Ekonomika
Auto un tehnoloģijas

Sods uz ceļa 3000 eiro! Kā to var dabūt gatavu?5

Foto: Atis Jansons

3000?! Kā to var dabūt gatavu, ja lielākie sodi AP Kodeksa satiksmes sadaļā ir 100 par telefonu rokā, 140 par braukšanu pie sarkanās gaismas, 280 par agresijas spilgtākajām izpausmēm un pat trīs skarbākās likmes (bēgšana no kontrolētājiem, ātrums – ar kravinieku pilsētā virs 110 km/h, smags dzērums) ir divreiz mazākas par šo skaitli?

Ne dzēris, ne pārāk ātrs…

Šis SIA “xxx” kravas busiņa vadītājs vienmēr brauc diezgan rātni. Ne pats, ne viņa (pareizāk – uzņēmuma) rati nav lielceļu sacīkstēm piemēroti un noskaņoti. Rāmi un mierīgi. Parasti gan uz Kurzemes pusi, kur firmas svarīgākie klienti. Šoreiz uz Ogri. Vēl rāmāk, jo maršruts mazāk pazīstams, jo fotoradari jau Rumbulā, vēl Salaspilī… Pavisam drīz klajumā pirms Saulkalnes seko vēl viena par fotosesiju brīdinoša zīmīte. Un agrāk neredzēts savāds zaļš stabs. Bez pret tevi pavērstajām parastajām kamerām. Kas tas tāds?!

Šis jautājums tajā dienā skan vēl trīsreiz un pagaist decembra pirmssvētku domās. Atbilde nav rasta (un vairs pat netiek meklēta) arī aiznākamajā dienā, kad uz Ogri tiek aizvestas vēl divas kraviņas.

Tā atnāk jaunajā gadā. Ar virkni vienādu policijas protokolu. “Pārkāpta autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. panta pirmā daļa. Sods – 500 eiro. Pārkāpums fiksēts ar tehnisku ierīci “Tollchecker Roadside”.” Un tādi jauki apsveikumi ir seši. Gandrīz bankrots sev uzdāvināts…

Nezināja par nodevu? Aizmirsa to samaksāt? Nez vai. Jo informatīvā vietne https://www.lvvignette.eu/ liecina par firmas regulāriem ikmēneša maksājumiem 2019. gadā. Vajadzēja jau pierast.

Drīzāk priekšsvētku eiforija. Nāk daudzas brīvdienas, kurās nebrauksim. Lai paliek uz janvāri. Gan jau nenoķers… Iznākums traģikomisks. Mēģinot ietaupīt dažus eiro dienā (“vinješu” cenas sk. tabulā), divās zaudēts tik, cik maksā līdzīgs busiņš. Tik, cik šoferītis nopelnīs labi ja līdz Lieldienām (tā pati infovietne liecina, ka nodeva janvārim nomaksāta).

Par kuriem ceļiem jāmaksā

Lai līdzīgus pārsteigumus nepiedzīvotu citi, laikam jau jāatgādina šīs jomas likumdošanas pamati.

Ceļa lietošanas nodeva Latvijā ir spēkā kopš 2014.gada. Tā piemērota par trim tonnām smagākiem (pilna masa rakstīta tehniskajā pasē) transporta līdzekļiem par visu valsts galveno (marķējumā burts A) un divu reģionālo (P5 un P80) ceļu lietošanu. Tātad SIA “xxx” busiņš arī bez vinjetes varēja braukt pa Rīgu, varēja nonākt Ogrē nesodāms, ja brauktu nevis pa A6, bet pa Ērgļu ceļu (P4) un caur Tīnūžiem (P10).

Kurzemi bez vinjetes var izmalt krustām šķērsām (A ceļus šķērsot drīkst), vienīgi izsprukt no pašas Rīgas bez maģistrālēm ir pagrūti. Bet, ja dzīvo un strādā, piemēram, Dundagā, tev nav jāmaksā ne par braucieniem uz Talsiem, ne Ventspils apmeklējumu. Ja kādudien dosies uz Rīgu, neļauj tuvoties stulbajai domai “gan jau nepieķers”, izmanto vienas dienas (vai nedēļas) maksājuma iespēju. To var izdarīt jau pieminētajā interneta portālā, var iztikt pat bez datora (ir mobilā lietotne), var nodevu nomaksāt “Circle K” un citās degvielas uzpildes stacijās.

 

Kontroles līdzekļi

Policijas patruļas, protams. Bet maz mums to un esošās koncentrējušās uz ātrumu un dzērumu. “Tehniskie līdzekļi”. Jebkuru ātruma fotoradaru principā var ieprogrammēt arī citu grēku fiksēšanai.

Pietiek nobildēt auto reģistrācijas numuru, fiksēt brauciena laiku. Šos datus tālāk var salīdzināt ar apdrošinātāju, tehnisko apskašu, nodokļu nomaksas datubāzēm. Darbietilpīgi, protams, bet efektīvi. Šādu iespēju policija jau kādu laiku izmanto. Bet ne nepārtraukti un ne visos (aptuveni 100) kontroles punktos, jo tad apstrādājamo datu apjoms būtu gigantisks. Kur un kad? Uzmini nu… Labāk gan nemini. Uzskati, ka visos.

Bet kas tas par “zaļo stabu”? Tas ir valsts AS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) eksperiments. Jau pirms diviem gadiem tika sākti firmas “Vitronic” fototehnikas izmēģinājumi (tolaik bez pārkāpumu protokolēšanas). Šis “Tollchecker” garāmbraucēju ātrumu nemēra. Tikai fiksē laiku un auto numuru. Attēli esot labāki nekā arī ātrumu mērošajām ierīcēm.

Seko divi datu filtri – pilna masa lielāka par trim tonnām; nodevas nomaksa – ir vai nav? Ātri un labi – tā tika secināts izmēģinājumu laikā, un nu jau vairākus mēnešus divas šādas iekārtas savu guvumu nodod arī policijas rīcībā – protokolu noformēšanai.

Jaunā tehnika nav tikusi īpaši reklamēta. Bet nav arī slēpta. Par tuvošanos tai tiek brīdināts ar parasto fotoradaru zīmi, kura šajā gadījumā laikam jau tomēr ir mazliet nepilnīga un maldinoša – ātrums taču te netiek fiksēts. “Tollche­cker” atrašanās vietas ir iezīmētas arī CSDD interneta vietnē atrodamajā radaru kartē.

Ne tikai vienkārši iezīmētas, bet īpašā sadaļā izceltas un ar citu krāsu iezīmētas. Cik tādu ir? Pagaidām tikai divas. Otrajā vietā pie Feimaņiem uz ceļa A 13 ir konstrukcija ar kontroles iekārtām pāri ceļam. “LVC” viedoklis – derētu vairāk. Bet tās nav lētas, tādēļ steigas nebūs. Un par iespējamiem papildinājumiem tiksim informēti.

Vai var sodīt sešreiz?

500 eiro (tāds ir minimālais sods par braukšanu bez vinjetes) būtu sāpīgi, bet ciešami. Bet te sit vēl piecreiz. Vai likumīgi? Jā. Var sodīt kaut simtreiz. Gan par vinjetes, gan obligātās apdrošināšanas, gan tehniskās apskates neesamību. Tāds šobrīd ir likums. Netaisni, nežēlīgi? Iespējams.

Šajā stāstā spilgti parādās tāda kontroles veida (bez apstādināšanas un informēšanas) galvenā nepilnība – nav, kā gudri saka, prevencijas. Nav novērsta pārkāpuma turpināšanas iespēja. SIA “xxx” protokolus saņēma tikai pēc vairākām nedēļām. Bet ideālā variantā kontroles robotam vajadzētu spēt datu sākotnējo apstrādi veikt zibenīgi un aizbraucošajam šoferītim nosūtīt īsziņu – ei, tu neesi nodevu samaksājis! Protokols top! Ja negribi vēl vienu, stājies malā!

Nav vēl tik labas kontroles… Ko darīt? Sūdzēties, seškārtējo soda lēmumu apstrīdēt? SIA “xxx” to nedarīšot. Izredžu tiesā uzvarēt gandrīz nekādu. Sods ir likumīgs. Atliek savu uzvedību mainīt. Vai vākt bēdubrāļu parakstus likumdošanas izmaiņu pieprasīšanai.

Kur tā nodeva nonāk?

Saistītie raksti

Vēl viens apsvērums par labu nodevas, nevis sodu maksāšanai ir šāds. Ceļiem, kuri lielāku vai mazāku kravu pārvadātājus baro, vajadzīga nauda, kuras – kā droši vien esat pamanījuši – trūkst visās tautsaimniecības nozarēs. Bet Eiropas iepriekšējā perioda līdzekļi beidzas, nākotnes palīdzība neskaidra, autoceļu fonds joprojām nav atjaunots, palielinātās degvielas akcīzes ienākumi ceļiem tiek novirzīti tikai daļēji.

Autoceļu lietošanas nodeva ir vienīgais valsts ienākums, kas pilnībā atvēlēts ceļu būvei un remontiem. Un tas ir diezgan prāvs – pērn jau pārsniedza 30 miljonus. Jeb, garuma mērvienībās pārvēršot, apmēram 30 km kapitāli rekonstruēta asfalta vai 300 km sakārtotu melno virsmu vai grants seguma. Ieguldījums, kas labākai kustībai ļoti vajadzīgs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ekonomika
Latvijai būs jāmaksā trīs miljonu eiro kompensācija Lietuvas uzņēmumam “E energija” 1
21 stundas
MK
Mārtiņš Kalaus
Ekonomika
Rīgas ostā palielinājies pārkrauto labības un dažādu kokmateriālu kravu apjoms
21 stundas
Raivis Šveicars
Ekonomika
“JeffApp” – Latvijas jaunuzņēmums ar neaptveramu tirgus potenciālu
22 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Vāc parakstus par atalgojuma samazināšanu publiskajā sektorā strādājošajiem
38 minūtes
LE
LETA
Dabā
Lieldienās laikapstākļus noteiks ciklons. Zināms, kad atkal kļūs siltāks
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Vienojas par 500 miljardu eiro plānu Covid-19 skartās ekonomikas stimulēšanai
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Lieldienās tirdzniecības centri būs slēgti
1 stunda