“Freedom Convoy” akcijā pie Somijas parlamenta ļaudis gan protestēja pret atlikušajiem pandēmijas laika ierobežojumiem, gan prasīja degvielas nodokļus samazināt uz pusi, gan pieprasīja vadības atkāpšanos.
“Freedom Convoy” akcijā pie Somijas parlamenta ļaudis gan protestēja pret atlikušajiem pandēmijas laika ierobežojumiem, gan prasīja degvielas nodokļus samazināt uz pusi, gan pieprasīja vadības atkāpšanos.
Foto: Kimmo Brandt/EPA/SCANPIX

Sabiedrības noguruma vīruss: Brīvības konvoja kustība pārmetas no Kanādas uz Eiropu 29

Gunta Paavola, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Lasīt citas ziņas

Šī gada janvārī sākusies “Freedom Convoy” – Brīvības konvoja – kustība Kanādas galvaspilsētā Otavā ilgst jau otro nedēļu un ir pārkļuvusi Atlantijas okeānam, nonākot arī Somijā, kur pagājušās nedēļas beigās notika “Freedom Convoy” protesta akcija.

Pret pandēmijas ierobežojumiem vērstas demonstrācijas šīs nedēļas nogalē tiek plānotas arī Parīzē un Briselē.

Gribu saunā uz galvenās ielas!

CITI ŠOBRĪD LASA

Atšķirībā no kūdras ražotāju protesta, par ko ziņojām pagājušā gada maijā, un kustības “Dumpis pret izmiršanu” akcijas “Freedom Convoy” prasības ir raibu raibās. Tā dalībnieki prasa valdības atkāpšanos, degvielas nodokļa samazināšanu uz pusi, atteikšanos no Covid-19 ierobežojumiem, tostarp koronavīrusa sertifikāta un masku lietošanas, Eiropas Savienības varas samazināšanu un… ņem līdzi pārvadājamās saunas.

Kāds tikai dvielī ietinies protestu dalībnieks somu presei stāstīja – viņš ne pret ko neprotestējot, bet gan iestājoties par saunu uz Helsinku galvenās – Mannerheima –­ielas.

Pagājušo piektdien un sestdien ar automašīnām tika bloķēta satiksme Helsinku centrā, tomēr demonstrantu gaidītās daudzās smagās automašīnas neieradās – policija bija paziņojusi jau laikus, ka smagie centrā netiks ielaisti.

“Freedom Convoy” kustībai sociālajos medijos bija vairāk nekā 65 000 sekotāju, tomēr piektdien uz demonstrāciju pie Somijas parlamenta ēkas ieradās apmēram divi tūkstoši. Protestus ir paredzēts turpināt līdz 13. februārim, gan mazākos apmēros.

Demonstrācijas blaknes

Daļa protestantu bija iereibuši, piegānot tuvumā esošos apstādījumus. Protestu laikā policija aizturēja 70 personas galvenokārt par traucējošu uzvedību, vardarbību un pretošanos amatpersonām.

Protesta akcijas dalībnieki bija traucējuši žurnālistu darbu gan ar vārdiem, gan fizisku rīcību, tādēļ Somijas plašsaziņas līdzekļu galvenie redaktori svētdien atgādināja, ka žurnālistiem ir jāļauj strādāt. Demonstranti vainoja plašsaziņas līdzekļus baiļu atmosfēras radīšanā, bet valdību – par pārliekiem, pretrunīgiem ierobežojumiem.

Daļa protesta akcijas dalībnieku atstāja savus transporta līdzekļus uz galvaspilsētas galvenās ielas pilsētas centrā, lai bloķētu satiksmi.

Helsinku pilsētas transporta līdzekļu pārvietošanas nodaļas vadītājs stāsta, ka naktī no piektdienas uz sestdienu tikušas pārvietotas 33 automašīnas. Par katru no tām īpašnieks saņems naudas sodu par nepareizu transporta līdzekļa novietošanu vismaz 253 eiro apmērā.

Demonstrantu prasības

Skaļa protestantu daļa prasīja strauji sadārdzinātās degvielas cenu samazināšanu: piemēram, šobrīd 98E benzīns maksā virs diviem eiro litrā, arī dīzeļdegvielas cena jau gandrīz ir sasniegusi maģisko divu eiro robežu.

Reklāma
Reklāma

Salīdzinājumam: 2020. gadā pandēmijas sākumā dīzeļdegviela maksāja 1,16 eiro litrā, bet benzīns attiecīgi 1,28 (95E) un 1,36 (98E) litrā. Pēc nedēļas nogales protestiem Īsteno somu partijas deputāti iesniedza parlamentam interpelāciju par degvielas nodokļa palielināšanu.

Atšķirībā no Kanādas, ar koronavīrusa epidēmiju saistītie ierobežojumi Somijā ir bijuši visai maigi: sejautu lietošana bija obligāta vien dažus mēnešus, Covid-19 sertifikāts, ko somi sauc par koronpasi, šobrīd stāv plauktā nelietots, obligātā vakcinācija ir noteikta tikai sociālās un veselības aprūpes nozares darbiniekiem. 1. februārī sociālās un veselības aprūpes nozarē spēkā stājās prasība tiešā saskarē ar klientiem izmantot tikai pret Covid-19 vakcinētus vai pēdējo sešu mēnešu laikā koronavīrusu izslimojušus darbiniekus. Somijā vakcinēti 90% ārstu.

2. februārī Somijas valdība paziņoja par plāniem no 14. februāra atcelt ierobežojumus restorāniem. Covid-19 sertifikāta lietošana Somijā šobrīd ir atcelta, tomēr daudzviet restorāni un kultūras iestādes tos pieprasa.

Prasības par un pret ir bijušas tikpat raibas kā Somijas vadības koronavīrusa epidēmijas laika komunikācija.

Vēl raibāka situācija radās “Freedom Convoy” organizatoru nometnē. Jau nākamajā dienā pēc akcijas beigām kustības vadībā bijušās personas sastrīdējās un kustība sašķēlās. Atdalījušās grupas vadītājs Niklass Rauma Somijas nacionālajam ziņu dienestam YLE stāstīja, ka dažu personu uzstāšanās neesot atbildusi “Convoy Finland 2022 2.0” dalībnieku vērtību sistēmai. Šajā vērtību sistēmā ietilpstot politiska un reliģiska neitralitāte, kā arī vardarbības vai vandalisma aktu neatbalstīšana, norādīja Rauma.

Nogurums no pandēmijas

Somu plašsaziņas līdzekļu komentētāji uzskata, ka galvenais iemesls “Freedom Convoy” protestiem ir nogurums no koronavīrusa pandēmijas. Arī Somijas lielākais laikraksts “Helsingin Sanomat” uzskata – lai gan šī protesta akcija izvērtās farsā, tās fonā ir pieaugošs nemiers.

Daudzi Somijas iedzīvotāji ir acīmredzami pārguruši no koronavīrusa epidēmijas.

Koronavīrusa epidēmija ir likusi cilvēkiem bažīties par veselību, ienākumiem, nākotni, uzskata laikraksts. Tādēļ demonstrācija daļai dalībnieku piedāvāja iespēju nolaist tvaiku.

Mierīgas demonstrācijas ir Rietumu demokrātijas pamats. Tādēļ “Freedom Convoy” – neapšaubāmi dīvaina, haotiska un pretrunīga protesta akcija – vienlaikus ir labs atgādinājums tam, ka sabiedrības locekļu vajadzības mēdz būt dažādas.

Par vienu no sabiedriskās vienotības mērvienībām var uzskatīt uzticēšanos valsts pārvaldei. Jaunākie “Kansalaispulssi” (“Pilsoņu pulsa”) aptaujas rezultāti rāda, ka janvārī vairs tikai 48% atbildētāju uzskatīja atbildīgo dienestu komunikāciju par uzticamu atšķirībā no agrākajiem vairāk nekā 80%. Neuzticēšanās politiskajai sistēmai kāpina vardarbības risku, tādēļ ir nepieciešams uzticēšanos atgūt. Tas būtu iespējams, pēc iespējas ātrāk atgriežoties parastajā ikdienā bez ierobežojumiem, kas ļautu cilvēkiem atkal piedalīties sabiedriskajā dzīvē un atgūt jēgpilnu dzīves izjūtu.

Viedokļi

Sanna Marina, Somijas premjerministre: “Somija sāks atcelt ierobežojumus, kas noteikti koronavīrusa omikrona varianta izplatības ierobežošanai. Mērķis ir atcelt visus ierobežojumus no marta sākuma. Ierobežojumiem jāpaliek spēkā vēl divas nedēļas, lai valdība varētu uzmanīt, kā epidēmija attīstās kaimiņos esošajā Norvēģijā un Dānijā. Tas ir vienkārši tāpēc, ka Somija epidemioloģiski aptuveni divas nedēļas seko citām valstīm.”

Johanna Vuorelma, Helsinku universitātes pēcdoktorantūras pētniece: “Izsmejot demonstrantus, vienlaikus tiek izsmieti cilvēki, kuri cenšas ietekmēt situāciju politiski. Tas nav nekas jauns: līdzīga reakcija bija novērojama 2016. gadā attiecībā uz cilvēkiem, kuri balsoja par ASV prezidentu Trampu un par breksitu Lielbritānijā. Šāda izturēšanās mazina sabiedrisko vienotību, kas ir viena no bīstamākajām koronas laikmeta izpausmēm.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.