Romāns Meļņiks: Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods 10
Romāns Meļņiks


Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Valsts policijas foto

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā gadījumā stāsts ir par iespējamu kaitējumu potenciālajiem tautas priekšstāvjiem un par to piemērojamu bargu sodu, bet otrā – jau notikušiem kaitējumiem, tā teikt, vienkāršajiem cilvēkiem un nesodāmību par to.

Reklāma
Reklāma
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Lasīt citas ziņas

Viens virsraksts: “Virza kriminālsoda noteikšanu par dziļviltojumu izmantošanu vēlēšanu ietekmēšanai”. Otrs – “Finanšu krāpniecības apmērs Latvijā mēnesī sasniedz 3 miljonus eiro”.

Skaidrs, ka ne visi ir izlasījuši šīs ziņas, tāpēc visipirms došu nelielu ieskatu par katru no tām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dziļviltojumi pēc būtības ir ar mākslīgā intelekta palīdzību radīti foto, video un audio materiāli, kuros ticami atdarināta kāda reāla cilvēka runa vai darbības, lai maldinātu sabiedrību par attiecīgās personas rīcību vai nodomiem. Piemēram, ASV ar balss klonēšanas programmatūras palīdzību pavisam nesen tika radīts un it kā pašreizējā prezidenta Baidena vārdā izplatīts viltus vēstījums.

Mazāk kaitīgā veidā mākslīgais intelekts izmantots vēlēšanu kampaņā Indijā, kur vienā valodā ierakstītu video uzrunu, automatizēti pārtulkoja un atskaņoja vēl divās, turklāt attiecīgajai valodai pielāgojot arī runātāja mīmiku. Protams, tas paver milzu iespējas gan pretinieku degradēšanai (piemēram, radot un izplatot internetā viltus pierādījumus par kāda amata kandidāta pārkāpumiem), gan sevis popularizēšanai.

Tad, lūk, virkne Saeimas varas partiju deputātu rosina veikt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēs sodu par dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanu vēlēšanu procesa ietekmēšanai. Iespējamais sods – līdz pat brīvības atņemšanai uz laiku līdz četriem gadiem.

Savukārt otra ziņa ir par jau notikušu krāpniecību un reāliem upuriem. Finanšu nozares asociācija šajās dienās vēstīja, ka šī gada janvārī vien fiksēti 888 tefonkrāpniecības gadījumi, izkrāpto līdzekļu apmērs – 824 tūkstoši eiro. Vienlaikus novērst izdevies 594 krāpšanas gadījumus 462 tūkstošu eiro apmērā. Aktīvi janvārī bijuši arī tā saucamie investīciju krāpnieki, kuriem izdevies īstenot 330 gadījumus, izkrāpjot 500 tūkstošus eiro, bet bankām novērst izdevies 885 krāpšanas mēģinājumus 869 tūkstošu eiro apmērā.

Var, protams, ilgi un gari moralizēt par cilvēku nesaprātīgumu, uzticoties krāpniekiem, var runāt par medijpratību utt., taču tas nemazina problēmu, jo krāpnieki mācās no savas pieredzes, izmanto aizvien viltīgākas metodes, bet cilvēki par visiem riskiem pat iedomāties nespēj. Līdz ar to var paredzēt, ka apdraudējumu nākotnē būs aizvien vairāk, kad tiks plašāk izmantotas mākslīgā intelekta iespējas. Pirmie piemēri jau ir, par vienu tādu šajās dienās varējām lasīt portālā la.lv – Spānijā, ar mākslīgā intelekta palīdzību, immitējot plaši pazīstama bīskapa balsi, krāpnieks mēģināja izkrāpt naudu no mūķenēm.

Reklāma
Reklāma

Kas šajā kontekstā pārsteidz? Pie varas esošo prioritātes. Cilvēki jau reāli cieš no krāpniekiem, būtu tikai loģiski, ja varas struktūras maksimāli fokusētos uz to, lai šādu krāpniecības veidu nelaistu plašumā. Taču nē – jautāti par naudas izkrāpšanu labākajā gadījumā vien noplāta rokas, kaut ko atrunājas, ka pašiem upuriem bija jābūt piesardzīgākiem un saprātīgākiem. Kas izrādās svarīgāks? Pašu pārvēlēšana amatos – pret to gan gatavi vērsties ar vislielāko bardzību un gan jau pie reizes sodīt arī nekaitīgu parodiju un joku video radītājus vai tālākizplatītājus.

Kāpēc vispār vajag izdalīt vēlēšanas vai kādu citu norisi kā svarīgāko, runājot par krāpniecību? Vai nebūtu loģiski, ja pret krāpniecību vērstos kā tādu?

Kāds teiks, ka demokrātijas ir svarīgāka par katra atsevišķa cilvēka maciņa saturu? Tas skan augstprātīgi, jo der atcerēties, ka demokrātiskā sabiedrībā katrs viens cilvēks arī ir svarīgs un vismaz ne upurējams kādu amatpersonu pašlabuma vārdā. Demokrātijā ir svarīgi, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka vara kalpo kopīgam labumam nevis tikai domā par sevi. Svarīga ir sabiedrības uzticēšanās varai. Un te būtiski – uzticēšanās ir jānopelna.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.