Latvijā
Sabiedrība

Sākts kriminālprocess par daudzdzīvokļu nama uzcelšanu dzelzceļa aizsargjoslā Rīgā1


Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Attēlam ir ilustratīva nozīme.
Publicitātes foto

Daudzdzīvokļu nams dzelzceļa aizsargjoslā – teritorijā, kurā tiek pārvadāti arī naftas produkti. Lai gan dzīvojamo māju apbūve šajā vietā ir aizliegta, būvvalde 40 dzīvokļu māju Rencēnu ielā 38 pie Rīgas Preču stacijas pieņēma ekspluatācijā.

Māja, kas sākumā bija pieteikta kā ražošanas ēka, uzbūvēta uz zemes, ko projekta attīstītājs nomā no “Latvijas Dzelzceļa”.

Valsts uzņēmumā par to uzzināja vien tad, kad dzīvokļu pircēji gribēja tos ierakstīt zemesgrāmatā un vērsās pie tā kā pie zemes īpašnieka. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka tagad notikušo izmeklē Valsts policija.

Publiski par situāciju, kādā ir nonākuši, pagājušajā vasarā sāka runāt vairāki mājas iedzīvotāji.

LTV7 ziņām viņi stāstīja, kā nopirkuši no SIA “Invest PR” dzīvokļus, bet, kad gribējuši pirkumu nostiprināt Zemesgrāmatā, atklājies, ka to nevar izdarīt. Iemesls: nav saņemta zemes īpašnieka – Latvijas valsts Satiksmes ministrijas personā – atļauja. “Invest PR” īpašnieks Leonīds Silionovs esot solījis, ka vēlāk viss būs kārtībā un zemesgrāmatā dzīvokļus varēšot ierakstīt, tomēr tas tā arī nenotika, bet naudu no viņa atgūt arī neizdodoties. Tāpēc iedzīvotāji solīja vērsties policijā.

“de facto” noskaidroja, ka viņi to patiešām izdarīja. Valsts policijā apliecināja, ka pērn oktobrī uzsākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu, tomēr izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nesniedz. Taču “de facto” zināms, ka policija ir gan iztaujājusi Rencēnu ielas nama iedzīvotājus, gan pieprasījusi dokumentus dažādās Rīgas pašvaldības iestādēs.

Piemēram, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam (RD PAD) prasīts, uz kādu dokumentu pamata dzelzceļa aizsargjoslas teritorijai šai adresē saskaņota tieši tāda konfigurācija. RD PAD Lokālplānojumu nodaļas vadītāja Zinta Miķelsone par to stāsta: “Tas ir 2012.gads, astoņi gadi atpakaļ.

Papētot šo situāciju, secinājām, ka tajā laikā izstrādājot šos apgrūtinājuma plānus, nāca zemes kadastrālās uzmērīšanas lieta klāt, kurā nāk iekšā arī visi skaņojumi. (..) Šinī gadījumā “Latvijas Dzelzceļš” ir skaņojis šādu aizsargjoslu, un apgrūtinājuma plānā šāda aizsargjosla ir saskaņota no departamenta puses. Tālāk par to, uz kāda pamata ir atļauta būvniecība aizsargjoslā vai kaut ko tamlīdzīgu, es nevarēšu nokomentēt neko.”

RD Pilsētas attīstības departamentā “de facto” apliecināja – zemesgabals apkārt Rencēnu ielā uzbūvētajai dzīvokļu mājai atbilstoši dažādiem Rīgas teritorijas plāniem atradies vispirms tehniskās apbūves teritorijā, vēlāk – jauktas apbūves teritorijā ar ražošanas funkciju.

Jebkurā gadījumā dzīvojamā māja kā teritorijas izmantošanas veids ne iepriekš, ne tagad tur nav atļauta.

To uzsver arī “Latvijas Dzelzceļš” (LDz). “Pēc LDz piederošas ēkas pārdošanas izsolē tika noslēgts zemes nomas līgums ēkas apsaimniekošanas vajadzībām, un LDz nekad nav saskaņojis dzīvojamās mājas būvniecību uz iznomātās zemes, bet gan tikai esošās ēkas renovācijas projektu un ražošanas ēkas būvniecību. Savukārt par to, ka ir uzbūvēta dzīvojamā ēka, uzzinājām, kad pie mums sāka vērsties dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlējušies nostiprināt savas īpašumtiesības Zemesgrāmatā,” atklāj LDz mediju attiecību vadītāja Ella Pētermane.

“Tad arī pārbaudot Rīgas būvvaldē esošos dokumentus, noskaidrojās, ka nomnieka pārstāvis ir bez LDz ziņas veicis labojumus dokumentos, ražošanas ēku pārsaucot par dzīvojamo māju, ko Rīgas pilsētas būvvalde arī pieņēmusi ekspluatācijā, kaut to liedz likums, jo ēka atrodas dzelzceļa nodalījuma joslā.”

LDz pārstāve uzsver, ka dzīvojamā māja tur nedrīkst būt arī tāpēc, ka pa šo teritoriju tiek pārvadāti naftas produkti. Valsts uzņēmums arī ir vērsies policijā, turklāt iesūdzējis “Invest PR” īpašnieku Silionovu tiesā.

Silionovs telefonsarunā “de facto” apgalvo, ka policija viņam neko neesot vaicājusi, taču viņš neko arī neesot pārkāpis, un vainīgs pie visa esot “Latvijas Dzelzceļš”: “Nu tur viss ir saskaņots sen jau ar visiem dzelzceļa dienestiem. Es tur negribētu izplūst līdz tiesas datumam… Līdz tiesai es negribētu nekādus komentārus. (..)

Nu, “Latvijas Dzelzceļš” arī skaņoja viņu kā dzīvojamo māju kaut kādā brīdī.

Man tagad grūti jums kaut ko komentēt, jo jau daudzi gadi pagājuši no tā.” Silionovs piebilst, ka objektu kā dzīvojamo māju saskaņoja arī būvvalde.

Rīgas pilsētas būvvaldē apliecina, ka 2014.gada rudenī dzīvojamā māja Rencēnu ielā tika pieņemta ekspluatācijā. “Inspektors, pieņemot šo ēku ekspluatācijā, izvērtēja, vai šī ēka ir uzcelta atbilstoši tam, kāds ir saskaņots šis būvprojekts bijis.

Tur, teiksim, nekādas atkāpes no saskaņotā būvprojekta inspektors neatrada, un tāpēc nebija tiesiska pamata nepieņemt šo ēku ekspluatācijā,” skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Edgars Butāns.

Viņš gan atzīst, ka neskaidrības esot par lēmumiem, kas būvvaldē pieņemti pirms tam: “Tas viss būvniecības ieceres aizsākums bija, ja es nemaldos, no 2006.gada, pēc tam 2007. vai 2008. gadā ir vairākas reizes izmaiņu projekti dažādi bijuši. Par šo saskaņošanas procesu es jums nemācēšu nokomentēt, kāpēc ir saskaņots tieši šāds un ne cits risinājums. (..)

Speciālisti, izvērtējot jebkura veida būvniecības dokumentāciju, noteikti pārliecinās par to, lai šī būvniecības iecere atbilst teritorijas plānojumam. Konkrēti par šo gadījumu šis jautājums ir jāizvērtē tālāk tiesībsargājošajām iestādēm.”

Darbinieki, kas tolaik izskatīja būvniecības dokumentāciju, būvvaldē vairs nestrādā. Pagājušā gada septembrī Rīgas būvvalde visu informāciju par notikušo nodeva policijai, tāpēc šo bijušo darbinieku vārdus nedrīkstot atklāt, norāda Butāns.

Saistītie raksti

“de facto” pamanīja, ka Rencēnu ielas nama dzīvokļu tirgotāja SIA “Invest PR” pastarpinātais līdzīpašnieks pusotru gadu līdz 2018.gada pavasarim bija par Jūlija Krūmiņa finansistu dēvētais Jorens Raitums.

Viņš kopā ar Krūmiņu nupat atzīts par vainīgu Zaļo un Zemnieku savienības un partijas “No sirds Latvijai” nelikumīgās finansēšanas lietā, kā arī kopā ar Māri Sprūdu un vairākiem citiem sēž uz apsūdzēto sola “Trasta komercbankas” likvidācijas lietā. Firmas pārstāvis Leonīds Silionovs komentēt Raituma lomu negribēja, bet Raitums pats uz “de facto” jautājumiem neatbildēja.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Latvijā
Saeimas komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jelgavā uzņēmums šuj aizsargmaskas pašvaldības policistiem, mediķiem un sociālajiem darbiniekiem 1
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
Eksperts: Dīkstāves pabalstu sistēmā ignorēti apgādājamie 2
7 stundas

Lasītākie

JL
Juris Lorencs
Pasaulē
Korejas pretvīrusa recepte: kā šajā valstī izdevās “pārlauzt” Covid-19 saslimstības līkni?
Intervija 1 stunda
LE
LETA
Veselam
Covid-19 konstatēts jau kopumā 52 pašvaldībās: jauni saslimšanas gadījumi Baldones un Valkas novados
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 krīzes pārvarēšanas pasākumus finansēs no valsts budžeta
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vācija plāno pagarināt koronavīrusa dēļ noteiktos ierobežojumus līdz 19.aprīlim
1 stunda
LL
LETA, LA.lv
Dabā
FOTO. Izcēlies kūlas ugunsgrēks ceļa posmā starp Siguldu un Līgatni
1 stunda