Ekonomika
Darbs un nauda

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā0

Foto: LETA

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā.

Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

Covid-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā.

Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem.

LA.LV Aptauja

Vai Jūsu bērniem darbs vasarā būs?

  • Jā, ir vieta sarunā
  • Nē, un tas ir satraucoši
  • Mani bērni vēl ir par mazu darba gaitām
  • Man nav bērnu

Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%).

Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

“Vecāku optimisma kritumu attiecībā uz iespējām sameklēt jauniešiem darbu nenoliedzami ietekmējis Nodarbinātības valsts aģentūras lēmums šogad neīstenot Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu.

Atsevišķas pašvaldības gan ļauj cerētu uz lielākām iespējām jauniešiem piepildīt savu vēlmi gūt pieredzi un papildus ienākumus, jo vasaras darbu programmas tiek atliktas uz vēlākiem vasaras mēnešiem.

Cerot uz labvēlīgāku notikumu attīstību, gaidīšanas režīmā ir gan vecāki, gan pusaudži,” pauž “Swedbank Finanšu institūta” eksperte Evija Kropa.

Potenciālā darba meklēšanā tiek izmantotas dažādas stratēģijas, taču lielākoties (44%) tiek liktas cerības tieši uz uzņēmumiem, kas gadu no gada vasaras sezonā nodarbina jauniešus.

Nākamā populārākā metode ir radu, draugu un tuvinieku loka apzināšana – 28% aptaujāto vecāku atzīst, ka viņu atvase strādās kādā no ģimenei vai paziņām piederošā uzņēmumā, vai arī pusaudzim iecerēts maksāt par palīdzēšanu vecākiem, tuviniekiem un draugiem.

Aptaujas dati liecina, ka arī laikā, kad daļai vecāku ienākumi ir sarukuši un ikdienas solis rit citādi, vēlme dot iespēju jaunietim iepazīt dažādas profesijas un darba tirgus specifiku, nebūt nav zaudējusi prioritāti pār papildus ienākumu gūšanu ģimenē.

Galvenā vecāku motivācija, atbalstot bērnu iesaisti darba tirgū, ir nevis atspaids ģimenes budžetam, bet gan vēlme, lai bērni gūtu priekšstatu, par to, kas ir darbs un kā tiek pelnīta nauda – to apstiprina 79% vecāku.

Novērojams, ka augsta motivācija vasaras darba praktizēšanai ir gan vecākiem, gan arī pašiem jauniešiem. Gandrīz pusē gadījumu (41%) jaunieši paši vēlas strādāt vasarā, un vecāki šo vēlmi atbalsta.

Vairāk nekā pusē ģimeņu (56%) Covid-19 radītā jucekļa rezultātā samazinājušies arī pusaudžu ienākumi.

Lielākoties tas saistīts ar kabatas naudas samazinājumu vai pat atcelšanu.

Vecāki to skaidro ar mazāku tēriņu nepieciešamību, kā arī to, ka vairs nevar atļauties dot bērnam tikpat naudas, cik iepriekš. Īpaši bieži šāda situācija vērojama ģimenēs ar mazākiem ienākumiem – līdz 350 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli.

Tomēr katrs trešais jaunietis var rēķināties ar nemainīgu kabatas naudu, jo, spītējot nenoteiktībai, vecāki to atstājuši līdzšinējā apmērā.

Saistītie raksti

“Likumsakarīgi, ka daudzās mājsaimniecībās tiek pārskatīti ģimenes tēriņi un ierobežojumi neizbēgami ietekmē arī jauniešus. Tādēļ vecākiem ar bērniem ir atklāti jārunā par ģimenes finanšu situāciju, kā arī par iespējām, kuras var meklēt tad, ja iecerēto vasaras darbu uzreiz neizdodas atrast.

Iespējams, peļņas nodarbē var pārvērst kādu hobiju, vai arī var uzņemties papildus pienākumus ģimenes lokā, par to iepriekš vienojoties. Konkurence uz brīvajām vasaras darbu vietām šogad ir krietni pieaugusi, tāpēc šādu papildus iespēju meklēšana varētu būt laba alternatīva,” pauž E. Kropa.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Raivis Šveicars
Ekonomika
Superdators pret koronavīrusu. Ar Japānas zinātnieku izstrādāto “Fugaku” meklēs Covid-19 pretlīdzekli
2 dienas
Raivis Šveicars
Ekonomika
Jau pavisam tuvā nākotnē – lidojoši taksometri, kas trauksies ar 300 km/h 1
2 dienas
LA
LA.LV
Ekonomika
Kariņš skaidro, kā varētu uzlabot dzīves kvalitāti, nepaaugstinot nodokļus 9
2 dienas

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
Autoceļiem plāni diži, bet skaidrības, kur dabūs naudu, nav
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Šonedēļ Covid-19 sērga konstatēta vēl vienā slimnīcā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Starta šāviens NAP2027
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Mediķiem Covid-19 piemaksas tomēr būs
8 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Latvijā
APTAUJA. Nekā nedarīšana dažiem ir dzīvesveids. Kādiem būtu jābūt minimālajiem cilvēku ienākumiem? 4
7 stundas