Mednieki sit pušu pētniekus 1

Kamēr “Silavas” zinātnieki un pētnieki brien pa dubļainajiem meža ceļiem un takām cerībā uz pēdu nospiedumiem, medniekiem izdodas sastapt pekaiņus arī dzīvajā. Ainārs Rozenbergs 14. martā Staiceles mežos pāris kilometru no Igaunijas robežas piedzīvojis neaizmirstamu un satraucošu satikšanos ar veselu lāču ģimeni. Devies todien kopā ar savu žiperīgo palīgu Argo pajaukt bebru dambjus un pie reizes nomedīt kādu jenotsuni – viņa krievu Eiropas laikai uz tiem esot īpašs ķēriens. Kad viens kažokzvērs jau noguldīts, suns atkal iemeties jaunaudzītē un sācis riet. Saimnieks domājis, ka atkal uzgājis jenotsuni un devies palīgā. “Eju uz to pusi un redzu, ka Argo seko kādam nopakaļ, bet nevaru lāgā saskatīt, kam,” stāsta Ainārs. Tā nogājuši metrus divsimt, kad suns apklusis. Pēc brīža klusumu pāršķēlušas suņa rejas tajā pašā vietā, kur sākusies sekošana. Kad Ainārs beidzot ticis klāt vietai, kur trokšņoja Argo, uz neliela sūnām klāta paugura ieraudzījis tupam divus kopā saspiedušos, nobijušos lācēnus. Abi vēl maziņi – vidēja kaķa lielumā, kažoks pelēcīgs, pakaklē balta krādziņa, taču mednieks aptvēris, ka ar mazuļu pētīšanu nav ko aizrauties, jo tepat tuvumā ir viņu māte. “Man galvā bija tikai viena doma – jāmūk!” Paķēris savu krievu Eiropas laiku padusē un diebis prom, cik spēka. Vēlāk sapratis – tā bijusi lācene, kas iepriekš vedinājusi suni prom no lācēniem. Vietējie mednieki tik noteikuši – tas ir ārprāts, kas varēja notikt. Aināram ar divdesmit gadu mednieka stāžu šī bija pirmā tikšanās ar lāci, līdz šim gadījies apskatīt vienīgi pēdas. Kurzemes pusē, kur viņa pastāvīgās medību platības, pekaiņi parādās ļoti reti – reizi desmit, piecpadsmit gados.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
Lasīt citas ziņas

Staiceles apkārtnē lāči nav retums, te pa kādam tēvainim mēdz arī pārziemot. Pirms divarpus gadiem medniekiem pat misējies uzmodināt vienu no guļas un tikai divdesmit metru attālumā viņi manījuši, ka audzītē stāv nevis alnis vai mežacūka, bet lācis. Vīriem – uztraukums, lācim – apjukums, un viss beidzies ar lielu skriešanu.

Pieredzes bagātais mednieks Elmārs Švēde pastāsta, ka Ramatas pagasta mežos sastapšanās ar lāci notiek vai katru gadu. Mednieki tos var ieraudzīt no medību torņiem, reizēm atnākot mamma ar lācēniem. Pašam gadījies piedalīties lāču medībās Igaunijā un noguldīt vienu pekaini. Igauņu zemē sezonā tiek izdotas 20 līdz 50 lāču medību atļaujas.


SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.