Arī visprofesionālākās krievu spiedzes mēdz pavisam glupi kļūdīties. Šoreiz vājais punkts – kāds dzīvnieks 0
Krievijas militārā izlūkdienesta GRU aģente Olga Kolobova gandrīz desmit gadus pavadīja Eiropā, uzdodoties par peruāņu izcelsmes juvelierizstrādājumu dizaineri Mariju Adelu Kūfeldu Riveru. Viņas rūpīgi būvētā leģenda sabruka pēc starptautiskas žurnālistu izmeklēšanas, kas atklāja gan viltotos dokumentus, gan saiknes ar Krievijas militāro izlūkošanu, raksta medijs La Porta Di Vetro.
Šis gadījums tiek uzskatīts par vienu no nopietnākajiem Krievijas spiegošanas piemēriem Itālijā pēdējo gadu laikā.
GRU pieļāva būtisku kļūdu jau pašā sākumā, veidojot Kolobovas leģendu. 2005. gada augustā Peru, Limas Independensijas rajona civilstāvokļa reģistrā, tika iesniegts pieprasījums iekļaut valsts datubāzē personu ar vārdu Marija Adela Kūfelda Rivera. Pieprasījumu iesniedza advokāti, pievienojot dzimšanas apliecību, kas it kā izdota piekrastes pilsētā Kalao, ar dzimšanas datumu – 1978. gada 1. septembris. Tomēr reģistra amatpersona pieprasīja papildu pierādījumus.
Advokāti iesniedza arī kristību apliecību no Kalao draudzes Cristo Liberadora. Tajā bija norādīts, ka Marija Adela kristīta 1978. gada 14. septembrī. Taču tieši šis dokuments atklāja viltojumu – minētā diecēze tika dibināta tikai 1987. gadā, deviņus gadus pēc it kā notikušajām kristībām.
Peru Tieslietu ministrija šo gadījumu nodeva prokuratūrai, kvalificējot to kā noziegumu pret valsts drošību un sabiedrisko uzticību.
Neraugoties uz izgāšanos – leģenda netiek mainīta
Par spīti tam, ka mēģinājums piešķirt “autentisku” Peru izcelsmi izgāzās, GRU neizveidoja jaunu identitāti. Visticamāk, Maskavā tika pieņemts, ka Peru iestādes šo informāciju nepadarīs publisku. Ar šiem pašiem viltotajiem personas datiem 2006. gadā Marija Adela saņēma Krievijas pasi.
Te sekoja otra nopietna kļūda – viņai izsniegtās pases numurs piederēja tai pašai sērijai, kurā tika izsniegti dokumenti citiem GRU darbiniekiem. Starp tiem bija arī aģenti, kas saistīti ar Sergeja Skripaļa saindēšanas mēģinājumu ar “Novičok” un ieroču ražotāja Emiliana Gebreva lietu Bulgārijā.
“Nevainīgā” dizainere Eiropā
Nav precīzi zināms, kad Marija Adela pirmo reizi ieradās Eiropā, taču sociālo tīklu fotogrāfijas liecina, ka no 2009. līdz 2011. gadam viņa uzturējās Romā un Maltā.
2011. gada februārī viņa ieradās Itālijā, lai studētu gemoloģiju Romas universitātē, vēlāk devās uz Apvienoto Karalisti ar modes dizainu saistītā studiju braucienā. Pēc tam pārcēlās uz Parīzi, kur reģistrēja savu juvelierizstrādājumu zīmolu Serein.
No šī brīža juvelierizstrādājumu uzņēmums kļuva par viņas oficiālo un ārēji nevainojamo aizsegu.
Laulība un vīra nāve; ceļš uz NATO
2011. gada jūlijā Marija Adela apprecējās ar vīrieti, kuram bija Itālijas, Ekvadoras un Krievijas pilsonība. 2012. gada sākumā viņa Itālijā reģistrēja uzņēmumu Serein Srl, kas nodarbojās ar luksusa preču un juvelierizstrādājumu ražošanu un tirdzniecību.
Drīzumā sekoja viens no dīvainākajiem viņas dzīves posmiem – 2013. gada 13. jūlijā Maskavā pēkšņi nomira viņas vīrs, tikai 30 gadu vecumā. Šis fakts līdz galam nav ticis izskaidrots joprojām.
Ceļš uz NATO aprindām Neapolē
Dzīvojot Neapolē, Marija Adela kļuva par Lions Club Napoli Monte Nuovo sekretāri. Tieši šis amats pavēra viņai durvis uz NATO un ASV Jūras spēku aprindām, jo Neapolē atrodas svarīgas NATO struktūras.
Viņa regulāri piedalījās sabiedriskos pasākumos, apmeklēja NATO un ASV jūras kājnieku balles, viesojās augsta ranga militārpersonu mājās un izveidoja plašu kontaktu loku.
Izmeklētāji līdz šim nav spējuši precīzi noteikt, kādu informāciju viņa ieguva, kā arī – vai viņai izdevās kompromitēt savas paziņas ar viņu telefona saturiem vai inficēt datorus ar ļaunprogrammatūru.
Pēkšņā pazušana; ne pirmais un vienīgais gadījums
Pēc tam, kad tika atklātas GRU aģentu “Petrova” un “Boširova” īstās identitātes, un kļuva zināms, ka Marijas Adelas pase seko tūlīt aiz viņējo numuriem, viņa nekavējoties aizlidoja uz Maskavu. Viņa pazuda bez paskaidrojumiem, pilnībā saraujot kontaktus ar draugiem un paziņām Eiropā.
Olgas Kolobovas lieta nav izolēts gadījums. To apliecina arī Itālijas militārā izlūkošanas pretspiegošanas operācija, kuras laikā tika aizturēts Jūras spēku virsnieks Valters Bjots. Viņš tika apsūdzēts slepenas informācijas nodošanā Krievijas pusei un var tikt sodīts ar mūža ieslodzījumu.
Ar lietu saistītie Krievijas diplomāti Aleksejs Nemudrovs un Dmitrijs Ostrouhovs tika izraidīti no Itālijas, izmantojot diplomātisko imunitāti.
Itālijas parlamentārā drošības komiteja COPASIR vēlāk atzina, ka Krievijas dienesti sistemātiski izmanto diplomātisko piesegu, lai iekļūtu valsts institūcijās, militārajās struktūrās un stratēģiski nozīmīgos uzņēmumos.
Brīdinājums Eiropai
Dažus mēnešus vēlāk Itālija izraidīja 30 Krievijas diplomātus, atzīstot viņus par personae non gratae. Izmeklēšana liecināja, ka viņu oficiālie amati bija tikai aizsegs izlūkošanas darbībai.
Olga Kolobovas – Marijas Adelas Kūfeldas Riveras – gadījums ir nopietns signāls, ka mūsdienu spiegošana notiek caur sabiedriskiem pasākumiem, uzņēmējdarbību un personiskām attiecībām. Un tas ir atgādinājums – modrību zaudēt nedrīkst pat šķietami nevainīgā vidē.
