STOPkadri: Šobrīd ir pavēries iespēju logs mazināt sašķeltību sabiedrībā – tādi logi paveras reizi 100 gados 34

2022.gada sākumā Latvijas iedzīvotāju skaits bija zem 2 miljoniem, no kuriem, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 63% bija latvieši, pārējie – citām tautībām piederošie, tai skaitā 24% krievu kopienai.

Reklāma
Reklāma
Daudzas šo nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai 40
Kadirovam daudz nav atlicis – viņš mirst. Čečenijas līdera nāve var ievilkt Putinu jaunā karā
Lasīt citas ziņas

Plašāks stāsts par šo tēmu izskanējis TV24 raidījumā “STOPkadri”, kas ēterā skatāms katru svētdienas vakaru plkst.19.00.

Jau vēsturiski pēc neatkarības atjaunošanas priekšplānā tika izvirzīts jautājums par mazākumtautību integrāciju Latvijas sabiedrībā, ar mērķi veidot vienotu, demokrātiski saliedētu pilsonisko sabiedrību, kur vienojošais elements ir valoda.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neskatoties uz gadiem milzušajām problēmām, sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš TV24 pauda, ka šobrī ir pavēries iespēju logs mazināt sašķeltību sabiedrībā, arī nesen Kaktiņa publicētie SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka šogad ievērojami audzis krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, kas par vēlamu uzskata ārpolitikā tiekties Rietumu vērtību virzienā.

Arnis Kaktiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: “Šādi iespēju logi, un tie atveras varbūt reizi 100 gados, tas ir ļoti svarīgi. Tas ir atvēries, tas šeit un tagad ir jāizmanto. Pēc gada tas jau būs aizvēries ciet. Tas šobrīd jau īstenībā strauji veras ciet. Šī nav kaut kāda lieta, ko tu vari iesaldēt.”

Sabiedrības integrācijas problēmas ir gadiem sasāpējis jautājums, kura atrisināšana nav kādas konkrētas iestādes vai cilvēka rokās, bet gan visas sabiedrības kopumā. Runa ir par katra identitātes jautājumu, ko nedrīkst nonicināt un jāmeklē kopsaucēji, jāstiprina kopējās vērtības un informatīvā vide.

Ineta Ziemele, Eiropas Savienības tiesas tiesnese: “Tur ir jāsāk ar to, ka mēs skatāmies, kas notiek mūsu informatīvajā telpā, ko mēs stiprinām, ko mēs nestiprinām, kas notiek mūsu skolās, lai stiprinātu latvisko identitāti un arī eiropisko identitāti. Mazākumtautības, viņu identitāti arī ir jāstiprina, nevis pašpietiekamā, bet mums ir citas mazākumtautības, kurām mēs esam uzspieduši zīmogu “krievvalodīgie”, bet viņiem ir viņu identitāte – ukraiņu skola, baltkrievu skola, lietuviešu skola un tā tālāk. Tas viss ir darāms.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.