Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” arī milzīgajā energoresursu cenu lēcienā ir gana droša par savu izdzīvošanu, tāpēc ka joprojām spēj piesaistīt lielu ārzemju sportistu skaitu, kas gatavi te trenēties.
Bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda” arī milzīgajā energoresursu cenu lēcienā ir gana droša par savu izdzīvošanu, tāpēc ka joprojām spēj piesaistīt lielu ārzemju sportistu skaitu, kas gatavi te trenēties.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Siguldā viss notiek 4

Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Energoresursu cenas pēdējā pusgada laikā ir kāpušas kosmiskos ātrumos. Jau pirms ziemas sezonas sākuma to esam izjutuši visi gan ar cenām veikalu plauktos, gan saņemtajiem rēķiniem. Sports nebūs izņēmums. Jau laikus trauksmi cēla un pie valdības pēc palīdzības vērsās ledus haļļu īpašnieki, jo īpaši privāto arēnu īpašnieki. Tiek pieļauts, ka nākamā gada sākumā pāris halles tiks aizvērtas. Lieli energoresursi nepieciešami arī bobsleja un kamaniņu trasei “Sigulda”, kur arī jāsaldē ledus. Kā viņiem klājas un vai nedraud situācija, ka lielo izmaksu dēļ trasi nāksies slēgt?

Liels noslogojums

Tik traki nav un pārskatāmā nākotnē tas noteikti nenotiks, “Latvijas Avīzei” teic Siguldas trases valdes priekšsēdētāja Ieva Zunda. “Nav tik traki šobrīd. Mums bija elektrības iepirkums 2021. gada beigās, līdz ar to fiksētā iepirkuma cena ir uz gadu. Jā, tā ir divas reizes lielāka nekā pērn, bet tā joprojām ir maza, ja salīdzina ar šā brīža cenām tirgū. Līdz ar to mēs šobrīd vēl dzīvojam salīdzinoši lēti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Galvenais, ka trase ir atgriezusies ierastajā darba režīmā, kas nebija iespējams kovida apstākļos. Līdz ar to nav tik traki,” saka trases vadītāja. Jaunais elektrības iepirkums tiks izsludināts tuvāk gada nogalei. “Tad skatīsimies, kas būs, bet trasi noteikti nevajadzēs slēgt. Janvārī pie mums notiks Pasaules kausa posmi gan kamaniņās, gan bobslejā un skeletonā, kas dos ienākumus,” piebilst Zunda.

Jau tagad Siguldas trase ir pamatīgi noslogota, bet tā parasti bijis oktobrī. “Treniņbraucieni notiek pilnā sparā. Pagaidām, kamēr ledus vēl bijis tikai nedēļu, trenējas kamaniņu braucēji un skeletonisti, bet no pirmdienas trasē dosies arī bobslejisti, tostarp Latvijas izlases puiši. Šobrīd līdztekus mūsējiem pie mums trenējas sportisti no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Japānas, Ukrainas, Austrijas, Dienvidkorejas un Polijas.

Siguldas trasē oktobris tradicionāli ir ļoti noslogots, ja neņem vērā kovida laikus, kad nebija iespējams ceļot. Pateicoties ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, mēs un Lillehammeres trase Norvēģijā esam vieni no pirmajiem, kur saldē ledu. Tāpēc daudzi vispirms dodas pie mums, bet tālāk dodas uz Eiropu. Aptuveni tikpat lielu sportistu pieplūdumu no ārzemēm mēs gaidām decembra beigās, jo, kā jau minēju, janvārī Siguldā notiks Pasaules kausa posmi kamaniņās, bobslejā un skeletonā. Novembrī pie mums ārzemnieku būs mazāk, taču noteikti būs, piemēram, juniori,” Zunda ir pārliecināta, ka trasei nedraud dīkstāve.

Mūsējiem uz pusi lētāk

Vaicāju, cik tad ārzemniekiem jāmaksā, piemēram, par vienu treniņbraucienu. “Mēs savu pakalpojumu cenas pārskatījām jau gada sākumā, jo, kā minēju, šogad elektrība mums ir divas reizes dārgāka. Jā, pakalpojumu cenas ir paceltas, bet ne daudz. Tās atbilst tirgus cenai Eiropā. Kamaniņās un skeletonā ārzemniekiem viens brauciens maksā 30 eiro, mūsējiem – 14 eiro. Bobslejā ārzemniekiem viens brauciens maksā 60, mūsējiem arī uz pusi mazāk. Latvijas sportistiem tā ir uz pusi mazāka, jo mēs saņemam valsts dotācijas.

Reklāma
Reklāma

Par cenām skatīsimies, kā būs nākamajā gadā ar izmaksām. Trasei ir tā – jo aukstāka ziema, jo labāk, tad ledus saldēšanai būs jāpatērē mazāk energoresursu. Saprotu, ka no Latvijas iedzīvotāju viedokļa tās nebūtu labākās ziņas par aukstu ziemu, tāpēc arī man ir divējādas sajūtas,” ar smaidu saka Zunda.

Nav noslēpums, ka iepriekš Siguldā daudz trenējās un brauca Krievijas sportisti, kuriem tā bija teju kā otrā mājas trase pēc Sočiem. Okupantu valsts pārstāvji sportā vairs nav gaidīti Latvijā. Siguldas trase viņu iztrūkumu gan neizjūt. “Varbūt vasarā, jo viņi iepriekš bija teju vienīgie, kas trasē brauca ar skrituļkamanām. Šobrīd gan to nejūtam, jo vieta tukša nepaliek, piemēram, krievu vietā atbrauca korejieši un japāņi. Skaidrs, ka kaut kāda ietekme ir, bet tā nav tik būtiska, kā būtu šķitis sākotnēji. Kā jau minēju, šobrīd trase ir tikpat noslogota kā citos gados,” uzsver Zunda.

Kvartetā

Šogad, reorganizējot četras valsts kapitālsabiedrības, tika izveidots Latvijas Nacionālais sporta centrs, kurā iekļauts kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”, bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”, tenisa centrs “Lielupe” un sporta centrs “Mežaparks”. Pārmaiņas pārvaldībā Siguldas trases pamatfunkciju veikšanu nekādi neiespaido, bet atvieglo administratīvo slogu. “Tas ir atspaids administratīvajos resursos.

Piemēram, grāmatvedībā, arī iepirkumu procesos. Katrā kapitālsabiedrībā to veicot atsevišķi, bija sarežģītāk, tagad tas būs kompleksi un noteikti ērtāk un izdevīgāk. Kaut vai elektroenerģijas iepirkumos,” par izmaiņām saka bijusī vieglatlēte Zunda, kuras vadībā Siguldas trasē šobrīd strādā nedaudz vairāk par 30 darbiniekiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.