Nīderlandes izlūkdienests brīdina, ka Krievija gatavojas “sadursmei” ar NATO un var mēģināt sašķelt aliansi 4
Krievija veic konkrētus sagatavošanās darbus iespējamai sadursmei ar NATO, liecina Nīderlandes izlūkdienests. Dienests brīdina, ka šāda konflikta mērķis var nebūt militāra uzvara, bet gan alianses politiska šķelšana.
Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka Kremlis “konkrēti gatavojas” iespējamam konfliktam ar NATO un varētu spēt mobilizēt spēkus reģionālam konfliktam gada laikā pēc kara beigām Ukrainā.
Saskaņā ar aplēsēm, Krievijas potenciālā operācija drīzāk būtu vērsta uz politiskas plaisas radīšanu aliansē, izmantojot ierobežotas militāras darbības un spiedienu uz atsevišķām valstīm.
Ziņojumā netiek izslēgta arī kodolšantāžas izmantošana kā ietekmes instruments. Krievijas karš Ukrainā tiek vērtēts kā daļa no plašākas ilgtermiņa stratēģijas, kuras mērķis ir mainīt Eiropas drošības arhitektūru un esošo starptautisko kārtību.
Izlūkdienesti norāda, ka pēdējos gados būtiski vājinājušies iepriekšējie stabilitātes mehānismi – ieroču kontroles sistēmas, saziņas kanāli starp valstīm un skaidrs ģeopolitiskais līdzsvars. Tas savukārt palielina eskalācijas risku.
Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta arī tehnoloģiju attīstībai, tostarp mākslīgajam intelektam, kvantu skaitļošanai un biotehnoloģijām, kas var ietekmēt nākotnes konfliktu raksturu.
Izlūkdienests uzsver, ka Krievija jau šobrīd izmanto dažādus instrumentus spiediena izdarīšanai uz citām valstīm, un militāro un tehnoloģisko faktoru kombinācija palielina arī nejaušas eskalācijas risku, ko varētu būt grūti kontrolēt.
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Pašlaik nekas neliecina, ka Krievija gatavotu uzbrukumu Baltijas valstīm, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.
“Šobrīd noteikti nav nekādu pazīmju par iespējamu uzbrukumu šeit un tagad. Protams, nevar neņemt vērā to, ka mēs dzīvojam tiešā konfliktzonas tuvumā. Mums ir kopīga robeža ar Baltkrieviju, notiek dažādas provokācijas, hibrīduzbrukumi, un mēs ar to sastopamies gandrīz katru dienu,” Ruginiene teica žurnālistiem.
“Taču tieši tādēļ ir nepieciešama stingra gatavība sniegt atbilstošu atbildi, pielāgoties un saskaņot mūsu stratēģiskos drošības plānus ar mūsdienu realitāti,” piebilda Lietuvas valdības vadītāja.
Ņemot vērā Krievijas ieviestos ierobežojumus piekļuvei sociālajiem tīkliem, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis uzskatu, ka Kremlis to dara, lai novērstu nekārtības gadījumā, ja tiktu izsludināta vispārējā mobilizācija jaunam liela mēroga uzbrukumam Ukrainai vai uzbrukumam vienai no Baltijas valstīm.
Igaunijas politiķi šonedēļ kritizēja Zelenska izteikumus, ka interneta piekļuves ierobežojumi Krievijā varētu būt saistīti ar mobilizāciju uzbrukumam Baltijas valstīm, un norādīja, ka Ukrainas prezidents, tos atkārtojot, izplata Kremļa naratīvu, kas apgrūtina sadarbību.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna raidorganizācijai ERR atgādināja, ka Ukraina kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā ir vairākkārt norādījusi, ka Krievija var uzbrukt arī citiem, tostarp Baltijas valstīm.
Viņaprāt, šādi sabiedrotā paziņojumi nekādā veidā nepadara sadarbību vieglāku. Turklāt ministrs piebilda, ka Zelenska vārdos nav nekādas patiesības.
“Šādi paziņojumi, pirmkārt, neatbilst mūsu izlūkošanas informācijai un draudu novērtējumam. Mēs neredzam, ka Krievija koncentrētu savu karaspēku vai jebkādā veidā militāri gatavotos uzbrukumam NATO vai Baltijas valstīm, drīzāk otrādi. Krievija nav ļoti spēcīgā pozīcijā Ukrainas frontē un arī ekonomiski,” sacīja Cahkna.
Arī Ruginiene uzsvēra, ka piekrīt tam, “ka mums vajadzētu izvairīties no iebiedēšanas retorikas, jo īpaši tāpēc, ka tai nav pamata. Ja mēs redzētu priekšnosacījumus, mūsu retorika, iespējams, mainītos”.
