Spogulī – es. Zem galda – arī es? Saimnieka un suņa līdzība nav nejauša – tam ir psiholoģisks skaidrojums 0
Katrs garāmejošais suns ir pārsteidzoši līdzīgs savam saimniekam. Kāpēc tā?
Līdzība starp suni un tā saimnieku ir novērota arī zinātniskos pētījumos. Vienā no tiem, kas tika publicēts 2015. gadā, sievietes ar gariem matiem biežāk izvēlējās suņus ar garām ausīm, savukārt sievietes ar īsiem matiem priekšroku deva suņiem ar stāvošām, īsām ausīm.
Eksperti saka, ka šī psiholoģiskā parādība izskaidrojama ar to, ka cilvēki dod priekšroku mājdzīvniekiem, cilvēkiem vai pat priekšmetiem, kas viņiem atgādina pašus sevi. Galu galā, mēs ikdienā skatāmies spogulī un redzam savu seju. Izvēloties suni, kas līdzinās mums pašiem, tas var sniegt mierinājumu – suņa vaibsti šķiet pazīstami.
“Pieņemsim, ka esi patversmē un apskati vairākus potenciālos suņus. Tu, visticamāk, neanalizēsi katra suņa īpašības ļoti detalizēti – tas ir vairāk vispārējs iespaids. Un šī sajūta, ka kaut kas patīk, bieži rodas no pazīstamības,” skaidro kognitīvais zinātnieks un Teksasas Universitātes Ostinā vecākais prorektors Art Markmans.
“Pazīstamības sajūta var rasties dažādos veidos – iespējams, tev bērnībā bija līdzīgs suns. Bet tikpat labi tā var rasties no līdzības ar tevi pašu,” viņš piebilst. Suns varētu būt ar līdzīgu matu sakārtojumu vai līdzīgu izteiksmi sejā.
“Lai kas tas arī būtu – tas ir kaut kas, ko atpazīsti. Un šis atpazīšanas mirklis rada rezonansi, kas palielina iespēju, ka izvēlēsies tieši šo suni, pat nepamanot, ka viens no izvēles iemesliem bija līdzība ar tevi.”
2004. gada pētījumā tika parādīts, ka svešinieki, apskatot 45 suņus un viņu saimniekus (katru atsevišķi), spēja savienot tīršķirnes suņus ar viņu īpašniekiem, pamatojoties tikai uz fotogrāfijām.
“Mūsu pētījumā atklājām, ka cilvēki spēj savienot suņu un saimnieku fotogrāfijas ar augstāku precizitāti nekā nejauši minot. Taču tas darbojās tikai ar tīršķirnes suņiem – jo to izskats un raksturs ir paredzamāki. Tas ļauj cilvēkiem izvēlēties suni, kas labāk atbilst viņu izskatam, personībai un aktivitātes līmenim,” skaidro psiholoģijas profesors Maikls Rojs no Elizabettaunas koledžas.
“Līdzība starp suni un saimnieku var būt fiziska – viņi izskatās līdzīgi: “šis cilvēks izskatās pēc tāda, kuram būtu tāds suns”,” viņš piebilst. “Piemēram, cilvēku, kurš izskatās sabiedrisks un aktīvs, biežāk varētu saistīt ar labradoru, nevis ar čivavu.”
“Vienkāršas ekspozīcijas efekts”
Daži eksperti šo skaidro ar tā saukto “mere-exposure” jeb vienkāršas ekspozīcijas efektu – psiholoģisku parādību, kur cilvēki dod priekšroku lietām, kuras viņi jau ir redzējuši vai pieredzējuši iepriekš. Tas neattiecas tikai uz suņiem – cilvēki biežāk iemīl dziesmas, kuras viņi dzird atkārtoti.
“Iedomājies tā: tu esi rokkoncertā, un grupa uzstājas ar dziesmu, kas bieži skan radio – un pūlis sajūsminās. Tas nav tāpēc, ka tā būtu objektīvi labākā dziesma, bet gan tāpēc, ka tā ir vispazīstamākā,” saka Markmans.
2014. gada pētījumā novērots, ka cilvēki varēja saskaņot auto īpašniekus ar viņu automašīnām, pamatojoties tikai uz auto priekšpuses izskatu – līdzība pastāv arī šajā kontekstā.
Rojs skaidro:
“Jo vairāk mēs kaut ko redzam vai dzirdam, jo vairāk mums tas sāk patikt. Tas var arī ietekmēt tendences – ja apkārtējos bieži redzam labradorus, mūsu vēlme pēc šīs šķirnes var pieaugt.”
Šī parādība visbiežāk novērojama, izvēloties suni kā personisku pavadoni, nevis profesionāliem nolūkiem – piemēram, policijas vai lauksaimniecības darbam, kur lēmums tiek pieņemts daudz racionālāk.
Kā darbojas intuīcija izvēles brīdī
“Skaidrs, ka mūsu domāšana balstās uz divām sistēmām – viena ir ātra, intuitīva, otra – lēnāka un analītiska,” saka Markmans.
“Tādi efekti kā vienkāršas ekspozīcijas efekts ietekmē lēmumus, ko pieņemam intuitīvi. Ja mēs apstājamies, padomājam rūpīgāk, salīdzinām plusus un mīnusus vai meklējam ekspertu viedokli, šādu efektu ietekme mazinās.”
Dažos gadījumos šī intuitīvā pievilkšanās pazīstamajam vai sev līdzīgajam – saukta arī par “sevis meklēšanu līdzīgajā” (self-seeking-like) – var ietekmēt ne tikai mājdzīvnieka izvēli, bet arī cilvēka partnera izvēli, saka Klauss Hafe no Simona Bolivara Universitātes Venecuēlā.
Viņš ir pētījis, kā cilvēki izvēlas suņus balstoties uz līdzības meklēšanu, ko evolūcijā sauc par “asortatīvo pārošanos” – šī parādība novērota gan dzīvniekos, gan pat augos. Līdzība vai pazīstamība ir būtiska. “Lai seksuāli organismi būtu veiksmīgi, tiem jāizvēlas partneris, kas viņiem līdzinās. Ja ēzelis mēģina pāroties ar govi – nekas nenotiek.”
“Tāpat mēs izvēlamies partnerus, kas atspoguļo daļu no mūsu īpašībām – ne tikai izskatā, bet arī manierēs, pieredzē, izglītībā, gaumē vai ieradumos.”
Līdzība veicina attiecības
Pētnieki secinājuši, ka līdzība ir labs rādītājs ilgstošām draudzībām un attiecībām.
“Attiecības, ko redzam starp suņiem un saimniekiem, līdzinās citām attiecībām – ilgtspējīgas draudzības un romantiskas attiecības balstās uz līdzību,” saka Rojs. “Mēs mēdzam sevi ieskaut ar cilvēkiem un lietām, kas mums ir līdzīgas.”
Tāpēc, ja tu izvēlies suni, balstoties uz to, ka tas šķiet “tavējs” vai pazīstams, tas nav nekas slikts.
“Ja tava izvēle balstās uz to, ka mājdzīvnieks šķiet pazīstams – varbūt tāpēc, ka tas ir līdzīgs tev – tas nav nosodāmi,” saka Markmans. “Ja tas palīdz tev vairāk iemīlēt suni – tad tas ir tikai pluss.”
