Foto; Ieva Leiniša/LETA

Dace Melbārde: Spēcīgi un neatkarīgi mediji drošākai Latvijai. Kā tos stiprināt? 0

Dace Melbārde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Daudzi no mums ikdienā lieto mobilos tālruņus, skatās TV programmas, klausās dažādas radio pārraides vai meklē informāciju interneta dzīlēs, arī sociālajos medijos.

LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 172
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
18 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
11 stundas
Lasīt citas ziņas

Savukārt preses izdevumu lietošana, kas kādreiz bija neatņemams katras mājsaimniecības kvalitatīvas informācijas un arī brīvā laika avots, krasi sarūk. Pat bibliotēku apmeklējums vairs nav tikai grāmatu apmaiņas vieta, bet gan zināšanu un, gribas cerēt, arī kvalitatīvas informācijas iegūšanas vieta.

Taču visam augstākminētajam ir arī savas ēnas puses. Mēs ne tikai dzīvojam 21. gadsimtā, ko mēdz dēvēt par digitālo laikmetu, kad ir mainījušies informācijas iegūšanas rīki, bet arī informācijas ātrums un datu apjoms pārspēj visus iepriekšējos gadsimtus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Diemžēl ar informācijas pieejamības apjomu, ļoti strauji pieaug arī nekvalitatīvas, tendenciozas, manipulatīvas un pat melīgas informācijas apjoms. Tādējādi var rasties nedrošība par to, kā šajā informācijas plūsmā orientēties un nepazust.

Šajos informācijas džungļos var palīdzēt medijpratība jeb prasme lietot mediju saturu, to kritiski izvērtējot. Pēc manas iniciatīvas š.g. rudenī kopā ar medijpratības eksperti Dr.sc.comm.

Klintu Ločmeli un Latvijas Nacionālo bibliotēku un pašvaldību bibliotēkām ir uzsākts senioru un bibliotekāru medijpratības stiprināšanas projekts “Ceļazīmes mediju lietošanā”, tādējādi palīdzot stiprināt tieši senioru auditorijas kritiskās domāšanas prasmes. Manuprāt uz šo jautājumu būtu interesanti paskatīties arī no Latvijas mediju lietošanas paraduma aspekta.

Informācijas vide kļūst arvien sadrumstalotāka – kvalitatīvi mediji un žurnālistu pārbaudīta informācija cīnās par mūsu uzmanību ar sociālo mediju platformām, kur ir gan uzticama informācija, gan daudz slēptas reklāmas, viedokļu, kas nebalstās faktos, konspirācijas teoriju un propagandas.

Covid-19 pandēmija ir tikai paātrinājusi iedzīvotāju informācijas lietošanas paradumu maiņu – arvien vairāk iedzīvotāji un arvien ilgāku laiku lieto internetu. Tendence ir aktuāla arī senioru auditorijās.

Piemēram, nesen viens no Latvijas mobilo sakaru operatoriem publicēja pētījumu, ka aptuveni 20% senioru (vecumā virs 62) lieto internetu savā mobilajā telefonā.

Salīdzinājumā pirms trim gadiem to izmantoja tikai nepilni 5% senioru. Stabili palielinās arī to senioru skaits, kuru rīcībā ir viedtelefoni, kas ļauj gados vecākiem cilvēkiem izmantot mobilā interneta sniegtās priekšrocības. Šobrīd viedtelefonus lieto jau 54% senioru, bet pirms trim gadiem tādu bija tikai 22%.

Mēs redzam no datiem vienu būtisku atšķirību starp vecuma grupām mediju lietošanas paradumos, proti, jaunākā paaudze daudz vairāk informāciju iegūst no resursiem angļu valodā, savukārt, vecākām paaudzēm joprojām ir labākas krievu valodas zināšanas, tāpēc daļa sabiedrības gan televīzijā, gan sociālajos medijos informāciju iegūst krievu valodā.

Ņemot vērā informācijas iegūšanas paradumu izmaiņas, būtiski, lai Latvijas mediji ir pieejami internetā, lai tie veido kvalitatīvu saturu internetam atbilstošos formātos.

Diemžēl vienu no galvenajiem ienākumu avotiem – reklāmas finansējumu – mūsu medijiem atņem lielās globālās platformas. Aptuveni puse reklāmas tirgus naudas aizplūst projām no mūsu medijiem. Tāpēc medijiem vienkārši nav naudas, lai ieguldītu attīstībā un digitalizācijā.

Latvija ir neliela valsts, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Mēs gadu no gada esam lieciniekiem, kā šajās valstīs varasiestādes aizvien mērķtiecīgāk veic represijas pret ikvienu neatkarīgu mediju un žurnālistu profesionālo darbību, tos sistemātiski nomainot pret staļinisma laika valsts propagandas ruporu.

Pašreizējie notikumi Baltkrievijā tam ir spilgts un skaudrs piemērs.

Šajā kontekstā Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbildība ir nepieļaut, ka 2021. gadā Latvija pazaudē vēl kādu televīzijas programmu, radio staciju un nu jau kārtējo reģionālās preses izdevumu.

Ko darīt un kā stiprināt Latvijas medijus, lai Latvijas sabiedrība ikvienā mūsu valsts reģionā arī turpmāk saņemtu kvalitatīvu, vispusīgu un objektīvu informāciju?

Te ļoti nozīmīgs ir valsts atbalsts, jo valsts uzdevums ir atbalstīt un stiprināt mediju telpu, veicinot mediju atbildību un kvalitatīva satura izveidi, kas saliedē sabiedrību un stiprina arī valstisko apziņu, piederību Latvijai, latvisko kultūrtelpu, kā arī kritisko domāšanu.

Piemēram, pat tādas daudz bagātākas valstis kā Ziemeļvalstis ir ieviesušas īpašas atbalsta programmas mediju digitalizācijas atbalstam. Latvijai ir jāizmanto Eiropas Savienības sniegtā iespēja nākamajos gados ieguldīt mediju nozares digitalizācijā no Eiropas Savienības Atveseļošanās instrumenta, kas paredz dalībvalstīm līdz šim nepieredzētu finansējuma apjomu tuvākajos gados.

Nepieciešamību investēt atveseļošanās līdzekļus medijos kā vienā no atslēgas nozarēm stingri uzsver arī Eiropas Komisija. Diskusijas par Latvijas plānu, kā investēt pieejamo finansējumu, valdībā notiks oktobra beigās.

Patlaban valdība Saeimā ir iesniegusi valsts budžeta likumprojektu 2021. gadam. Priecē, ka 2021.gada valsts budžeta projektā ir atbalstīts 8,3 miljonu eiro piešķīrums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Tas ir vēsturisks solis Latvijas mediju vides sakārtošanā. Tāpat uz nākamo gadu saglabāts 500 000 eiro piešķīrums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī atbalstīta finansējuma novirzīšana abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanai. Bet, vai ar šo finanšu apjomu pietiek?

Latvijā ir jāturpina pilnveidot mediju atbalsta sistēma, lai mums ir spēcīgi un daudzveidīgi nacionālie, nišas, vietējie un reģionālie mediji dažādās platformās.

Sākotnēji Mediju atbalsta fondā bija īpaša programma pierobežas un Latgales medijiem, apzinoties īpaši skaudro situāciju, to konkurencē ar kaimiņvalstu medijiem.

Taču valdība pēdējos gados nav atbalstījusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pieprasījumus un Kultūras ministrija iespēju robežās iegulda papildu finansējumu, kas diemžēl jānodala no kopējās fonda naudas.

Diemžēl valdība nav atbalstījusi Kultūras ministrijas budžeta pieprasījumu 2021. gadam Mediju atbalsta fondam 375 000 eiro apmērā un nākamajā gadā Mediju atbalsta fondā pieejamais finansējums būs mazāks par 250 000 eiro nekā šogad.

Te runa ir par pamata finansējumu, neskaitot šogad papildu pieejamos līdzekļus Covid-19 seku mazināšanai. Uzskatu, ka īpašā programma pierobežas medijiem ir jāatjauno, paredzot tam papildu nodalītu finansējumu.

Vienlaicīgi, jau izveidojot Mediju atbalsta fondu bija skaidrs, ka finansējuma apjoms nav pietiekams, tāpēc tas ir jāpalielina, nevis jāsamazina, īpaši tagad, kad mediji piedzīvo smagu reklāmas ienākumu kritumu arī Covid-19 dēļ.

Ļoti nozīmīgs Latvijas mediju tirgus izaicinājums ir stingrie reklāmas ierobežojumi.

Te jāņem vērā, ka, ASV dominētās interneta platformas nemaksā tik lielus nodokļus un neievēro tos pašus reklāmas ierobežojumus kā mediji, tās arī neiegulda kvalitatīva satura veidošanā.

Tāpēc ir jāpārskata reklāmu ierobežojumi, lai arī uz interneta platformām attiecas līdzvērtīgi ierobežojumi un ar pārāk stingriem noteikumiem mēs “nežņaudzam” jau tā mūsu novājināto mediju vidi.

Tāpat ir laiks ieviest digitālo nodokli Eiropas līmenī, ar nosacījumu, ka gūtie ienākumi no šā nodokļa tiktu novirzīti kā papildus atbalsts mediju nozarei.

Vēl viens risinājums, kā stiprināt mediju redzamību internetā, lai kvalitatīvs saturs iegūst vairāk skatījumu nekā konspirācijas teorijas, ir lielajām platformām, kas mūsdienās ir informācijas “vārtu turētājas”, uzlikt pienākumu nodrošināt lietotājiem prioritāra piekļuve kvalitatīvam mediju un žurnālistikas saturam.

Par šo priekšlikumu aktīvi iestājos Eiropas Savienības diskusijās saistībā ar jauno digitālo platformu regulējumu.

Nobeigumā vēlos paust savu pārliecību, ka spēcīgi un neatkarīgi mediji ir ikvienas demokrātiskas valsts pamats. Tie uzrauga, lai pārējās trīs varas darbotos sabiedrības interesēs un, nodrošinot tos ar svarīgu un aktuālu informāciju, palīdz cilvēkiem pieņemt izsvērtus lēmumus.

SAISTĪTIE RAKSTI

Turpretī novājināti mediji un vakuums, kas var rasties no kvalitatīvas informācijas trūkuma, rada ideālu augsni ne tikai korupcijai, bet arī dezinformācijai.

Latvijai un visām Baltijas valstīm ir īpaši jāsargās no austrumu kaimiņa un, lai arī pagaidām mazākā mērā, citu trešo valstu īstenotajām propagandas un dezinformācijas kampaņām. Tikai spēcīgi mediji dara drošāku Latviju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 172
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
18 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 48
2 dienas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Tiesnesis Cimdiņš bij tā piedzēries un tik piedauzīgi uzvedās, ka kauns bij skatīties 3
1 diena
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 13
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļutu lūdz skaidrot 80 miljonu eiro izlietojumu Covid-19 pacientu gultu izveidei 33
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
6 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Latvijā pieejami vēl nebijuši tūrisma objekti!” Kurp doties zelta rudens laikā? 7
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijā pret Covid-19 potēti desmit ilgdzīvotāji 121 gada vecumā. Kādas kļūdas vēl atklātas vakcinācijas pārskatā? 13
22:21
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
21:51
LE
LETA
Ziņas
Mūsā un Žūku strautā piesārņojuma izplatība ir ierobežota un tiek kontrolēta 1
21:17
IP
Ilze Pētersone
Ziņas
“Ja nav dzimtās valodas, tas var būt ceļš arī uz depresiju.” Saruna ar skolotāju Ingu Zemīti
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Trīs bērnu mamma dalās ar aizkustinošu video, kā suns katru vakaru pārbauda, vai visi bērni saldi guļ 4
7 stundas
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei?
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Laukos
“Mācības dabā kļūst arvien populārākas!” Kad mežs ir veselīgākā klase un sporta zāle
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Koziols ievēlēts IIHF Padomē 4
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 6
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāti jaunie Covid-19 gadījumi 5
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
VUGD autocisterna apgāzusies uz sāniem pēc sadursmes ar vieglo auto 6
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Maskavā simtiem cilvēku protestē pret vēlēšanu rezultātu falsifikāciju 16
10 stundas
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 28
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Par Latvijas čempioniem šahā kļūst Rogule un Bērziņš 2
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā reģistrēti 816 jauni Covid-19 gadījumi. Miruši septiņi sasirgušie 91
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Viņi vēl ir starp mums!” Kam jāapzina 1991. gada augusta puča dalībnieki? 19
18 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. “Laika ceļotājs” no 2027. gada uzskata, ka pēc apokalipses ir pēdējais cilvēks uz Zemes 31
18 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Taizemietis rūpējas par gandrīz 1000 uz ielas nonākušiem suņiem, daļa no tiem ir invalīdi 5
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Rodrigo un Rauls
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Problēmas ir ļoti nopietnas.” Vai Lietuva kļūdījusies, aizliedzot nevakcinētiem cilvēkiem apmeklēt lielveikalus? 172
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Par mata tiesu! Autobraucējs šķērso vairākas joslas, neaizskarot nevienu citu braucošo auto 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
No omītes recepšu krājumiem: visgaršīgākais mājās gatavotais rasols 32
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Krieķis gadu pēc Rebenoka slepkavības: Pirmos pierādījumus atrada pēc mēneša, tīrot māju 35
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Pēc uzmanības “izslāpušie”!”: princis Harijs un Megana dodoties vizītē uz Ņujorku, uzjautrinājuši soctīklu lietotājus 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Par interneta hītu kļuvis video, kurā Staķis pārsteigts par sportistiem, kas ieradušies uz apbalvošanu: “Kādā sakarā? Ā, īstais Pļaviņš un Točs!” 43
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bērnu rotaļu laukumā lāču mamma ar lācēnu spēlējoties šļūc pa slidkalniņu 22
1 diena