“Salaspils siltuma” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita: “Mums ir tik augstas prasības pret izmešiem, ka cilvēki drīz varēs iet pie mūsu skursteņiem un elpot svaigu gaisu, jo ar visiem filtriem noņemam putekļus u. c. piesārņojumus. No dūmiem, kurus visi var redzēt, noņemam arī siltumu, ko izmantojam siltumapgādē.”
“Salaspils siltuma” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita: “Mums ir tik augstas prasības pret izmešiem, ka cilvēki drīz varēs iet pie mūsu skursteņiem un elpot svaigu gaisu, jo ar visiem filtriem noņemam putekļus u. c. piesārņojumus. No dūmiem, kurus visi var redzēt, noņemam arī siltumu, ko izmantojam siltumapgādē.”
Foto: Valdis Semjonovs

“Salaspils siltums” – Saules paneļi, vējš, akumulācijas tvertne. Pieredze, kas atmaksājas 1

Pirms diviem mēnešiem Salaspilī sāka darboties “Salaspils siltuma” realizētais saules kolektoru parks, kas ir viens no lielākajiem tāda veida saules enerģijas ieguves parkiem Eiropā. Pirmie rezultāti rāda, ka parks varētu saražot pat vairāk siltumenerģijas, nekā iepriekš domāts, turklāt nākamgad tas ļaus par apmēram 8–10% samazināt arī siltuma tarifu Salaspils iedzīvotājiem. Uzņēmums uzstādījis arī saules paneļus elektroenerģijas iegūšanai, parādot sevi kā vienu no progresīvākajiem enerģētikas uzņēmumiem Latvijā.

Reklāma
Reklāma

Gāzes vietā saule un šķelda

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosaucis 10 politiķus, kuru pieļautās kļūdas būtiski ietekmējušas Latvijas politisko un ekonomisko situāciju 3
Kokteilis
Viņi dzīvo, lai piedzīvotu! 10 vārdu īpašnieki, kuros mīt nepiesātināms ceļotāja gars
TV24
“Esam baigās auzās iebraukuši ar šo!” Bērziņš par pensiju sistēmu Latvijā
Lasīt citas ziņas

Uzņēmuma valdes locekle un Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas vadītāja Ina Bērziņa-Veita “LB” norādīja, ka vasarā uz uzņēmuma biroja esošie saules paneļi nodrošina biroja un daļēju pārējās saimnieciskās darbības elektroenerģijas patēriņu. “Saules paneļi darbojas jau trešo gadu, mums tie ir ļoti izdevīgi, jo sūkņu darbība mums nodrošina nemitīgu elektrības patēriņu 24 stundas diennaktī. Turklāt pirmajā gadā saules paneļi mūs pārsteidza ar to, ka saražoja vairāk elektrības, nekā bijām domājuši.”

Savukārt saules kolektoru parks nosegs apmēram 20% no Salaspilī patērētās siltumenerģijas (nākotnē varētu pieaugt arī līdz 27%) gadā. Apmēram 70% siltumenerģijas tiks saražots no šķeldas ar dūmgāzu kondensatoru, bet 10% – no dabasgāzes. Pirms pieciem gadiem uzņēmumā dabasgāzi izmantoja simtprocentīgi. Saules kolektoru potenciālu parādījis septembris – to uzstādītā jauda ir 14,5 MW, bet brīžiem jauda sasniedza pat 18 MW. “Tajā pašā laikā bijām paredzējuši, ka kaut ko varēsim saražot arī novembrī, taču novembris bijis tik “skābs”, “pelēks”, ka plāni nav realizējušies. Bet doma ir tāda, ka vasarā un daļēji arī rudenī spēsim ar saules kolektoru palīdzību saražot visu nepieciešamo karsto ūdeni.” Projekta veiksme ieinteresējusi arī citu Latvijas siltumuzņēmumu vadītājus, kas nozīmē, ka netālā nākotnē tādus varētu izbūvēt arī citās pilsētās. Bērziņa-Veita gan neatklāja, kuri uzņēmumi par šo ideju spriež visaktīvāk.

Brauc skatīties no visas Eiropas

CITI ŠOBRĪD LASA

Ideja par kolektoru parku Bērziņai-Veitai radās pirms četriem pieciem gadiem. “Jau studiju laikos saules enerģija man likās fascinējoša. Vai zinājāt, ka mēs varētu nosegt visu pasaules enerģētiku ar 1/1000 daļu no tās saules enerģijas, kas nonāk līdz Zemei? Diemžēl mēs to neprotam izmantot. Kaut kā taču tam bija jābīdās uz priekšu, tāpēc arī sākām kaut ko darīt. Mēs taču peldēties vasarā ejam tāpēc, ka saule uzsildījusi ūdeni. Pats Dievs lēmis, ka mums jāizmanto saules enerģija siltuma radīšanai! Es arī sen sapratu, ka visu šo attīstību bremzē naftas un dabasgāzes lobijs, taču ilgi tā vairs neturpināsies piesārņojuma dēļ.”

Visvairāk attīstītā valsts Eiropā saules kolektoru ziņā ir Dānija, no kuras “Salaspils siltums” arī ņēma piemēru. Pētot saules starojuma intensitāti, kļuva skaidrs, ka Latvijā saules ir pat vairāk nekā Dānijā. Tagad uz Latviju brauc siltumenerģijas uzņēmumu pārstāvji un eksperti no visas Eiropas, ciemos bijuši pat mongoļi. Uzņēmuma vadītāja sacīja, ka Latvijā cilvēki nespēj novērtēt centralizēto siltumapgādi. Daudzās Eiropas valstīs tādu sistēmu nav, kas ir lielākais ierobežojošais faktors lielu saules kolektoru izplatībā. Otrs faktors ir zemes dārdzība – Salaspilī parks uzbūvēts lielākoties uz pašvaldībai piederošas zemes un tikai mazu daļu nācies atpirkt no privātā īpašnieka.

Projekta kopējās izmaksas – 7,2 miljoni eiro. “Kad atmaksāsies?” jautāju uzņēmuma vadītājai. Viņa uzsvēra, ka saules kolektoru gadījumā atmaksāšanās periodu īsti nemēra, taču tīri matemātiski projekts būs atmaksājies jau pēc diviem gadiem, kaut arī bankā ņemtais aizņēmums jāatmaksā 15 gadu laikā. No 7,2 miljoniem 40% sedza Eiropas Savienība, apmēram divus miljonus uzņēmums sedza no pašu kabatas, ko palīdzēja izdarīt arī pārdotās CO2 kvotas, bet pārējo iedeva banka. Turklāt ar ļoti pateicīgiem nosacījumiem, sacīja Bērziņa-Vieta.

Grib paņemt siltumu no vēja parkiem un citiem uzņēmumiem

“Esam panākuši tik augstu lietderību uzņēmumā, ka esam augstu novērtēti visā pasaulē. Mums ir tik augstas prasības pret izmešiem, ka cilvēki drīz varēs iet pie mūsu skursteņiem un elpot svaigu gaisu, jo ar visiem filtriem noņemam putekļus u. c. piesārņojumus. No dūmiem, kurus visi var redzēt, noņemam arī siltumu, ko izmantojam siltumapgādē. Beigās nāk ārā tikai 45 grādu karsts tvaiks. Visas trases ir izolētas, spējam paši sekot līdzi siltuma patēriņam katrai mājai attālināti. Ja rādītāji iziet ārpus normām, varam ieteikt piekoriģēt – visi procesi ir automatizēti,” sacīja uzņēmuma valdes locekle.

Viņa redz, ka enerģētikas nākotne būs vērsta sadarbībā. Nākotnē uzņēmums grasās izbūvēt lielu akumulācijas tvertni, kurā varētu turēt siltumu, kas pārvērsts no elektrības. “Daudzi runā, ka vējš tik pūš, bet patēriņa nav. Kur lai liek elektrību? Mēs to varētu paņemt. Dānijā tā ir liela problēma – vēja ražotāji pat piemaksā, lai siltumuzņēmumi brīžos, kad nav patēriņa, no viņiem paņemtu elektrību. Ja arī Latvijā tā šobrīd nav problēma, tā būs problēma pēc pieciem gadiem. Vēja parki nav vienīgais iespējamais siltuma avots. Mums blakus atrodas ķīmiskā mazgātava “Irve”. Ir tāds vārdu salikums “atkritumu siltums”. Tieši šādu siltumu mēs varam paņemt no “Irves”. Viņiem mazgāšanai nepieciešams karsts ūdens. Taču pirms laišanas kanalizācijā tas viņiem jāatdzesē. Mēs šo silto ūdeni varam paņemt un ielikt akumulācijas tvertnē, atbrīvojot viņus no dzesēšanas. Sadarbojoties mēs varētu kļūt daudz lietderīgāki.”

Reklāma
Reklāma

Uzziņa

Līdz 27. novembrim bija reģistrēti 678 mikroģeneratoru pieslēgumi, no kuriem 646 ir saules elektrostacijas. 22 no saules elektrostacijām nenodod saražoto elektroenerģiju tīklā.

Šogad izsniegtas 278 atļaujas saules paneļiem par kopējo uzstādīto jaudu 10,85545 MWh;

No tām kopš šā gada jūlija izsniegtas 128 atļaujas par kopējo uzstādīto jaudu 4,86653 MWh;

Kopumā kopš 2016. gada kopā izsniegtas 626 atļaujas par kopējo uzstādīto jaudu 25,44173 MWh.

Dati: “Sadales tīkls” un Ekonomikas ministrija

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.