“Slimnīcā man strupi atbildēja – nē!” Marta atklāj, cik patiesībā grūti jaunajiem ārstiem Latvijā atrast darbu 0
Krista Draveniece


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Shutterstock

Skola, tad augstskola, prakse sapņu darbā un tad izvēlētā profesija visa mūža garumā – šāds pantiņš mums visiem zināms, diemžēl realitāte ne vienmēr ir tik vienkārša. Pat, ja esi spēris visus pareizos soļus, atrast darbu Latvijā nav nemaz tik viegli. Redzam ierakstus sociālajos tīklos, lasām pētījumus un saņemam arī vēstules no LA.LV. lasītājiem.

Reklāma
Reklāma
“Es esmu tev līdzās…” 5 pazīmes, ka tavi mīļie no aizsaules joprojām ir tuvumā un sargā
“Nesaprotu, kā var tā izturēties pret savu māti.” Raimonda Paula mazmeita emocionāli reaģē uz populārās kafejnīcas “Rasols” slēgšanu
Kokteilis
Mielava koncerts pārsteidz! “No uzstāšanās pie okupantu pieminekļa līdz “nāvi krievu okupantiem!” ir ļoti patīkams progress”
Lasīt citas ziņas

Lūk, Marta apraksta savu pieredzi: “Šajā vasarā ieguvu maģistra grādu veselības aprūpē, pirms tam tika iegūta profesionālā bakalaura izglītība veselības aprūpē. Ir arī darba pieredze jau no studiju laikiem.

Pēc izglītības iegūšanas uzsāku meklēt pilnas slodzes darbu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Nekad nebiju iedomājusies, ka mediķiem Latvijā būs tik grūti un sarežģīti dabūt darbu.

Nav runa par augstiem amatiem, pat par vienkāršu māsu slimnīcā nav reāli kļūt. Tad kāpēc sūdzamies, ka nav kas strādā?

Sūtu CV uz slimnīcu, atbild, piedāvājot pārrunas, labi, sarunājām datumu, laiku, kad jautāts vai paņemt kādus dokumentus līdzi, seko strupa atbilde – nē.

Tad sanāk, ka reāli nav nepieciešams darbinieks? Kāpēc nevar uzreiz kārtot formalitātes lai sāktu strādāt?

Esmu motivēta maksimāli ātri sākt strādāt nevis stiept gumiju. Kāpēc Latvijā nav iespējams iegūt darbu un sākt strādāt slimnīcā? Kādas tad superkrutas un īpašas atlases tiek īstenotas? Un kāpēc tad sūdzaties, ka trūkst darbinieku?”

Jau ziņots, ka lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū, secināts “Alma Career Latvia” veiktās aptaujas rezultātos.

Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti.

Sabiedrībā kopumā jauniešu iespējas darba tirgū tiek vērtētās optimistiskāk nekā viņi paši domā. Darba ņēmēji pēc 25 gadu vecuma: gandrīz puse (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir ļoti plašas un daudzveidīgas darba iespējas, trešdaļa (33%) – ka tās neatšķiras no citu vecuma grupu iespējām, bet 57% tomēr piekrīt, ka jauniešiem atrast darbu ir grūti, jo trūkst atbilstošu piedāvājumu.

Darba devēji: 39% uzskata, ka jauniešiem ir plašas iespējas darba tirgū, 22% – ka tās neatšķiras no citiem, bet 39% piekrīt, ka jauniešiem atrast darbu ir sarežģīti.

Aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse jeb 56% jauniešu par motivējošu algu pirmajā darbavietā uzskata ienākumus 751–1250 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Katrs piektais jaunietis jeb 20% darba ņēmēju vecuma grupā līdz 25 gadiem sagaida 1001–1250 eiro, savukārt 6% vēlas saņemt 1251–1500 eiro.

Tikai 5% jauniešu atalgojumu uzskata par nebūtisku, galveno uzmanību veltot pieredzes iegūšanai.

Darba devēju skatījums ir piesardzīgāks attiecībā par jauniešu atalgojumu – 42% uzskata, ka jauniešiem pirmajā darbavietā piemērots atalgojums būtu 751–1000 eiro, bet tikai piektdaļa būtu gatava maksāt virs 1000 eiro.

Reklāma
Reklāma

Aptaujā jaunieši norādījuši trīs būtiskākos kritērijus darba devēja izvēlē:
1. Finansiālie nosacījumi – konkurētspējīgs atalgojums un papildu prēmijas,
2. Izaugsmes iespējas – apmācības, kursi, karjeras paaugstinājuma iespējas,
3. Darba elastība – iespēja apvienot darbu ar privāto dzīvi, tostarp attālināts darbs vai elastīgs grafiks.

“Jauniešu pašu vērtējums par iespējām darba tirgū ir ievērojami kritiskāks nekā darba devēju vai pārējo darba ņēmēju skatījums. Šī plaisa starp uztveri un realitāti liecina, ka darba devējiem būs jāstrādā ne tikai pie konkurētspējīga atalgojuma un izaugsmes iespēju nodrošināšanas, bet arī pie komunikācijas – kā skaidrāk un uzrunājošāk parādīt jauniešiem pieejamās iespējas. Jaunieši meklē darba vidi, kas ir caurskatāma, elastīga un dod skaidru attīstības ceļu,” norāda “Alma Career Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.

Aptauja “Jauniešu iespējas darba tirgū” tika veikta tiešsaistē 2025. gada jūnijā. Aptaujā piedalījās 103 darba devēji un 240 darba ņēmēju Latvijā.

Ar rakstu sēriju #negodīgasalgas esam palīdzējuši vairākiem cilvēkiem, kuri dalījās ar saviem stāstiem, atrast darbu, tāpēc uzdrīksties arī tu.

Pastāsti par darba meklējumiem, dīvainākajiem piedzīvojumiem darba intervijā, varbūt tev ir savs viedoklis par negodīgu algu kādā profesijā? Sūti savu stāstu man [email protected]. Stāstus anonīmi publicēšu, centīšos rast atbildes uz jautājumiem un palīdzēt. Runāsim par šo tēmu skaļi kopā!

Ziņo!

Ja arī Tu vēlies padalīties ar savu stāstu

Ziņo!
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.