Somija būvēja savu patvertņu sistēmu no 1945.gada līdz 2011.gadam. Rajevs norāda, kurš mums šo “mājasdarbu” nav izdarījis 50

Latvijai ir jāvirzās uz mērķi nodrošināt bumbu patvertnes 50% iedzīvotāju, tā uzskata Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. TV24 raidījumā “Dienas personība” viņš skaidro, ka pagājušajā gadā ir strādāts pie dokumentiem un šogad būtu beidzot jāķeras pie darbiem.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
“Taksists nolēma kļūt par ballītes kulmināciju” – pašā Rīgas centrā kāda vecmeitu ballīte noslēgusies ar taksista Vjačeslava perversu uzvedību 30
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 107
Lasīt citas ziņas

“Dokumenti ir labi, informatīvie ziņojumi ir labi, bet bez praktiskiem darbiem tie ir absolūti bezjēdzīgi.”

Pirmā lieta, kas tiks darīta šajā jautājumā: tiks apsekotas visas ēkas, kur ir pagrabi, kas ir pielāgojami patvertnes līmenim. “Tur ir tādi kritēriji, kuriem telpām ir jāatbilst. Ja telpas atbilst kritērijiem, tad tās tiks atzītas par pielāgojamām patvertnei. Tā būs vieta, kur cilvēki varēs paglābties raķešu apšaudes gadījumā.”

CITI ŠOBRĪD LASA
Pamatā šādas telpas ir daudzstāvu mājās, autostāvvietas, pagrabstāvi veikaliem uc. Rajevs skaidro, ka apsekojot šādas vietas, taps skaidrs cik cilvēku tur varēs patverties.

“Tas varētu būt pietiekami liels skaits, bet tagad mēs skrienam pa priekšu zirgam, jo pašvaldības šo darbu nav izdarījušas un VUGD šo darbu nav izdarījis.”

Pamata nosacījumi, kādiem telpai ir jāatbilst, lai tā varētu tikt piemērota patvertnes izveidei ir: telpai ir jābūt pietiekami spēcīgam pārsegumam, lai sliktākajā gadījumā sprādzienā rezultātā ēkai sabrūkot, tas noturētu gruvešus.

Otrais nosacījums ir: jābūt divām izejām un vienai no tām ir jābūt noteiktā attālumā no mājām. Kā arī ir jābūt ventilācijas sistēmai un ūdens krājumiem.

“Šīs telpas būs domātas tikai tam, lai paglābtu cilvēkus no sprādziena viļņa un tiem efektiem, piemēram, šķembām, kas rodas sprādziena laikā,” Rajevs precizē patvertnes pielietojuma funkcijas.

Tiek domāts arī par telpām, kur paglābties, no ķīmiska uzbrukuma un kodoluzbrukuma: “Arī par tādām lietām mums diemžēl ir jādomā.”

Komentējot jautājumu kāpēc Latvijā ir tik bēdīga situācija ar patvertnēm Rajevs saka: “Patvertnes principā likvidējās 2008.gadā. Valsts neveica nekādus ieguldījumus šīs sistēmas attīstībai. Ļoti bieži mēs minam Somiju, kā ļoti labu piemēru. Somija būvē savu patvertņu sistēmu no 1945.gada līdz 2011.gadam, visu laiku ieguldot būtiskus līdzekļus šīs sistēmas izveidošanā. Nav tādas nūjiņas, kas ļaus šo sistēmu izveidot pie mums.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.