Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins.
Foto: Noel Celis/AFP/SCANPIX

Sji Dzjiņpins nostiprina varu Ķīnā; protams, pārvēlēšana bija tikai formalitāte. Vašingtona ir brīdināta! 12

Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
13 pazīmes, kas liecina – tavs partneris ir “toksisks” un zog tavu laimi 2
10 produkti, kas “svilina taukus” un paātrina vielmaiņu
Krimināls
Jūrmalā pazudusi māte ar mazuli. Policija lūdz palīdzību 1
Lasīt citas ziņas

Pekinā notiekošā Ķīnas Nacionālā tautas kongresa ikgadējā sesijā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins turpināja varas konsolidācijas gājienu un tika apstiprināts uz trešo termiņu prezidenta amatā. Sji apstiprināšana amatā bija tikai formalitāte, un visa Ķīnas parlamenta sesijas gaita neatstāja šaubas par tās iznākumu. Kongresā nozīmīgākajos amatos tika apstiprināti Sji uzticami politiķi, kas vēl vairāk nostiprina viņa kontroli pār Ķīnā notiekošajiem procesiem.

Sji neatstāj vietu konkurentiem

Pirms parlamenta balsošanas neviens nešaubījās par Sji ievēlēšanu amatā uz trešo piecu gadu termiņu. To apstiprina arī balsošanas oficiālie rezultāti. Par 69 gadus veco Sji nobalsoja 2952 kongresa delegāti, bet pret balsotāju nebija. Kā atzīmē ASV ziņu aģentūra “Associated Press”, nav nekādu pazīmju, ka kongresa delegātiem bija iespējas balsot pret pašreizējo prezidentu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad Sji 2013. gadā pirmo reizi tika izvirzīts uz prezidenta amatu, kongresa delegātiem tika izsniegti biļeteni, kuros bija tikai viņa vārds, un šie biļeteni negrozīti pēc tam tika iemesti vēlēšanu urnā. Neviens Ķīnas līderis kopš Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949. gadā nav ieņēmis valsts galvas amatu ilgāk par desmit gadiem, norāda ASV telekanāls CNN. Ar trešo termiņu Sji apsveicis Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Sji kongresā vienbalsīgi tika pārvēlēts arī par Centrālās militārās komisijas vadītāju, kas ļauj viņam kontrolēt Ķīnas bruņotos spēkus.

Sji pagājušā gada oktobrī uz trešo termiņu tika apstiprināts arī Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra amatā, laužot tradīciju, kas liedza Ķīnas līderiem ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus. Ķīnas konstitūcijā 2018. gadā tika veikti grozījumi, ļaujot lielākoties ceremoniālo prezidenta amatu ieņemt uz vairāk par diviem termiņiem. Jau tolaik tas raisīja pieņēmumus, ka Sji grasās pie varas palikt uz mūžu. Kopš nākšanas pie varas 2012. gadā Sji ir nepārtraukti nostiprinājis savas pozīcijas, un šobrīd viņš savās rokās ir koncentrējis tik lielu varu, kāda Ķīnā nav bijusi nevienam tās līderim kopš Mao Dzeduna laikiem.

Pārbīdes vadošajos amatos

Kongresa sesijā virknē vadošu amatu tika ievēlēti uzticami Sji sabiedrotie. Par Valsts padomes jeb valdības vadītāju tika apstiprināts bijušais Komunistiskās partijas līderis Šanhajas pilsētā Li Cjans. Par viņu balsoja 2936 delegāti, pret bija trīs, bet vēl astoņi atturējās. Sešdesmit trīs gadus vecais Li ir sens Sji sabiedrotais, un viņa ievēlēšana premjera amatā tika prognozēta, lai arī viņš izpelnījies kritiku par drakoniskiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem Šanhajā, kad karantīnas pasākumu dēļ daļai pilsētas iedzīvotāju trūka pārtikas. Li tiek uzskatīts par pragmatisku politiķi, atzīmē britu raid­organizācija BBC. Valdības uzdevums Ķīnā ir rūpēties par ekonomiku, un no Li tiks gaidīta ekonomiskās izaugsmes atdzīvināšana pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem satricinājumiem. Viņš premjera amatā nomainīja valdību desmit gadus vadījušo Li Kecjanu, kurš nav Sji tuvāko sabiedroto lokā.

Par Ķīnas jauno aizsardzības ministru apstiprināts Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas ģenerālis Li Šanfu, pret kuru 2018. gadā tika noteiktas ASV sankcijas par Krievijas bruņojuma iegādi. Viņam bijusi nozīmīga loma Ķīnas bruņoto spēku modernizācijā. Neskatoties uz prognozētajām pārmaiņām, amatus ir saglabājušas vairākas augstas ekonomiskā bloka amatpersonas, tostarp Ķīnas Centrālās bankas vadītājs Ji Gans un finanšu ministrs Liu Kuņs.

Reklāma
Reklāma

Kongresā tika publiskoti plāni, kas paredz veidot jaunu finanšu uzraudzības pārvaldi un valsts datu biroju, kā arī veikt pārkārtojumus Zinātnes un tehnoloģiju ministrijā, atzīmē ziņu aģentūra “Reuters”. Šī ministrija nonāks stingrākā kompartijas uzraudzībā. Aizvadītajā desmitgadē Ķīnas valdības loma ir mazinājusies, Sji koncentrējot varu savās rokās un pieņemot svarīgākos lēmumus, vēsta CNN. Analītiķi prognozē, ka turpmāk Komunistiskās partijas ietekme pār valsts iestādēm tikai pieaugs.

Ķīnas līderi brīdina Vašingtonu

Nacionālais tautas kongress notiek laikā, kad saasinājušās Pekinas un Vašingtonas attiecības. Sji apsūdzējis Savienotās Valstis, ka tās mēģina izolēt Ķīnu un kavēt tās attīstību. Viņš paziņoja, ka Vašingtonas vadībā rietumvalstis mēģina “iegrožot un apspiest” Ķīnu, kas “izraisījis nepieredzētas, smagas problēmas”. Ķīnas līderis parasti tik asi Savienotās Valstis nav kritizējis. ASV veltīto Sji kritiku turpināja arī Ķīnas ārlietu ministrs Cjiņs Gans, kurš brīdināja, ka Vašingtonu sagaida “konflikts un konfrontācija”, ja tā nemainīs savu politiku.

ASV un Ķīna ir izvērsušas sāncensību augsto tehnoloģiju jomā, kurā Vašingtona mēģinājusi ierobežot Ķīnas piekļuvi tām. Pekina uzskata, ka Vašingtona grib kaitēt savai galvenajai konkurentei šajā jomā. Abām valstīm ir asas domstarpības Taivānas jautājumā, un Vašingtonā valda bažas par Pekinas nodomiem piegādāt bruņojumu Krievijai, kas to izmantotu karā Ukrainā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.