Bēgt vai sadzīvot? 4

Sarkanarmietis Reinholds Celmiņš pie “Spad VII” iznīcinātāja. Vologda, 1918. gada 24. septembris.
Foto: No Edvīna Brūveļa krājuma


Vairāki latviešu piloti pilsoņu kara laikā no sarkanās armijas ar trofejlidmašīnām pārlidoja uz Latviju un sāka cīnīties pret boļševikiem. Vēlāk viņi iesaistījās nacionālajā aviācijā, taču 1940. gadā okupācijas vara visus savulaik pārlidojošos pilotus iznīcināja. Lielākā daļa latviešu tomēr palika sarkanajā armijā līdz pilsoņu kara beigām un pēc tam atgriezās Latvijā legāli. Daži no viņiem turpināja darba gaitas nacionālajā aviācijā, taču pie militāras darbības viņus nelaida, jo sarkanās pagātnes dēļ viņiem neuzticējās. Daži izcili piloti bija spiesti emigrēt, jo vēlējās lidot. Tā uz ASV pārcēlās godalgotais pilots Pēteris Tomsons, kas par pilotu bija izmācījies Vācijā, vēlāk karojis Krievijā un pēc revolūcijas kļuvis par padomju aviācijas pulka komandieri. Latvijā viņu pie lidošanas vairs nelaida. Arī uz Savienotajām Valstīm liktās cerības neattaisnojās. Interesanti, ka Tomsons vairākas reizes bija vērsies pie pazīstamā ukraiņu aviokonstruktora, vēlākā helikoptera izgudrotāja Igora Sikorska cerībā strādāt viņa aviācijas kompānijā. Diemžēl nesekmīgi, jo arī Sikorskim Tomsons bija licies pārāk sarkans.

Gana daudz latviešu bija arī balto pusē. Liela daļa no viņiem Latvijā atgriezās pa dažnedažādiem apkārtceļiem, piemēram, caur Tālajiem Austrumiem. Daļa latviešu palika Krievijā un kalpoja padomju varai, arī vēlākais padomju gaisa spēku virspavēlnieks Jēkabs Alksnis. Tiesa, viņš par pilotu kļuva tikai pēc kara. Taču arī Padomju Savienībā palikušos latviešu aviatorus nežēlīgi skāra Staļina represijas.

Reklāma
Reklāma
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.