Latvijā
Vēsture

Rīgas pils atjaunošanas plāni sakustējušies. Vai neapstāsies vēl uz simts gadiem?0


Izpētes darbu laikā velvētajos Rīgas pils pagrabos nojauktas dažādos laikos sabūvētās starpsienas, un tie pēc gadsimtiem atkal paveras visā apjomā.
Izpētes darbu laikā velvētajos Rīgas pils pagrabos nojauktas dažādos laikos sabūvētās starpsienas, un tie pēc gadsimtiem atkal paveras visā apjomā.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Maijā Rīgas pilī varētu atsākties ar pils senākās jeb kastelas daļas atjaunošanu saistītie būvdarbi, kas nozīmē, ka 2025. gadā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) vismaz daļēji varēs atgriezties savā vēsturiskajā mājvietā.

Muzeja un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pārstāvji pagāšnedēļ sarīkoja pasākumu presei, lai ne tikai pavēstītu, ka uz vairākiem gadiem aizkavētais pils atjaunošanas projekts drīz izkustēsies, bet arī lai atzīmētu 100. gadadienu kopš 1920. gada 6. februārī toreizējais Valsts muzejs sāka savu darbību četrās Rīgas pilī tam ierādītās telpās.

Jāatgādina, ka pēc 2013. gada ugunsgrēka pilī LNVM nācās steidzami meklēt pagaidu mājvietu Brīvības bulvārī 32. Pils ēkas muzeja daļas atjaunošanas darbi dažādu iemeslu dēļ aizkavējās, un pauze tika aizpildīta, lai detalizētāk izpētītu kastelas korpusu, veiktu arheoloģisko izpēti.

VNĪ tagad ir arī izsludinājusi iepirkumu Rīgas pils senās daļas jeb kas­­t­elas pārbūvei un restaurācijai, lai to pielāgotu muzeja vajadzībām.

Muzeja ļaudīm ir prieks, ka Rīgas pils atjaunošanas projekts izkustējies, taču vienlaikus esot arī daudz neskaidrību.

“Mums pastāv iespēja atgriezties 2025. gadā, taču šī atgriešanās nav tik rožaina, kā varbūt sākumā šķiet,” komentēja LNVM direktors Arnis Radiņš.

Proti, līdz 2024. gadam paredzēts atjaunot tikai daļu no tā telpu apjoma, kas paredzēts muzejam, bet tas nozīmē, ka pat pēc atgriešanās pilī pilnvērtīgai visus Latvijas vēstures posmus atainojošai ekspozīcijai nebūs vietas.

Pilnībā programmu varēs realizēt tad, kad muzejam būs pieejama visa tam atvēlētā pils telpa. Kad tas notiks, ir nezināmas nākotnes jautājums.

“Nav zināma ne nauda, ne termiņi, ne cik posmos tālākie darbi notiks un vai tas viss neizvērsīsies agoniskā būvniecībā vēl 100 gadu garumā,” nobažījies Radiņš.

Savukārt VNĪ valdes locekļa Jāņa Ivanovska-Pigita uzstāšanās bija optimistiskāka: “Ja ar iepirkumu viss noritēs sekmīgi, tad vasaras sākumā plānojam jau uzsākt būvniecību pirmās kārtas ietvaros. Tā paredz pils konstrukciju nestspējas nodrošināšanu, pamatu pastiprināšanu, inženiertīklu izbūvi visā kastelā, kā arī atjaunot pils kapelu sākotnējā viduslaiku izskatā.”

Pēc viņa teiktā, pils viduslaiku kapelu varētu atvērt apskatei paralēli ar otrās kārtas darbu uzsākšanu.

Tajā akcentu liks uz pils fasādes atjaunošanu un iekštelpu restaurāciju muzeja vajadzībām. VNĪ pārstāvis atzina, ka finansējums ļauj atjaunot tikai daļu no Rīgas pils kastelas.

Visa būvprojekta platība ir 11 900 kvadrātmetru, no kuriem 7700 kvadrātmetru atstāti nākamajām pils atjaunošanas kārtām. VNĪ pašlaik “aktīvi strādā pie finansējuma piesaistes” šīm kārtām.

Nemainīga paliek ideja, ka perspektīvā Rīgas pili savā starpā dala vien LNVM un Valsts prezidenta administrācija, kur pret Vanšu tiltu vērstā priekšpils, Sv. Gara tornis un daļa pret Pils laukumu vērstā korpusa pienākas Valsts prezidentam, bet pārējā, senākā, – muzejam.

Runājot par iecerēm, iespaidīgajos Rīgas pils pagrabos nākotnē būtu Rīgas pils vēsturei un viduslaiku periodam veltīta ekspozīcija.

Pirmo stāvu veidos ieejas mezgls, muzeja veikals un kafejnīca, turklāt ieeja muzejā nākotnē būs no Daugavas gātes puses.

Otrajā un trešajā stāvā, nojaucot 18. gadsimtā izbūvēto starpstāvu pārsegumu, visā diženumā atsegsies 16. gadsimta sākumā būvētās pils kapelas un remtera gotiskās velves un kolonnas.

Muzejs tur iecerējis sakrālās mākslas ekspozīciju.

4. stāvā paredzēta ekspozīciju zāle. Rīgas pils kastelas atjaunošanas būvprojekta izstrādes vadītājs Reinis Liepiņš stāstīja, ka iekštelpās paredzēts atjaunot arī 16. gadsimta sienu gleznojumu fragmentus.

Saistītie raksti
VNĪ iepazīstina ar gaidāmajiem darbiem Rīgas pils kastelas daļā

Viņš uzsvēra ka Rīgas pils rekonstrukcija ir vērienīgākā, kāda jebkad Latvijā bijusi, ja runā par vēsturiskā mantojuma objektiem: “Restaurācijas koncepciju cenšamies veidot tā, lai tur, kur iespējams, maksimāli saglabātu Rīgas pils vēsturisko uzslāņojumu bagātību no viduslaikiem līdz pat mūsdienām.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.