija; “Kino Citadele” – no 5. maija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 21
20 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 28
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena
SK
Skaties.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV šovā izplūcas deputāts Aldis Gobzems un modele Māra Sleja. “Viņa bija ļoti agresīva!” – teica Aldis 49
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Viljams un Keita pagājušajā nedēļā ģimenē piedzīvojuši zaudējumu: tikai tagad tas atklāts publiski 8
1 diena
Ieva Ēvalde
Stāsti
Astrīdas kundze viena cīnījās ar plūdiem dzīvoklī. Vai avārijas dienesta darbinieki nobijās no kovida? 6
3 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
liegt vīrusam iekļūt cilvēka šūnās? Covid-19 proteīnu pētījumu rezultātā ir iecere izstrādāt zāles
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Uzticoties solījumiem par lielu peļņas gūšanu, labprātīgi krāpniekiem ieskaita 20 000 eiro
27 minūtes
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Publiska atbilde uz jautājumu – vai es pats vakcinēšos pret Covid-19? 28
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene Elizabete II bijusi šausmās, izdzirdot princi Viljamu sakām: “Kad es būšu karalis….”
11:12
LE
LETA
Laukos
Zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis” saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem
10:56
LE
LETA
Ziņas
Uzticoties solījumiem par lielu peļņas gūšanu, labprātīgi krāpniekiem ieskaita 20 000 eiro
10:52
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Kā muzejā”, “Vēl tikai Ļeņina pietrūkst”: Rīgas centrā izīrē ekskluzīvu dzīvokli, kas raisa pretrunīgas atsauksmes
28 minūtes
LB
Laura Blumberga
Kokteilis
VIDEO, FOTO. Modeles un deputāta kašķis pieaug. “Es neesmu tava bijusī, pamani manī skaisto!” – pukojas modele 17
3 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. “Depo” nozagts dārgs bruņurupucis. Vai godīgi, ka zaudējumi jāsedz pārdevējai?
4 stundas
LL
Liāna Langa
Ziņas
Liāna Langa: Neredzama ienaidnieka izraisīta trausluma pandēmija
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Laiks mainīsies novembra izskaņā. Sinoptiķu prognoze turpmākajām dienām
1 stunda
LB
Latvijas Bizness
Ziņas
Latvijā izstrādāta apzinātības lietotne, kas klausās cilvēka balsi
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Velojosla Čaka ielā: Timrots uzskata, ka eksperiments jau tagad ir izgāzies
41 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Tās ir nesamērīgas prasības!” Vanaga pauž, ka tas ir slēpts lēmums pilnībā pāriet uz attālinātām mācībām 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Ticējums vēsta: “kāda Katrīna, tāda diena”. Laika prognoze trešdienai
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saņemta starpatskaite par ģeoskenēšanu Ģertrūdes ielā, kur šovasar iegruvumos ielūzuši vairāki auto
2 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Tagad turpinās haotiska darbība.” LTRK prezidents komentē Covid-19 krīzes vadīšanu 2
2 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
VIDEO. Latviešu jaunietis kļūst par “Prada” modes nama seju
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Profesors Anatolijs Danilāns nāk klajā ar efektīvu veidu, kā sevi pasargāt no Covid-19 21
20 stundas
VB
Vija Beinerte
Ziņas
“Vīrusus neinteresē mūsu viedoklis, plāni un nodomi.” Kā apturēt sērgu? Saruna ar profesoru Ģirtu Briģi 26
18 stundas
SK
Skaties.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. TV šovā izplūcas deputāts Aldis Gobzems un modele Māra Sleja. “Viņa bija ļoti agresīva!” – teica Aldis 49
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Princis Viljams un Keita pagājušajā nedēļā ģimenē piedzīvojuši zaudējumu: tikai tagad tas atklāts publiski 8
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Toms Bricis par laikapstākļiem: tas, kas notiek, nav normāli 5
1 diena
SK
Skaties.lv
Veselam
VIDEO. Ko nekādā gadījumā nedrīkst darīt, ja bērns ir aizrijies. Skaidro ārsts
17 stundas
MP
Maija Pastare
Praktiski
Esi saslimis ar Covid-19: kas tev jāzina par darbnespējas lapu?
19 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VIDEO: “Ko es izdarīju?” Lielveikala apmeklētāju pārsteidz kāda strādnieka veiktās darbības 9
1 diena
AB
Anita Bormane
Ziņas
FOTO. “Spēlmaņu nakts” svinīgā ceremonija aizvadīta Liepājā: mākslinieki saņem balvas tukšā zālē 2
23 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Griķi izsmalcinātos ēdienos: 4 burvīgas receptes
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kurš drīkstēs pieteikties dīkstāves pabalstam? 1
21 stundas
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 24. līdz 29.novembrim
1 diena