Rīga velosipēdistu acīm! Lēti un ērti, bet bedres kā ielejas, nedroši rajoni un nozagts velosipēds 0
Lai labāk izprastu Rīgu no velobraucēju puses, LA.LV sarunājās ar Tomu, Agni un Andri. Viņi dalās savā pieredzē, ikdienā pārvietojoties ar velosipēdu galvaspilsētā. Velosipēdisti mums atklāj, kāpēc izvēlas velo, kādus izaicinājumus saskata Rīgas infrastruktūrā un kas, viņuprāt, būtu jāuzlabo, lai braukšana ar velosipēdu kļūtu ērtāka un drošāka.
Toms ar velosipēdu Rīgā pārvietojas kopš dzīvo galvaspilsētā – jau trīs gadus, un izmanto to vairākas reizes nedēļā. Viņš pauž, ka izvēlējies velo kā savu transportlīdzekli, jo tas ir “lēts, foršs un veselīgs veids, kā pārvietoties”. Arī kompānija ir viens no Toma plusiem, pārvietojoties ar velo.
Uz jautājumu, vai Rīga ir piemērota velobraucējiem, viņš atbild: “Daļēji. Ir daudzas ielas, kuras vajadzētu uzlabot. Kā minimums, izveidot normālus trotuārus. Velo celiņi jau būtu sapnis. Es teiktu, ka jāsāk ar riktīgi sliktajām ielām.” Turpinot par negatīvo pusi, Toms saka, ka “ir daži krimināli rajoni, kur negribas atstāt riteni uz ielas. Tad rodas problēmas ar velo turēšanu dzīvoklī.”
Viņš atklāj, ka nesen no “šosejnieka” pārgājis uz pilsētas velosipēdu, jo tas ir ērtāks un praktiskāks pilsētvidei bagāžnieka dēļ. Iepriekšējo velosipēdu viņam nozaga. Ar autobraucējiem lielas problēmas neesot – dažreiz šoferi neievēro distanci un “nogriež” ceļu, bet arī Tomam pašam reizēm tā gadās.
Rīgā labprāt parvietotos ar kalnu velosipēdu
Arī Agne ar velosipēdu pārvietojas vairākas reizes nedēļā jau trīs gadus. Viņa uzsver, ka ar velosipēdu pārvietoties ir lētāk, jo viņas ikdienas galamērķi neatrodas pārāk tālu. Tomēr aukstajos mēnešos un, ja distance ir lielāka, Agne izvēlas citu transportu. Papildu tam viņa ikdienā pārvietojas arī ar kājām.
Agnei ir pilsētas velosipēds, taču viņa atklāj, ka vēlas iegādāties kalnu velosipēdu. “Man ir grabažiņa un ļoti niķojas pa Rīgas bruģiem un sliedēm,” atklāj Agne. Viņasprāt, Rīga ir nosacīti piemērota velosipēdistiem: “Es teiktu, Vanšu tilts nav, bet tā citādāk vairāk jā nekā nē.”
Kā mīnusus viņa min bruģēto ielu daudzumu, sliežu klātbūtni, šauros celiņus uz tiltiem, nedrošos rajonus un ierobežoto iespēju droši pieslēgt velosipēdu.
Pārvietojas ar velo, ko nav bail pazaudēt
Andris velosipēdu izmanto katru dienu jau vairākus gadus, jo viņam tā ir ērtākā pārvietošanās iespēja. Reizēm viņš izmanto arī sabiedrisko transportu vai koplietošanas automašīnas, piemēram, veselības vai laikapstākļu dēļ. Viņš galvaspilsētā pārvietojas ar vecu kalnu velosipēdu, jo to nav bail pazaudēt. “Pa Rīgas ielām vajag kalnu velo, jo ir bedres,” nosmej Andris.
Viņaprāt, Rīga ir daļēji piemērota velobraucējiem, jo ir veloceliņi, kas nav labi iekārtoti – piemēram, tie pēkšņi beidzas un tad atkal sākas. Arī mietiņi, pēc Andra domām, bieži vien traucē vairāk nekā palīdz. Viņš saka: “Man laikam tāpat kā autobraucējiem nepatīk sāls kaisīšana ziemā, kas kaitē arī velo.”
Lai gan Rīga nav pilnībā piemērota velobraucējiem, Andris atzīst arī pozitīvas pārmaiņas – “ir veloceliņi un to skaits aug, mikrorajonos ir plašas ietves, kur var sadzīvot velo ar gājējiem.” Pārsvarā autovadītāji riteņbraucējus pamana un palaiž, uzskata Andris, taču jāuzmanās no tiem, kas nav tik vērīgi.
Kā vērtējat, cik pieejama ir Rīga velobraucējiem?
