Sods par sodu jeb birokrātijas paraugstunda 0
Autors: Uģis Mitrevics, Saeimas deputāts, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs
Latvijā administratīvo sodu sistēma ir kļuvusi par nevajadzīgu spiediena instrumentu uz iedzīvotājiem, īpaši mazāk turīgajiem. Ja soda nauda nav samaksāta vien mēnesi pēc lēmuma, cilvēkiem draud piespiedu piedziņa, tostarp ar tiesu izpildītāju iesaisti. Tas ne tikai palielina iedzīvotāju izdevumus, bet arī rada papildu slogu valsts iestādēm. Šāda kārtība ir ne tikai neefektīva, bet reizumis, dažādos krīžu brīžos, pat amorāla.
Administratīvo sodu sistēma (es pat teiktu – piedziņa) kopš 2020. gada ir kļūda. To skaidri un gaiši savā 2024. gada ziņojumā apliecinājusi Valsts kontrole. Soda naudu samaksa būtiski nav uzlabojusies, taču policijas darbs pieaudzis piecas reizes, arī birokrātija un valsts tēriņi pieauguši vairākkārt. Manā interpretācijā tas jau robežojas ar cilvēku vajāšanu, pat – ar mocīšanu. Nesamaksātais sods ātri vien “apaug” ar papildu izmaksām, rezultātā maksājamā summa jau ir lielāka un par visu šo procesu tiesu izpildītājiem galu galā samaksā paši iedzīvotāji. Savukārt valsts pati atzīst, ka sistēma nestrādā, tomēr reālas izmaiņas neseko. Kāpēc?
Neefektīva un nelietderīga valsts resursu tērēšana, kā arī birokrātijas mazināšana jau ilgstoši ir aktuāls jautājums, kas prasa konkrētus, reālus risinājumus. Pēdējā laikā ir izveidotas vairākas darba grupas, kas analizē un cenšas ieviest reformas, kamēr vairāki risinājumi, kas tiešām var izskaust birokrātiju, zināmi jau sen. To spilgti parāda administratīvo sodu sistēma, kas atklāj, kā sarežģīti un bieži vien pilnīgi nevajadzīgi birokrātiski procesi tiešā veidā ietekmē cilvēku ikdienu un darbu. Šādi birokrātiskie šķēršļi kavē svarīgu ikdienas jautājumu risināšanu, patērē nesamērīgi daudz laika un vairo sabiedrības neapmierinātību ar valsts pārvaldi.
Latvijā gada laikā administratīvo pārkāpumu lietās tiek pieņemti aptuveni 500 000 lēmumi. Šie lēmumi skar plašu pārkāpumu spektru, tomēr absolūtais vairākums no tiem ir par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Ņemot vērā ceļu satiksmē pieņemto lēmumu lielo īpatsvaru (vairāk nekā 90% no kopskaita), kā arī to, ka satiksmes dalībniekiem periodiski ir vajadzīgi dažādi valsts pakalpojumi (tehniskā apskate, vadītāja apliecības atjaunošana u.c.), jau pirms vairāk nekā 20 gadiem tika ieviesta ļoti racionāla sistēma, proti, lēmums ar vienu klikšķi tika ievadīts sistēmā un, ja nebija savlaikus samaksāts, par to laipni atgādināja pie CSDD kases lodziņa.
Tomēr ierēdņi nebūtu ierēdņi, ja viņi nemeklētu iespējas sistēmu uzlabot. Un tā, 2020. gadā, kā ierasts – ar viscēlākajiem mērķiem un vislabākajiem pamatojumiem – veicināt sodu laicīgāku nomaksu, tika ieviesta šobrīd spēkā esošā sistēma, kuras ietvaros kādreizējais viens “klikšķis” ir aizstāts ar četriem vai pieciem. Turklāt pirms katra no tiem darbiniekam ir jāpārliecinās par tālāko virzību.
Kā jau pēc vērienīgām reformām, Valsts kontrole izvērtēja, vai iecerētie mērķi ir sasniegti. Revīzijā par administratīvo naudas sodu izpildi secināts – birokrātija un iestāžu darba apjoms ir būtiski pieaudzis, taču sodu nomaksas rādītāji nav uzlabojušies. Lai gan Administratīvās atbildības likuma izmaiņas solīja centralizāciju un vienkāršošanu, realitātē sodu administrēšana kļuvusi sarežģītāka un dārgāka. Valsts kontrole norāda, ka kopš 2020. gada Valsts policijas darba apjoms šajā jomā ir pieaudzis piecas reizes, vienlaikus novēršot resursus no sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas, turklāt jaunais regulējums ir palielinājis slodzi arī zvērinātu tiesu izpildītāju sistēmā.
Revīzijā tāpat secināts, ka, veicot Administratīvās atbildības likumprojekta sākotnējo ietekmes novērtējumu, netika izvērtēta ietekme uz administratīvajām procedūrām, iestāžu darbību, resursiem un izmaksām, kā arī to atbilstība mērķiem. Noteiktajā termiņā netika veikts arī jaunā regulējuma novērtējums, kas palīdzētu izvērtēt naudas sodu izpildes efektivitāti un noteikt nepieciešamos uzlabojumus. Tādējādi ir kļuvis skaidrs, ka ieviestais regulējums ne vien nav nodrošinājis plānoto efektu, bet radījis vērā ņemamu defektu.
Runājot par cilvēkresursiem, tad pārsteidzošs varētu būt fakts, ka administratīvo naudas sodu izpildes nodrošināšanā šobrīd ir iesaistīti 1570 darbinieki, no kuriem lielākā daļa veic šo funkciju tikai kā papildus pienākumu, turklāt liela daļa no šiem darbiniekiem ir amatpersonas ar dienesta pakāpi, kuru zināšanas un kvalifikācija nav nepieciešama šo pienākumu veikšanai. VK 2025. gadā secināja, ka, lai Valsts policija spētu īstenot 2020. gadā ieviesto administratīvo sodu izpildes kārtību, ik gadu nepieciešami papildu resursi, kuru izmaksas pārsniedz 640 tūkstošus eiro.
Ne velti ir teiciens – viss ģeniālais ir vienkāršs. Tāpēc, lai sistēma sāktu darboties efektīvi, tai jāatgriežas pie vienkāršības principa. Tas nozīmē saprātīgākus soda samaksas termiņus, iespēju maksājumu sadalīt un plašāku principa “maksā ātrāk, maksā mazāk” piemērošanu. Automatizēti risinājumi un centralizēta sodu izpildes sistēma samazinātu kļūdu skaitu, nodrošinātu, ka soda nauda nonāk pareizajā kontā un ļautu lietas slēgt bez liekas iestāžu iesaistes un sarežģītas administrēšanas.
Esmu sagatavojis un iesniedzis grozījumus, kas tieši uz to arī ir vērsti – uz sistēmas vienkāršošanu un administratīvo resursu lietderīgu izmantošanu. Tie paredz atteikties no tūlītējas lietu nodošanas tiesu izpildītājiem un sodu nomaksu veicināt ar efektīvākiem un taisnīgākiem mehānismiem, piemēram, valsts pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem nesamaksāta soda gadījumā. Rezultāts būtu vienkāršāka, lētāka un cilvēkiem saprotamāka sistēma. Rezultātā mazāk birokrātijas, mazāk kļūdu un mazāk nevajadzīgu izmaksu gan iedzīvotājiem, gan valstij. Taču pats svarīgākais – tas būtu solis pretī cilvēkiem, kuri uzticas valstij, jo valsts uzticas cilvēkiem.
