Administratīvi teritoriālo reformu plānots pabeigt līdz 2020. gada 1. jūnijam, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas jau notiktu jauno novadu teritorijās.
Administratīvi teritoriālo reformu plānots pabeigt līdz 2020. gada 1. jūnijam, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas jau notiktu jauno novadu teritorijās.
Foto: Dainis Bušmanis

Steigs jauno novadu karti 1

Valdība ir devusi starta šāvienu administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai, lai nākamās pašvaldību vēlēšanas 2021. gada jūnijā jau notiktu jauno novadu teritorijās. Tā otrdien valdības sēdē pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“AP”) informatīvā ziņojuma sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“JV”). Viņš atzina, ka piedāvātais laika grafiks, kurā jāizdiskutē un jāpieņem grozījumi ar reformu saistītajos likumos, ir ambiciozs. J. Pūce rosina grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredzētu jauno pašvaldību iedalījumu Saeimā pieņemt līdz 2020. gada 1. jūnijam.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Veselam
Jūs nekad vairs neēdīsiet šos ēdienus, kad uzzināsiet to sastāvu 38
Viedoklis
Armands Puče: Tagad par visām reizēm ir skaidrs, ka ar politisko eliti nav ko vispār rēķināties. Murmuļi!
Lasīt citas ziņas

Jau februāra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gatavojas iesniegt valdībā jaunu Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojektu, kurā būtu noteikta tās turpināšanas procedūra. Līdz vasarai VARAM sagatavotu jauno pašvaldību iedalījuma projektu, par kuru konsultācijas ar visām 119 pašvaldībām plānots organizēt no jūnija līdz septembrim. Jauno novadu karti plānots apstiprināt valdībā un iesniegt apstiprināšanai Saeimā līdz gada beigām.

Tas nozīmē, ka diskusijām Saeimā būtu paredzēts pusgads. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis valdības sēdē aicināja ministrus konsultācijas ar pašvaldībām sākt agrāk. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā Saeima grozījumus šajā likumā nespēja pieņemt vairāku gadu garumā, liekot saprast, ka diskusijas par tik nozīmīgiem projektiem iepriekš prasījušas daudz ilgāku laiku.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar J. Pūci otrdien tikās arī Latvijas Reģionālo attīstības centru apvienība, kuras priekšsēdis Vents Armands Krauklis (LRA) “Latvijas Avīzei” uzsvēra tikšanās pozitīvo gaisotni, novadi ar ministru vienojušies sadarboties reformas īstenošanā. Reģionālo attīstības centru pašvaldības, kas lielākoties izveidotas ap bijušo rajonu centru pilsētām (vēl ir Līvānu, Smiltenes un Siguldas novads), esot spējīgas attīstīties, un mazāku novadu pievienošana prasīšot no centra papildu ieguldījumus, bet tas būšot jādara, domājot par reģionu attīstību ilgtermiņā, uzskata V. A. Krauklis.

Vietējā varā ietekmīgie opozīcijā

Raksturojot fonu, kādā pieteikta pašvaldību reformas pabeigšana, ir jāpasaka, ka vasara nav tas pateicīgākais laiks konsultācijām ar vietējo varu, kas izskanēja arī valdības sēdē. Ir jārēķinās ar iespējamo pašvaldību pretestību, jo vietējā varā ietekmīgā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimā ir opozīcijā, bet Latvijas Reģionu apvienība parlamentā vispār nav pārstāvēta. J. Pūce vairākkārt atkārtoja, ka VARAM respektēs Eiropas vietējo pašvaldību hartu un par pašvaldību iedalījuma maiņu notiks konsultācijas kā ar iedzīvotājiem visās pašvaldībās, tā arī ar visām pašvaldību organizācijām. Oficiālais valdības sarunu partneris ir Latvijas Pašvaldību savienība, ar kuru ir jāsaskaņo arī vienošanās un domstarpību protokols pirms valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā.

J. Pūce atgādināja, ka jau 2009. gadā, kad tika pabeigts reformas pirmais posms, 37 novadi neatbilda likumā noteiktajiem kritērijiem – tie paredz, ka novadā ir jābūt vismaz 4000 iedzīvotājiem, bet tā centrā – vismaz 2000 iedzīvotājiem. Tagad jau esot 57 tādas pašvaldības. Ir pašvaldības ar nepietiekamu ieņēmumu bāzi, kas nespēj veikt savas autonomās funkcijas bez sadarbības ar citiem, uzskata ministrs. Novadi iedzīvotāju skaita ziņā ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Ogres un Talsu novadā ir vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Savukārt Alsungas, Baltinavas, Naukšēnu, Rucavas un Vārkavas novadā ir mazāk nekā 2000 iedzīvotāju.

Ministrs arī paredz diskusiju par to, vai ir jāsaglabā divu veidu pirmā līmeņa pašvaldības – novadus un deviņas republikas nozīmes pilsētas. Ir vairāki novadi, kuriem nav sava attīstības centra, piemēram, Ventspils, Rēzeknes, Jēkabpils novads. Šo novadu domes ēkas arī atrodas citas pašvaldības – šāda paša nosaukuma lielās pilsētas teritorijā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ieteica beidzot atteikties no nosaukuma “republikas nozīmes pilsēta”, kas ir mantots no okupācijas laika.

Reklāma
Reklāma

Stiprinās plānošanas reģionus

Valdības partijām būs jāvienojas arī par plānošanas reģionu nākotni – par to, vai ir nepieciešamas otrā līmeņa – reģionu – pašvaldības. Plānošanas reģionu attīstības padomi veido visu reģionā iekļauto pašvaldību vadītāji, kuri no sava vidus izraugās attīstības padomes priekšsēdētājus. Ar viņiem otrdien tikās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Plānošanas reģionu pārstāvji sēdē norādīja uz ierobežoto funkciju apjomu, kā arī finansējumu, jo ar VARAM piešķirto dotāciju varot segt tikai administratīvos izdevumus. Reģioni bija gatavi uzņemties vairāk funkciju. To vadītāji uzskata, ka reģioni varētu vairāk iesaistīties sabiedriskā transporta pārvadājumu koordinēšanā savā teritorijā. Uz vietas vislabāk arī esot redzams, kā vajadzētu veidot skolu tīklu un izvietot veselības aprūpes iestādes, kuri valsts vietējie ceļi būtu vispirms remontējami.

Rīgas plānošanas reģiona priekšsēdētāja, Carnikavas novada vadītāja Daiga Mieriņa (LZS) uzskata – ja ir jāizšķiras, vai veidot otrā līmeņa pašvaldības vai nostiprināt esošos plānošanas reģionus, tad viņa priekšroku dotu otrajam variantam. D. Mieriņa arī aicināja pārskatīt plānošanas reģionu robežas, jo, piemēram, Rīgas reģionā ir Vidzemei piederīgie Salacgrīvas un Limbažu novadi, kā arī Tukuma novads.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa) uzskata, ka plānošanas reģioni “ir vislabākais panelis, kur organizēt diskusiju par pašvaldību reformu”. Komisijas sēdē arī atklājās atšķirības valdības partiju deputātu attieksmē pret reformu. Uldis Budriķis (JKP) un Ēriks Pucens (“KPV LV”) uzskata, ka otrā līmeņa pašvaldībām ir jābūt, bet tās nevajadzētu vēlēt, vadībā ieceļot valsts pārstāvi. Aldis Adamovičs (“JV”) aicināja stiprināt plānošanas reģionus, nomainot to nosaukumā vārdu “plānošanas” ar “attīstības”. Viņš atbalsta VARAM piedāvāto reformas īstenošanas plānu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.