Sīka, bet bīstama pelējuma sēne: ko tā var nodarīt veselībai? 2
Ikreiz, kad ievelkam elpu, ieelpojam arī sēņu sporas. Tas nav nekas neparasts. Problēmas rodas, ja pelējums pārtop par nelūgtu viesi mājokļos – sāk augt, vairoties un pat apdraudēt cilvēka veselību. Cīņa ar pelējumu nav vienkārša, un brīžam šķiet, ka to nevar iznīdēt. Dažkārt pat nākas nojaukt pelējuma apsēstās konstrukcijas.
Vainojams mitrums
“Ir aptuveni 300 izplatītu pelējuma sēņu, kas visu laiku atrodas telpā, un tas nav nekas slikts. Problēma sākas tad, kad mājās vai darba vidē rodas mitrums un pelējuma sēnes sāk vairoties,” stāsta vides speciālists Ivars Vanadziņš. Ņemot vērā mūsdienu būvniecības tradīcijas, jāsecina, ka bieži netiek pārdomāts viselementārākais. Galvenokārt jau mājokļa siltināšana – ja kaut kas izdarīts nepareizi, tiek apturēta gaisa apmaiņa, bet jebkurai nosiltinātai mājai nepieciešama ventilācija. Senāk gaisa apmaiņa notika caur logu šķirbām, krāsni, pieliekamo, durvju spraugām un pažobelēm. Mūsdienās par ventilācijas nepieciešamību telpās nereti aizmirst, bet bez gaisa apmaiņas mitrums nespēj izkļūt no telpām, līdz ar to kondensējas uz sienām, veidojot pelējumam tīkamu vidi.
Dažkārt ar ventilāciju viss var būt kārtībā, bet mitrumu veido piloši jumti vai veci, mitri paklāji. “Siltā telpā pilēs arī aukstā ūdens caurule. Ja tās apakšā visu laiku būs mitrums, tā būs ideāla vieta pelējumam. Mitrums veidojas dažādās modernās iekārtās, piemēram, gaisa mitrinātājos, veļas mašīnās, veļas žāvētājos. Vēl pelējums var rasties, koridorā izklājot paklāju, – cilvēkam ienākot telpā, ar apaviem ienestais mitrums to saslapina. Nepareizi kopjot, slapjas var kļūt arī flīžu šuvītes. Ja daudzdzīvokļu mājas pagrabā ir pelējums, tas var iekļūt telpās caur ventilācijas šahtām vai pat atvērtu logu. Ir nepārtraukti jādomā līdzi, kā mēs tīrām un kopjam savu mājokli, lai sēnēm neveidotos pateicīga vieta augšanai,” iesaka speciālists.
Ne vienmēr ar aci saskatāms
“Ja uz sienas ir kāds nopelējis stūris, tas uzreiz ir pamanāms, bet var rasties problēmas, ja pelējums nav redzams un aug, piemēram, vietā, ko sauc par rasas punktu, – tur, kur aukstums saskaras ar siltumu.
Vairākumam sēņu nav nekādas īpašas smakas vai krāsas – tās var būt gan baltas, gan pelēcīgas, gan zilganas, līdz ar to pelējumu ir grūti atklāt, it sevišķi, ja tas atrodas nesaskatāmā vietā. Par zaļu pelējumu istabas stūrī cilvēks sāk uztraukties, bet ne vienmēr redzamais pelējums ir visbīstamākais. Nozīme ir pelējuma koncentrācijai – ja tā ir augsta, ietekme uz cilvēka veselību ir lielāka.
