“Smagā auto vadītājs pat necentās veikt apdzīšanas manveru!” Velobraucējs par mata tiesu paglābjas no nāves – smagās mašīnas 0
Mūsu auto negadījumu statistika jau ir tik bēdīga, ka pie tās jau pierasts. Tā vien šķiet, ka visi vienisprātis saprot, cik slikti ir, bet savas braukšanas prasmes un apdomību nav gatavi uzlabot. Nupat jau ziņojām par uz šosejas notriektu gājēju. Šoreiz stāsts ar laimīgām beigām, ar kuru soctīklos dalās kāds velobraucējs.
Lauris apraksta skaudro situāciju: “Šodien ir mana ntā dzimšanas diena. Taču šī izglābšanās bija visnopietnākā un vienlaikus veiksmīgākā, kāda man ir bijusi, kopš nodarbojos ar velosportu. Tikai pateicoties trešajai acij pakausī un “čujam”, ka no aizmugures briest “sūdi”, par mata tiesu izvairījos no sadursmes ar smago auto un joprojām esmu sveiks un vesels.
Situācija: ikdienas treniņš, taisns ceļš, posms starp Vilzēniem un Matīšiem. Pretī nāk daži auto. Dzirdu, ka arī no aizmugures tuvojas auto, taču bīstami skaļš (tuvu). Pagriežu galvu – redzu, ka zaļš smagais pilnā ātrumā ir aiz manis jau 2–4 metru attālumā. Tīri uz refleksiem uzspēju sagrupēties virzienā uz ceļa nomali, un smagais ar vēja plūsmu mani ietriec grāvī, caur kuru izbraucu veiksmīgi. Smagā auto vadītājs pat necentās veikt apdzīšanas manevru.
Situācijai ir liecinieks – auto, kas brauca tieši aiz smagā –, vadītājs, kurš piestāja pie manis, pēc tam noķēra smago auto un centās to apturēt, taču vadītājs nereaģēja. Paldies lieciniekam, kurš piefiksēja kravas auto valsts numura zīmi. Jau rīt būšu Limbažu policijā ar iesniegumu par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu un notikuma vietas pamešanu.”
Komentāros cilvēkiem par šādu situāciju domas dalās. Kāda sieviete skaidro, ka fūres (smagās automašīnas) nepēj strauji nobremzēt vai veikt manervus, ja ir liela krava. Tādejādi situācija būtu varējusi sanākt daudz nelāgāka.
Citi vērš uzmanību arī uz velobraucēju apģērbu un tehnisko noformējumu, norādot, ka mugurā ir jābūt, piemēram, atstarojošai vestei.
Savukārt kāds smagās automašīnas šoferis paskaidro, kāda ir situācija ar velobraucējiem no viņu puses. Viņš stāsta: “Pagājušā ziemā braucu ar “Scania”, pilna masa – 40 t. Ceļš Valmiera–Sēnīte. Aiz “Conexus” – straujš nobrauciens gravā. Slapjš sniegs, apledojums uz ceļa, diezgan daudz automašīnu brauc pretī. Krēslo! Lejā no kalna man priekšā ripinās “sportists” melnā treniņtērpā.
Patiesībā pat nezinu, par kādu mata tiesu es viņu neaizsūtīju pie radītāja vai viņa dēļ nenogalināju pretī braucošos. Tas ir neizdzēšamā atmiņā.
Ir bijušas arī citas, varbūt mazāk dramatiskas situācijas ar velosipēdiem uz ceļa, jo viņi taču drīkst visu. Viņi ir mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki! Esmu redzējis arī daudzus velosipēdistus, kas ir izsmērēti pa asfaltu.”
