Risks tur ir šausmīgs! Abās frontes pusēs izveidojušās līdz pat 40km platas “nāves zonas” 0
Abās frontes pusēs Krievija un Ukraina ir izveidojušas līdz pat 40 km platas bīstamās zonas. Šajā “pelēkajā zonā” ieroči netiek slēpti – viss, kas notiek, ir redzams, pateicoties droniem. Joprojām tur tiek izmantoti arī mīnmetēji un reizēm tanki. Nākamā ir šī “pelēkā zona”, kuras platums ir 2–20 km, – tajā ir lielāka iespēja palikt dzīvam, taču liels risks ir tikt notriektam ar droniem, kas uzmana loģistiku un militārā aprīkojuma pārvietošanu.
Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atklāja Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, kaujas laukā var identificēt divas zonas. “Vistuvāk frontes līnijai ir “nāves zona” – tās platums ir no 500 metriem līdz pat 6–7 kilometriem katrā virzienā. Karavīriem šī zona rada nāves briesmas, tāpēc viņi slēpjas alās un slēptuvēs, tranšejās, pagrabos; visapkārt ir mīnu lauki.”
2–4 kvadrātkilometru platībā ukraiņu pusē vidēji ir tikai 2 vai 3, varbūt četri cilvēki; viss ir atkarīgs no apvidus īpatnībām.
“Šeit ir atbilde, kā krievi tiek cauri šīm frontes līnijām, maskējoties kā civilie – tā ir krievu panākumu atslēga šobrīd, proti, atrast šos “caurumus”. Droni ir kā izlūkošanas acis.
Nākamajā līnijā ir izvietotas dažādas elektroniskās karadarbības sistēmas, sēž dronu operatori, var atrasties smagā kaujas tehnika, ierakti tanki un velkamās artilērijas sistēmas.
Trešā, tālākā no centra, zona ir vieta, kur bāzējas pašgājēju artilērija, kuras uzdevums ir sniegt artilērijas uguns atbalstu pēc saņemtās izlūkinformācijas.
Slaidiņš norāda, ka
problēmas sagādā nokļūšana pirmajā zonā – karavīriem ir jāiet pat 7 km; rotācija līdz ar to var ilgt ļoti ilgi.
Munīciju uz pirmo zonu jāpiegādā ar droniem, citādi tas nav iespējams.
“Daudzos video redzams, kā krievi stiepj savu bruņojumu, un tas tā arī ir – viņi vienkārši stiepj, nes, jo citu variantu nav. Ja iebrauc kāds auto vai kaujas tehnika, tā momentā tiek sadauzīta. Krieviem tādā ziņā ir vienkāršāk, jo viņi uzbrūk, bet
ukraiņi vienkārši tur pozīcijas – aizstāvās, viņiem jāizved ievainotie, un tas ir izaicinājums,” norāda majors.
