Kuru rožu ziedlapiņas ir piemērotas ievārījumam? 0
“Kuru rožu ziedlapiņas ir piemērotas ievārījumam? Televīzijas raidījumā stāstīja par Anglijas zemnieku, kurš rožu ievārījuma un eļļas gatavošanai izmanto trīs šķirnes. Tās izskatījās līdzīgas mežrozītēm, bet ar pildītiem ziediem.” BRIGITA LIMBAŽU NOVADĀ
Rožaudzētavas “Rozītes” saimniece Daila Trubiņa ir pārliecināta, ka, visticamāk, bija minētas Damaskas rozes, ko plaši lieto kulinārijā un kosmētikā. Vēl daudzviet pasaulē izmanto parka rozes, kam arī ir ļoti aromātiskas ziedlapiņas.
Damaskas roze (Rosa x damascena) ir tik sena, ka tās izcelsme ir visai neskaidra. Parasti uzskata, ka tā ir hibrīds, kas zied pildītiem vai puspildītiem ziediem.
Šo rozi audzē jau gadsimtiem ilgi. Senie romieši no rožu ziedlapām prata pagatavot želeju, medu, vīnu un pudiņu. Damaskas rozei piemīt tādas pašas īpašības kā Gallijas rozei (Rosa gallica), tomēr smaržu ražošanā tai ir galvenā loma. Milzīgas Damaskas rožu plantācijas sastopamas Bulgārijā, piemēram, rožūdens un rožu eļļas ražošanai tur izmanto ‘Kazanlik’ un ‘Trigentipetala’ (tām ir ļoti smaržīgas ziedlapas). Rožūdeni lieto arī pārtikas aromatizēšanai, tāpat pievieno dažādiem kosmētikas izstrādājumiem. Damaskas roze zied tikai trīs nedēļas jūlijā un izaug apmēram 2 m augsta.
Parka rožu grupā apvienotas dekoratīvās savvaļas sugas, kā arī kultūrā sastopamās formas un to hibrīdi. Šīs rozes var būt 0,5–2 m augstas. Parka rozes ir ziemcietīgas, izturīgas pret sēņu ierosinātām slimībām, veido labi zarotus un kuplus krūmus, bagātīgi zied līdz salam. Ievārījumam piemērotākas ir šķirnes ar spēcīgu aromātu un sarkanām ziedlapām.
! Nedrīkst izmantot ziedlapiņas, kas ir apstrādātas ar fungicīdiem vai insekticīdiem!
Kulinārijā noder arī smaržlapu roze (Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria). Pieskaroties lapām, izplatās svaigs ābolu aromāts. Dažkārt to var just, pat paejot rozei garām, bet ziedi nesmaržo. Smaržlapu roze zied dažas nedēļas jūlijā. Veido sarkanoranžus, ēdamus kopaugļus, no kuriem var gatavot džemu, sīrupu vai sulu. Šis krūms galvenokārt aug kaļķainā augsnē un sasniedz 2 m augstumu. Dārzos to visbiežāk audzē patīkamās ābolu smaržas dēļ. Savvaļā smaržlapu roze sastopama Eiropas lielākajā daļā, vietumis arī Zemgalē un Daugavas ielejā.
