“Skola nav interešu klubiņš.” Vecāki sabijušies, ka nenolikts matemātikas eksāmens jauniešiem var sabojāt teju visu dzīvi 0
Centralizētie eksāmeni Latvijā jau gadiem izraisa strīdus vieni uzskata, ka bez tiem nav iespējams novērtēt skolēnu zināšanas, citi ir pārliecināti, ka pašreizējā sistēma daļai jauniešu vienkārši atņem iespēju iegūt vēlamo izglītību.
Plašu diskusiju sociālo mediju platformā “Threads” aizsācis Austris, kurš paudis viedokli, ka vidusskolā nevajadzētu būt obligātajiem eksāmeniem.
“Manuprāt, vidusskolā nevajadzētu nevienā priekšmetā būt obligātajam eksāmenam. Labāk, ja skolēni varētu izvēlēties, kurus eksāmenus viņi kārtos, vai arī būtu tikai iestājpārbaudījumi augstskolās. Mums vajag attīstīt STEM jomu, bet obligātais vidusskolas matemātikas eksāmens to neatrisinās.
Ne visiem ir tik labas spējas matemātikā, un tie, kas nedabū tos 20% matemātikā, nebūs arī tie, kas strādās STEM jomās. Taču tāpēc nevajadzētu liegt viņiem iespēju iegūt citu izglītību, ja viņi to vēlas un var,” raksta Austris.
Atgādinām, ka šobrīd, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību, skolēniem jākārto centralizētie eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Tāpat jākārto arī eksāmens vienā no izvēles priekšmetiem.
Tieši matemātikas eksāmens pēdējos gados raisījis visskaļākās diskusijas, jo daļai jauniešu sagādā nopietnas grūtības sasniegt minimālo nepieciešamo vērtējumu.
Komentāru sadaļā viedokļi ātri vien sadalījās, un ne visi Austra teiktajam piekrita.
Iveta norādīja, ka vidējā izglītība Latvijā nemaz nav obligāta. “Tātad attiecīgi arī prasība kārtot eksāmenu nav obligāta. Jūsu vēlme jau sen ir izpildīta,” raksta sieviete.
Savukārt Inese Austra viedokli vērtē ļoti kritiski: “Visdīvainākais pedagoga ieraksts. Bez eksāmena nevar būt apliecinājums par izglītības apguvi. Skola nav interešu klubiņš. Vajag nevis domāt par eksāmenu atcelšanu, bet mācīt tā, lai eksāmens nav problēma.”
Par STEM jomu problēmām viņa runā vēl skarbāk
“STEM jomas attīstība ir pavisam cits stāsts, tajā lielākā problēma ir zēnu zemais izglītotības līmenis, jo meitenēm dabiski vairāk interesē citas jomas. Mums ir ļoti liela atšķirība sieviešu un vīriešu izglītības līmenī,” viņa norāda.
Tikmēr Tīna uzskata, ka lielāku lomu varētu spēlēt tieši augstskolu iestājpārbaudījumi: “Jā, tas būtu interesanti, ja nebūtu nekādu “lielo” gala pārbaudījumu un augstskolas, ģimnāzijas vai akadēmijas izveidotu savus iestājpārbaudījumus, pēc kuru rezultātiem tad arī izvērtētu – ņems vai ne.
Plaisa starp vidusskolu un augstskolu ir milzīga, tāpēc šāds variants noteikti būtu labāks.”
Arī Laurim par šo jautājumu ir stingrs viedoklis: “Visiem nav jāsaņem labs un izcils vērtējums, bet ir jābūt sekmīgam matemātikā un latviešu valodā. Valodas prasme un matemātika ir pamatu pamats jebkurai citai specializācijai.”
Savukārt Lelde uzskata, ka problēmas sākas jau agrākā izglītības posmā: “No sākuma jāsakārto, lai pamatskolu beidzot nav centralizēto eksāmenu. Tas valstij izmaksā pārāk daudz, un valsts ģimnāzijās tik un tā ir iestājpārbaudījumi.”
Tikmēr Ilze diskusijā izmantoja salīdzinājumu ar autosportu: “Kā tu vari zināt, vai tev patīk braukt rallijā, ja neesi ticis līdz ātrumu pārslēgšanai savās apmācībās? Vai apguvis spēju droši izbraukt līkumu?”
Diskusijas par eksāmeniem kļūst īpaši aktuālas brīdī, kad tiek salīdzināti dažādu skolu rezultāti
Kā redzams Draudzīgā Aicinājuma fonda apkopotajā iepriekšējā gada centralizēto eksāmenu reitingā, augstākos rezultātus Latvijā pārsvarā uzrādījušas Rīgas skolas un ģimnāzijas. Pirmajās vietās ierindojušās Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, RTU Inženierzinātņu vidusskola un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija.
Savukārt zemākie rezultāti biežāk fiksēti profesionālajās skolās un vairākās reģionu izglītības iestādēs.
Tieši atšķirīgie rezultāti starp skolām arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc strīdi par centralizētajiem eksāmeniem Latvijā nebeidzas jau gadiem.
