Garo rindu risinājums – reimatologu izbraukumi uz reģioniem 0
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2013. gadā reģistrēti 2944 skeleta, muskuļu un saistaudu slimību pacienti, kuriem diagnosticēta pirmreizēja invaliditāte, un tas ir par 28% vairāk nekā 2009. gadā. Tātad muskuļu un skeleta sistēmas slimību (MSS) izraisīta invaliditāte ir viena no visstraujāk progresējošajām funkcionālajām saslimšanām darbspējīgajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 59 gadiem, un tas ir iemesls augstam invaliditātes līmenim valstī.
Pie ārsta nonāk novēloti
Tiek uzskatīts, ka 90% no visiem Latvijas iedzīvotājiem kaut reizi mūžā piedzīvojuši sāpes mugurā. Arodslimību ārsti tās bieži saista ar mūsu mazkustīgo dzīvesveidu, bet, protams, tās var liecināt arī par aroda izraisītām veselības problēmām. Latvijā ik gadu 1000 cilvēku iegūst arodslimnieka statusu, un lielākajai daļai no tiem saslimšana jau ir ļoti ielaistā stadijā. Arodslimību ārstes Jeļenas Restes rīcībā esošie dati liecina, ka 63% no šiem 1000 arodslimniekiem ir balsta un kustību aparāta saslimšanas, 13% sirgst ar artrozēm, 17% ir karpālā kanāla sindroms. “Mūsu centra dakteru pieredze ir tāda, ka par arodslimniekiem kļūst tie cilvēki, kuri strādā līdz pēdējam un pie ārsta nonāk tikai tad, kad slimība jau ir tālu ielaista,” stāsta arodārste.
Latvijas Reimatologu asociācijas prezidente Daina Andersone teic, ka muskuloskeletālās sistēmas slimības ir gan muguras sāpes un ar to saistītas slimības, augšējo ekstremitāšu traucējumi, kas skar roku, pirkstu kustīgumu, un autoimūnās slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts un spondilartropātijas (ankilozējošais spondilartrīts jeb Behtereva slimība un locītavu slimības pacientiem, kas slimo ar ādas slimību psioriāzi). “Īpaši reimatoīdais artrīts un spondilartropātijas izraisa pacientam lielas ciešanas un ilgstošu darbaspēju zudumu, reizēm pat pilnīgu izslēgšanu no darba dzīves. Reimatoīdais artrīts, ja to laikus neārstē, izraisa ne tikai kustību traucējumus, bet skar arī citus iekšējos orgānus – nieres, sirdi, plaušas, ādu un acis – un vēl nāk klāt izmaksas. Slimība skar gados jaunus cilvēkus,” situāciju iezīmē reimatoloģe. Viņasprāt, arī šo pacientu uzraudzībai vajadzētu ietilpt arodārstu pienākumos, jo valstī nav pietiekams skaits reimatologu.
Reimatoloģe arī uzskata, ka pie mums problēmas ar muskuloskeletālajām slimībām varētu būt lielākas, nekā tiek uzrādītas, jo cilvēki baidās zaudēt darbu un nereti pat kolēģiem slēpj, cik viņiem ir smags veselības stāvoklis.
