Laukos
Piensaimniecība

Šņepsts: valdība pieņem nepareizus lēmumus3


AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.
Foto: Ivars Bušmanis

AS “Preiļu siers” vadītājs Jāzeps Šņepsts šajā koronavīrusa pandēmijas laikā par Latvijas valdības rīcību izsakās nesaudzīgi kritiski. Dīkstāves pabalsti – nepareizi, atbalstīt “Air Baltic” un “Latvijas dzelzceļu” – slikti.

 

Bet ko jūs darītu, ja būtu Latvijas valdības vadītājs?

J. Šņepsts: Latvija ir agrāra un pakalpojumu sniedzēju valsts. Ražošana mums ir mazāk par 20% no iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar to: nekādu dīkstāves pabalstu; to uzņēmumu, kuri apstājušies, darbiniekiem – bezdarbnieku pabalstu. Un viss.

Ja mana finanšu direktore paziņotu to pašu, ko Ieņēmumu dienesta vadītāja – ka dīkstāves pabalsti ir palīdzība uzņēmējiem –, es viņu jau nākamajā dienā atlaistu no darba…

Savukārt valstij būtu jāuzpērk un jāliek noliktavās preču ražojošo uzņēmumu produkcija, īpaši to, kuri eksportē. Jādara tas, ko tagad dara ar naftu ASV un citur – nafta, kuras cena ir kritusies, tiek uzkrāta.

Latvijas piena nozares uzņēmumi saražo vairāk, nekā mēs savā valstī varam patērēt. Valsts varētu uzpirkt tos produktus, kurus var uzglabāt.

Līdzīgi arī no citu nozaru uzņēmumiem. Lai uzņēmumu darbība neapstātos un nerastos papildu bezdarbnieki. Uzpirktās preces valsts varēs vēlāk pārdot, bet ko valsts iesāks ar izmaksātajiem dīkstāves pabalstiem un finanšu injekcijām atsevišķu uzņēmumu pamatkapitālā?

Tā ir noēsta nauda. Un, ja es redzu, kopš 2008. gada valsts nacionālais parāds uzaudzēts līdz vienpadsmit miljardiem, kas ir lielāks par pamatbudžetu, un neviens – ne Kariņš, ne iepriekšējie premjeri – man nevar parādīt, ko mēs esam par šiem vienpadsmit miljardiem izdarījuši…

Kāda man var būt ticība, ka arī šī nauda, ko valdība tagad aizņemas, nepazudīs?

Ražošanu šī nauda neatjaunos nevienā punktā! Un arī esošo nesaglabās. Naudu, ko tagad valdība aizņemas, vajadzēs atdot, un to sadalīs mums visiem uz galviņām! Tā taču nav premjera Kariņa nauda.

Man uz galda ir noteikumi par atbalstu uzņēmējdarbībai, dīkstāves pabalstiem un tam nepieciešamajam 30% ražošanas kritumam. Ja es “Preiļu sierā” pieļaušu, ka apgrozījums nokrīt par 30%, tad mani te vairs nevajag un uzņēmumu var taisīt ciet.

Tas ir totāls kritums, pie kāda uzņēmums nevar savu darbību atjaunot.

 

Bet kāpēc tad sabiedrībā un valdības koridoros neizskan jūsu un jums līdzīgo balsis? Lielākoties valdības lēmumus slavē: gan tauta, gan uzņēmēji, gan ekonomisti un citi eksperti.

Tie ir galma ekonomisti un eksperti, kas slavē. Es neesmu galma cilvēks.

 

Bet varbūt jums ir viegli runāt. Ne visi Latvijas uzņēmumi ražo piena produktus, kurus – lielākā vai mazākā mērā – patērēs vienmēr, tos var uzglabāt. Vai valdībai nav jādomā tomēr par visiem uzņēmumiem, arī vidējiem un pavisam maziem. Jādomā par cilvēkiem, ģimenēm, bērniem, sirmgalvjiem. Par valsti kopumā.

Pārtikas preču patēriņš Latvijā nav samazinājies, atsevišķos segmentos pat pieaudzis. Piemēram, “Dobeles dzirnavnieks” kāpinājis ražošanu par vairāk nekā 30%, ieskaitot eksportu.

Precēm, ko eksportē, ir garš realizācijas termiņš. Nav nekāds risks valstij iepirkt sviestu, sieru, piena pulveri. Daudzās Eiropas valstīs tas nav nekas neparasts. Kāpēc mēs, lai stabilizētu situāciju, negribam izmantot sen un citur pārbaudītas lietas, īpaši tagad, kad Eiropas Komisija paziņojusi, ka katra valsts var darboties ne tik stingri pēc regulām. Mums rokas ir brīvas.

 

Vai kāda valsts tagad darbojas tā, kā jūs gribētu, lai darbojas Latvija?

Piemēram, ASV pārplūdina visu Eiropu ar savu lēto produkciju. Amerikāņi jebkuru krīzi izmanto, lai subsidētu ražošanu.

Dānija atbalsta gaļas ražošanu, Zviedrija – kokrūpniecību. Bet Latvija vienmēr cenšas izdomāt kaut ko nesaprotamu, bet kas sabiedrībā labi skan un izskatās.

Turklāt politiķi pat šo krīzi izmanto, lai celtu savas partijas reitingu: komentējot situāciju, norāda, kuru partiju pārstāv. Politiķu mērķis ir atrasties pie varas. Kāpēc marta sākumā vajadzēja rīkot tik daudz ārkārtas valdības sēžu? Pietiktu ar vienu, kura nolemtu par ārkārtas pasākumiem.

Tālākais jau ir Veselības ministrijas darbs. Nē, bet vajadzēja visiem politiķiem parādīt, kā viņi strādā! Bet ko, piemēram, tāds kultūras ministrs saprot infektoloģijā?

 

Bet uztraukums jau bija liels gan pasaulē, gan Latvijā. Un tauta gaidīja atbildīgus valdības lēmumus, gribēja saprast, ko nesīs rītdiena.

Premjers Kariņš nesen paziņoja, ka situācija tiekot kontrolēta.

Kādā ziņā pandēmijas situ­ācija var būt kontrolēta, ja neesam pārbaudījuši pat 1% no iedzīvotājiem!

No repatriācijas reisiem nepārbauda pat 10%. No medicīnas viedokļa tā ir ne tikai katastrofa, bet noziedzība.

Slimnīcās daži desmiti slimo ar koronavīrusu, bet apturēta ambulatorā ārstēšana, plānveida operācijas un citas lietas. Vai patiesi visa mūsu valsts medicīnas sistēma ir gatava tikai dažu desmitu cilvēku ārstēšanai?

 

Esam sabaidījušies un piesardzīgi. Jūs taču zināt, kas notika Ķīnā, Itālijā, Spānijā, ASV… Jums nav bail?

Nav.

 

Jūsu teiktais nedaudz atgādina Baltkrievijas prezidenta Lukašenko pausto, ka pasaule sajukusi prātā koronavīrusa dēļ, ka tas nav tik briesmīgs, kā izskatās, ka ikdienu nevajag ierobežot, ka galvenais ir ražošana, ka darbs un traktors visus izārstēs.

Kāpēc Vācijā tik maza mirstība no koronavīrusa? Viņiem jau gēnos ir mierīga dzīves uztvere un vēlme visu izdarīt, kā rakstīts grāmatā.

Vācija nesauca divreiz dienā valdības sēdes un katru reizi nepieņēma citus noteikumus. Vienreiz nolēma, un viss.

Pie mums vienu reizi nolemj, ka masu pasākumos var pulcēties 1000, tad 500, 200 un beigās divi cilvēki.

Četras reizes lemj par vienu un to pašu jautājumu – tas liecina par zināšanu trūkumu vai neprofesionalitāti.

 

Kā šajos laikos sokas “Preiļu sieram”?

Labi. Jau janvārī prognozējām apmēram šādu notikumu attīstību – ka būs iekšēji ierobežojumi un problēmas ar eksportu – un sākām pie tā strādāt.

Ekonomiski situācija ir kā 2009. gadā. Nekādu būtisku atšķirību. Pagaidām ražošanu neesam samazinājuši. Meklējam citus eksporta tirgus.

Uz Eiropu tūrisms neeksistē. Bet vasaras periodā Eiropā ir daudz iebraucēju… Pārtikas patēriņš samazinājies, preču plūsma starp valstīm mainījusies.

Protams, pēc kāda laika globālā pārtikas plūsma atjaunosies, bet būs citāda. Cilvēku skaits jau mazāks nav palicis. Esmu optimists.

 

Bet tagad jau tad jāsūta produkcija arī uz turieni, no kurienes cilvēki brauca uz Eiropu.

To arī darām. Uz Āziju un Ziemeļāfriku mūsu eksports nav samazinājies.

 

Tātad “Preiļu sieru” negaida krīze?

Nē.

 

Kā Latvijā tagad cilvēki ēd?

Atsevišķus produktus ēd vairāk, piemēram, gaļu, to saprotam no savas meitasuzņēmumiem. Tāpat miltu izstrādājumus.

Tagad Zemkopības ministrijai vajadzētu izvērtēt, ko vairāk atbalstīt: pārtikas izejvielu un citas produkcijas izvešanu vai pārstrādi uz vietas.

Krīzes jau parasti situāciju un problēmas labāk izgaismo. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tik mazai ekonomikai kā mums vajadzētu izejvielas vēl iepirkt ārpus Latvijas un tirgot gatavus produktus, un, piemēram, gaļu, miltus un piena produktus nebūtu problēmas pārdot ārpus Latvijas.

 

Mani visu laiku urda jautājums, uz ko neviens man lāgā nevar atbildēt: kāpēc pandēmijas sākumā cilvēki tik ļoti izpirka griķus? Nav taču latvieši baigie griķu ēdāji? Turklāt ap Jāņiem jau būs jaunie kartupeļi, milti un to izstrādājumi pietiekami. Ar ko griķi tik īpaši?

Ik pēc trijiem, pieciem gadiem neražu un citu iemeslu dēļ griķu arī normālos laikos ir pietrūcis. Pircējs to atceras, tāpēc arī tagad griķi nopirkti pirmām kārtām.

Tas, ka pieauga miltu izstrādājumu un rīsu pirkšana, skaidrojama ar to, ka tie mājas apstākļos viegli pagatavojami un uzglabājami. Cilvēku dabā ir arī nodrošināties priekšdienām.

 

Bija jau panika, ka bez griķiem var beigties arī citi produkti…

Saistītie raksti

Nebeigsies. Latvijas apstākļos ar cilvēkiem slēgtām robežām pamata pārtikas produktus saražojam krietni vairāk, nekā cilvēki var apēst.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
“Ir jābūt gataviem arī mazāk labvēlīgai situācijas attīstībai.” Vēstniece nosauc visbūtiskāko šībrīža aicinājumu Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā
42 minūtes
IB
Ilona Brūvere
Kultūra
Leimaņu dzimtas sāga trijās paaudzēs. Stāsta Jānis Streičs
2 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
“Kamēr Pūce slēpjas kā vēzis alā, Krišjānis pa ballēm laiž, bet zakatistovi devušies uz dzimto planētu!” Egila Līcītša feļetons
13 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
“Pamēģiniet iztikt ar 300 eiro, šo cilvēku dzīve kļūst par izdzīvošanu,” Arhibīskaps Vanags par pensijām, NĪN un korupciju Rīgā 25
22 stundas
LE
LETA
Latvijā
Naktī notikusi traģēdija Aizputes novadā: vīrietis nokritis no motocikla un gājis bojā notikuma vietā
22 minūtes