Migrantu bērni pagaidu aizturēšanas centrā Lietuvā.
Migrantu bērni pagaidu aizturēšanas centrā Lietuvā.
Foto: Jānis Laizāns/REUTERS/SCANPIX

Spriedze uz robežas: kā ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā izjūt vietējie? 30

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ņemot vērā Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaita straujo pieaugumu, no 11. augusta līdz 10. novembrim valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju vairākās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās: Daugavpilī, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā.

“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
Lasīt citas ziņas

Gandrīz divas nedēļas pēc šī lēmuma izsludināšanas “Latvijas Avīze” pārliecinājās, ka ārkārtējā situācija ikdienā lielākoties nosaka varas struktūru (Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas u. c.) sadarbības algoritmus, apkarojot nelikumīgo robežas šķērsošanu, taču vismaz pagaidām praktiski neietekmē pierobežas iedzīvotāju ikdienu.

Tikmēr pierobežā redzētais miers kļūst šķietamība, lasot ziņas par notiekošo uz pašas robežas, kā arī par amatpersonu, nevalstisko organizāciju stāstīto.

CITI ŠOBRĪD LASA

Triju Baltijas valstu un Polijas premjerministri vakar kopīgā paziņojumā nosodījuši Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumu pie Lietuvas, Latvijas un Polijas robežām.

Arī šo valstu prezidenti – Latvijas prezidents Egils Levits, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Andžejs Duda –, kuri vakar Ukrainas neatkarības trīsdesmitgades svinībās tikās Kijevā, kopīgā paziņojumā vakar vērsās pret Aleksandra Lukašenko režīma Baltkrievijā hibrīduzbrukumiem uz Eiropas Savienības un NATO robežas.

Atļaujas vairs neizsniedz

Lai arī pēc 11. augusta izskanēja amatpersonu aicinājumi Baltkrievijas pierobežas teritorijas “lieki neapmeklēt”, aizvadītajā nedēļas izskaņā, piemēram, Daugavpilī un Krāslavā manis novērotais liecināja, ka iepriekš plānotie koncerti vai tūrisma pasākumi notiek, protams, ievērojot citas situācijas – Covid-19 pandēmijas – ierobežojumus, kas jau ilgstoši noteikti visā valstī.

Pārplānot maršrutus vai atcelt pasākumus pēc 11. augusta spiesti tikai tie, kuri iepriekš kādas aktivitātes bija ieplānojuši tikai tiešā pierobežā divu kilometru platā joslā, jo tās apmeklēšanai arī visiem Latvijas iedzīvotājiem jāizņem speciālas Robežsardzes atļaujas.

Olita Jakovele jau vairākus gadus organizē tūrisma pārgājienus entuziastu grupām, kuri apceļo Latviju, ejot kājām maksimāli tuvu Latvijas robežai visā tās garumā.

Augusta pārgājiens bija iecerēts, divās dienās veicot apmēram 50 km maršrutu no Krāslavas līdz Silenei, dažās vietās Baltkrievijas robežai pietuvojoties tikai pārsimt metru attālumā. Taču to nācies pārplānot.

“Pārgājienus organizējam atbildīgi, ņemot vērā visus noteikumus un situācijas, kas pēdējos gados mainās ļoti strauji. Uzzinot par izmaiņām Baltkrievijas pierobežā, nekavējoties sazinājos ar Latgales Robežsardzes reģionālo pārvaldi.

Sadarbība ar robežsargiem bija pārsteidzoši produktīva, pretimnākoša un ļoti saprotoša,” izteicās projekta “Apkārt Latvijai” vadītāja.

Pārgājiens atļauts, tomēr to nācies pārcelt pa citām takām un ceļiem, kas vijas vismaz 5–10 km attālumā no robežas.

Olita labprāt dalījās arī ar ieteikumiem, ko rakstveida formā bija saņēmusi no robežsargiem, tie varētu noderēt citiem, kuri bija ieplānojuši kādas aktivitātes Baltkrievijas pierobežā.

Piemēram: personām uzturoties pierobežā (ne šaurākā par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas), ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu, kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā; personām no 15 gadu vecuma, uzturoties pierobežas joslā (2 km), ir nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta speciālā caurlaide, izņemot, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu pierobežas joslā un uzturas attiecīgā novada (pilsētas) vai blakus esošā novada (pilsētas) pierobežas joslā; satiekot aizdomīgas personas, Robežsardze lūdz  nekavējoties zvanīt Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienestam (kontakttālruni: 65403777, 22020361).

Vēl kāda būtiska informācija – speciālās atļaujas, kas Latvijas iedzīvotājiem atļauj uzturēties strikti ierobežotajā 2 km pierobežas joslā, Robežsardze pēc 11. augusta vairs neizsniedz.

Latvijas-Baltkrievijas robeža

“Nav jau pirmā reize”

Viktora Piļščikova un Ilzes Stabulnieces saimniecība “Klajumi” atrodas nepilnus sešus kilometrus no Baltkrievijas robežas. Pagaidām viņi jūtas droši.
Foto: Ilmārs Randers

Zemnieku saimniecība “Klajumi”, kas jau no 1998. gada pamatā pievērsusies lauku tūrismam un reitterapijai (viena no trim Latvijā sertificētajām ārstniecības praksēm, kurā galvenais dziednieks ir zirgs), no Baltkrievijas robežas atrodas nepilnus sešus kilometrus.

Saimnieki Ilze Stabulniece un Viktors Piļščikovs atzina, ka kopumā buferzonā jūtas droši, jo pastiprināta robežsargu un migrācijas dienesta darbinieku darbība esot jūtama – svešinieki neesot manāmi, mājas, saimniecības ēku un arī mašīnu durvis kā pilsētā neesot jāslēdz.

“Par notiekošo nav informācijas – tas gan ir liels mīnuss. Mēs visi pa dienu taču strādājam, neskatāmies televīziju, dažiem pierobežā nav pat interneta, varēja taču tās 20 viensētas apbraukāt un visiem skaidri pateikt, kas un kā.

Jāsaprot arī, ka pamatā šeit dzīvo cilvēki, kuri runā un sazinās krievu valodā. Skatās Baltkrievijas televīziju, bet tur pamatā rāda tās valsts pozitīvo tēlu un to, cik lietuvieši un latvieši slikti, jo sūta bēgļus atpakaļ.

Kopumā sadarbība ar robežsargiem ir ļoti laba. Iespējams, ka jūtamies drošāk nekā jebkad agrāk, arī bizness notiek un šobrīd netiekam īpaši ierobežoti – sākoties kovidam, vietējo apmeklētāju plūsma pat pieauga, jo mūsu uzņēmējdarbības modelis balstās nevis uz plašām viesībām vai lieliem pasākumiem, bet tieši ģimeņu uzņemšanu un izvietošanu viensētas tipa mājās.

Vienīgais, ko šobrīd esam apturējuši, ir izjādes maršruts “Baltkrievija kā uz delnas”, jo tā pienāk pārāk tuvu robežai un robežsargi ieteica viņus lieki netraucēt. Bet citādi – gan jau arī tas pāries, jo nav jau pirmā reize,” situāciju raksturoja Viktors Piļščikovs.

No “Klajumiem” tuvākais administratīvais centrs ir divu kilometru attālumā Kaplavā, kas savukārt atrodas četru kilometru attālumā no robežas.

Vietējā veikalā sastaptā pārdevēja ar avīzes pārstāvi gatava runāt bija tikai anonīmi, norādot, ka ciema iedzīvotāji nekādas pārmaiņas nejūtot – vienīgi mežā sēņošana esot kļuvusi bailīgāka, turklāt uz Baltkrievijas pusi esošajos sēņu mežos līdz robežai vairs nedrīkst iet.

Viņa pati par notiekošo esot informēta labi, jo Robežsardzē strādājot meita, taču kopumā pierobežas ciemos uzticamas informācijas krievu valodā par notiekošo Latvijā tiešām ļoti trūkstot.

Vairāk uztrauc skolas sākums, nevis bēgļi

Krāslavietis Aleksejs Abramovs: “Migrantu problēmas mūs te tik daudz nesatrauc. Daudz svarīgāka tagad būtu izsmeļoša informācija par to, kas un kā notiks ar skolniekiem 1. septembrī!”
Foto: Ilmārs Randers

Atpakaļceļā, aprunājoties ar krāslaviešiem, zīmīga šķita īsa saruna ar trīs bērnu tēvu Alekseju Abramovu.

Viņam divas meitas ir skolas bērnu vecumā – ne tikai viņam, bet arī visiem pierobežas iedzīvotājiem aktīvajos gados daudz lielāka pro­blēma tagad esot lielā neskaidrība, kas un kā notiks, ja vispār notiks 1. septembrī.

“Kas īsti būs ar potēm bērniem, kā viņi mācīsies, vai uz skolu varēs iet visi? Tas mūs šeit satrauc vairāk nekā kaut kādas problēmas ar bēgļiem, kurus neviens te nav redzējis,” izteicās Aleksejs.

Aktīvi iesaistās NVO

Pierobežā redzētais miers atkal kļūst šķietamība, ieslēdzot un apskatot mediju kanālus, kas raida latviešu valodā. Daugavpilī noskatījos sižetus par migrantiem, kas atrodas tieši uz Latvijas–Baltkrievijas robežlīnijas.

Arī sociālajos tīklos redzami video – migranti uz Latvijas robežas no zariem un plēvēm uzcēluši nojumes nakšņošanai. Baltkrievijā viņus neielaiž, jo pretī ir baltkrievu spēki ar ieročiem rokās.

Savukārt  Latvija liedz migrantiem aizpildīt pieteikumus patvērumam, jo Lukašenko režīms apzināti īstenojot cilvēku kontrabandu, radot migrantu plūsmu uz Latviju, Lietuvu un Poliju.

Latvija to uztver kā hibrīdkara sastāvdaļu atriebībā par sankcijām pret Baltkrieviju.

Izrādās, ka plēves, siltu apģērbu un arī siltu ēdienu viņiem gādā nevalstiskās organizācijas. Sestdien sazinājos ar biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” dibinātāju Egilu Grasmani.

Viņa vadītā organizācija darbojoties jau no 2016. gada, bet pirmsākumi tai bijuši jau gadu iepriekš, kad Latvija piedzīvojusi pirmo nopietnāko bēgļu straumi (vjetnamieši un citas tautības, kas sāka migrēt no Krievijas pēc Rietumu noteiktajām sankcijām Krimas konflikta kontekstā).

“Mums ir bēgļu palīdzības sabiedrisko organizāciju pastāvīgs “čats”. Tajā uzzinām visu, kas grūtībās nonākušajiem cilvēkiem vajadzīgs, nododam informāciju un saorganizējam. Ziņas saņemam uzreiz no robežas – tur mums ir tiešie kontakti,” “Latvijas Avīzei” izteicās Egils Grasmanis.

“Pagājušajā nedēļā bija ļoti konstruktīva saruna ar visām bēgļu lietās iesaistītajām NVO (“Drošā māja”, samarieši, “Caritas”, Sarkanais Krusts u.c.) un Iekšlietu ministrijas vadību. Tad arī nolēma, ka “Gribu palīdzēt bēgļiem” būs tā organizācija, kas koordinēs visu šajā bēgļu krīzē iesaistīto sabiedrības palīdzības iesaisti. Tad nu tagad operatīvi sadalām darba pienākumus.”

Koordinācijas darbs notiek no Rīgas. Ziedojumos saņemti vairāki tūkstoši, aktīvo un bēgļu problēmām līdzjūtīgo cilvēku loku pārsvarā veidojot apmēram 3000 personas, kas regulāri sazinās sociālā tīkla “Facebook” slēgtā grupā.

Piemēram, sestdien NVO organizējusi 90 silto pusdienu porciju gatavošanu un nogādāšanu uz pierobežas joslu.

Tās gatavoja Daugavpilī, uzreiz nodeva robežsargiem, kuri tās aizveda uz robežas iestrēgušajiem. Daugavpils uzņēmuma nosaukumu Egils Grasmanis atklāt nevēlējās, jo viņi esot tikai saziedotās naudas pasūtījuma izpildītāji.

Gaida cepures un šalles

Ar NVO palīdzības koordinatoru sazinājos arī vakar – vēl pirms tam, kad palīdzības procesā iesaistītajām Latvijas organizācijām bija nolikta tikšanās ar ANO bēgļu aģentūras pārstāvjiem, kas speciāli devās uzraudzības vizītē klātienē uz Latvijas–Baltkrievijas pierobežu vērtēt iesprūdušo cilvēku situāciju.

Jāuzsver, ka nekas tamlīdzīgs Latvijā iepriekš nebija noticis.

“Uz robežas iesprūdušas ir četras cilvēku grupas. Naktis kļūst arvien aukstākas, meklējam cepures, šalles. Ja ir iespēja palīdzēt, sūtiet uz Daugavpils Sarkanā Krusta filiāli!” aicināja Egils Grasmanis.

Aģentūrai LETA viņš atklājis, ka starp patvēruma meklētājiem, kuri patlaban “iesprūduši” neapdzīvotā teritorijā starp Latvijas un Baltkrievijas robežu, ir četri bērni zem trīs gadu vecuma, un 23 bērni, kuri ir vecāki par trīs gadiem.

Kopumā palīdzības kustībai esot zināms par 83 patvēruma meklētājiem, kuri vēl joprojām atrodas “nekurienes teritorijā”. Taču Valsts robežsardze un medicīniskais personāls viņus pieskatot un sekojot līdzi situācijai.

Aicina ANO iesaistīties situācijas risinājuma meklējumos

Foto: Wojtek Radwanski/AFP/SCANPIX

Premjeri nosoda hibrīduzbrukumu pie robežām

Triju Baltijas valstu un Polijas premjerministri kopīgā paziņojumā nosodījuši Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukumu pie Lietuvas, Latvijas un Polijas robežām, vienlaikus aicinot pārskatīt attieksmi pret robežu apsardzību Eiropas Savienībā (ES).

“Ir skaidrs, ka pašreizējo krīzi plānojis un sistemātiski organizējis Aleksandra Lukašenko režīms. Imigrantu izmantošana kaimiņvalstu destabilizēšanai ir nepārprotams starptautisko tiesību pārkāpums, kas vērtējams kā hibrīduzbrukums Latvijai, Lietuvai, Polijai un līdz ar to visai ES,” teikts paziņojumā, ko parakstījuši Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, Igaunijas premjere Kaja Kallasa un Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis.

Kā uzsvērts dokumentā, lai šādā bezprecedenta situācijā efektīvi atbildētu uz Minskas režīma radītajiem izaicinājumiem, ārkārtīgi svarīga nozīme ir ES un tās dalībvalstu vienotībai un steidzamam diplomātiskajam, finansiālajam un tehniskajam atbalstam.

“Eiropas Savienībā mums jāizmanto šis impulss, lai pārskatītu savu attieksmi pret robežu aizsardzību. Esam cieši pārliecināti, ka Eiropas ārējo robežu aizsardzība ir ne tikai atsevišķu dalībvalstu, bet arī visas ES kopīgā atbildība, tāpēc tai vajadzētu saņemt atbilstošu politisku uzmanību un finansējumu ES līmenī,” norāda četru valstu premjeri.

Vienlaikus viņi izsaka pārliecību, ka nepieņemamajai attieksmei pret migrantiem Baltkrievijas teritorijā jāpievērš Apvienoto Nāciju Organizācijas un ANO Drošības padomes uzmanība, un aicina ANO Bēgļu lietu augsto komisāru aktīvi iesaistīties situācijas risinājuma meklējumos un pieprasīt, lai Baltkrievija ievēro savas starptautiskās saistības, bet ANO Bēgļu lietu augsto komisariāta biroju Minskā nekavējoties spert iedarbīgus soļus, lai risinātu šo jautājumu ar Baltkrievijas varasiestādēm.

Spriedze uz robežas saglabājas

Lai arī pēdējās diennaktis uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir bijušas salīdzinoši mierīgas un arī svētdien nav fiksēti jauni robežpārkāpēju mēģinājumi iekļūt Latvijā, tomēr spriedze un risks uz robežas saglabājas augsts, pirmdien no rīta intervijā LTV vērtēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Viņš stāstīja, ka joprojām virkne pārkāpēju uzturas tiešā robežas tuvumā vai uz tās un gaida izdevību iekļūt Latvijā. Latvijas robežsardze ar šiem cilvēkiem komunicējot, un vairums esot izteikuši vēlmi atgriezties atpakaļ Irākā, bet Baltkrievijas dienesti viņus valsts iekšienē atpakaļ nelaiž un notur pie robežas.

Vajadzības gadījumā Latvijas puse šiem cilvēkiem palīdzību neatsakot, kamēr baltkrievi nekādu palīdzību nesniedz. 25 personas no dažādām migrantu grupām Latvija tomēr ir uzņēmusi savā valstī, jo parādījās riski šo personu veselībai.

Pujāts stāstīja, ka septembra beigās vai oktobra sākumā ar pirmo žogu plānots aprīkot 37 kilometrus no Latvijas un Baltkrievijas robežas.

Abu valstu robežas kopējais garums ir 172 kilometri, tomēr tā iet pāri arī grūti šķērsojamām vietām – ezeriem un upēm, attiecīgi minētie 37 kilometri ir robeža ar visaugstāko risku.

Latvijas un Baltkrievijas robežu apmeklē prmejers un iekšlietu ministre

ANO eksperti vērtēs situāciju

Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja eksperti vakar ieradušies vizītē Latvijā, lai apsekotu Latvijas–Baltkrievijas robežu. Eksperti Latvijā uzturēsies līdz 26. augustam.

Iekšlietu ministres padomniece Linda Curika aģentūrai LETA sacīja, ka gan ANO, gan ANO Drošības Padomes līmenī jāpaceļ jautājums par to, ka Baltkrievija izmanto migrantus savā hibrīduzbrukumā.

Latvija jau ir aicinājusi ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos pievērst uzmanību ilgtermiņa, nevis īstermiņa risinājumiem.

Baltkrievijai ir jāuzņemas atbildība par tiem cilvēkiem, kuru ierašanos savā valstī tā pati organizējusi. Ir nepieņemami, ka cilvēki, kas ieradušies Baltkrievijā, tiek prettiesiski virzīti uz Latvijas robežu un vēlāk tiek bloķēta viņu nonākšana atpakaļ mītnes zemēs.

Iekšlietu ministrijā uzskata, ka, ja Baltkrievija nevar nodrošināt šo cilvēku nonākšanu atpakaļ mītnes zemēs, ir jānodrošina, ka cilvēkiem tiek dota pajumte un pārtika.

Latvija nevar uzņemties atbildību par cilvēkiem, kuri Baltkrievijas iestāžu darbības dēļ atrodas uz robežas Baltkrievijas teritorijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Veselības ministrija sākusi darbu pie plāna Covid-19 ierobežojumu atcelšanai 31
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Izmaiņas veselības aprūpē no 1. janvāra: kuri cilvēki tagad ir atbrīvoti no pacienta līdzmaksājuma? 11
Lasīt citas ziņas
Ar slimnīcas ārstu konsīlija atzinumu nepietiks, vajadzēs vēl vienu. Kompensāciju pretendentus pamatīgi izsijās
Par balstvakcīnas nenodrošināšanu Lembergs no IeVP pieprasa kompensāciju 10 000 eiro apmērā 7
“Saslimu ar kovidu, bet testu nodevu tikai pēc nedēļas. No kuras dienas sāk skaitīt karantīnu?” Uz skatītājas jautājumu atbild Stella Lapiņa 10
“Kur ir Patiesības ministrija?” Diskusija par dezinformācijas definīciju jeb to, kas ir meli un kas nav meli
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Ilze, Ildze un Izolde
13:17
Negatīvās emocijas atbrīvošanas un veiksmes piesaukšanas rituāls: kas jāzina, lai izdotos?
13:10
FOTO. “Izskatās kā iemīlējušies!”: princis Viljams un Keita Midltone atgriezušies no atvaļinājuma
13:08
“Mēs te tupēsim ar maskām, kodiem un ierobežojumiem, kamēr visa pārējā Eiropa dzīvos kā 2019. gadā,” Soctīklotāji par Pavļuta paziņojumu 23
Kariņš un Pavļuts jau nav vienīgi, kuri “rausta sabiedrību”! Zanders iesaka tuvākajās nedēļās izslēgt “ziņas”
Uz cik dienām apturēs vakcinācijas sertifikāta darbību, ja cilvēks saslimis ar kovidu? 1
Rinkēvičs: Mums jābūt gataviem uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu
Krievija un Ukraina vienojas ievērot pamieru un februārī rīkot jaunas sarunas
VIDEO. “Nenormāla slodze, ieskaitot slimnīcas pa ceļam…”: Olga Rajecka atklāj patiesību par “Eolikas” koncertdzīves aizkulisēm
“Represiju dēļ latgalieši to tik sapņo kā atdalīties no Latvijas un pievienoties Krievijai!” Ko par mums raksta Krievijas propagandas mediji
Slimnīcu biedrības vadītājs: Omikrons mediķus skāris daudz plašāk nekā iepriekšējie Covid-19 paveidi
Sākoties depozīta sistēmai, ražotājiem un tirgotājiem PVN par taru būs jāmaksā tikai reizi gadā
ASV Valsts departaments: Ja Krievija iebruks Ukrainā, “Nord Stream 2” nesāks darboties
Gāzei šobrīd nav alternatīvas: Aigars Kalvītis atbild uz jautājumiem par gāzes cenām un enerģētikas politiku
Guntis Kalme: Nākamā pēc pieminekļa Gunāram Astram jāveido Latvijas Varonības aleja – no Brīvības pieminekļa līdz vietai, kur nojaucām ļeņinekli
“Pa logu izmeta 400 mārciņu pieprasīto kukuli un ar 137 km/h bēga no kolēģiem!” Kā Jevgeņijs Rēzeknē atmaskoja uzmācīgos un negodīgos ceļu policistus
“Latvijā zinātnieku ir diezgan maz”. Saruna ar pētnieku Guntaru Kitenbergu
Izcils reitings Vjačeslavam Dombrovskim, zems – Aldim Gobzemam un Aināram Šleseram. Bet cīņa vēl priekšā, vēsta medijs 100
“Šī gaļa nākotnē varētu būt 40% dārgāka!” Atklāj, kam bez tomātiem un gurķiem strauji augs cenas 40
Skatītāja: Uztaisiet šovu, lai prezidents un ministri parāda, kā izdzīvot ar 283 eiro mēnesī 235
“Gobzems apkauno nevis sevi, bet savus vecākus,” Kreituse asi kritizē politiķi 132
Rīgu pārņēmis omikrons. Ko vēl atklāj novērojumi Latvijas pilsētu notekūdeņos? 37
PVO brīdina par omikrona apakšpaveida izplatīšanos, kurš nodēvēts par “zaglīgo omikronu”. Cik bīstams tas ir? 60
VIDEO, FOTO. Uz Pekinas olimpiskajām spēlēm devušies pirmie Latvijas sportisti 3
Streips: Ukraiņi cīnīsies, rietumi palīdzēs. Tad jautājums, cik gatavas krievu mammas būs lolotos dēlus sagaidīt zārkos 73
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa: manās mājās suņi drīkst būt visur. Arī uz galda!
no ievārījuma pagatavot kēksiņus?