Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”

“Straupe” par pienu maksā tuvu Vācijas cenām 5

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe”, kas 2018. gadā nosvinēja jau 25. gadadienu, turpina kaldināt panākumus. Spītējot Covid-19 krīzei, pirmais pusgads noslēgts ar 5,3% realizācijas pieaugumu.

LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplātās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas
4 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
1 diena
Lasīt citas ziņas

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” ir viens no retajiem kooperatīviem piena nozarē, kas veic pilnu ciklu no piena ražošanas līdz pat produktu pārdošanai.

Tāpat “Straupe” ir starp tiem dažiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kuri pēc senas receptūras gatavo Jāņu sieru, kas iekļauts Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā.

CITI ŠOBRĪD LASA

2019. gadā kooperatīva apgrozījums bija 7,3 miljoni eiro, tika realizētas 135 tonnas sviesta, savukārt no biedriem pārstrādei iepirktas 9588 tonnas piena. Koronavīrusa pandēmija nav bijis šķērslis “Straupei” turpināt stabilu izaugsmi. Pat apskatot tikai Covid mēnešus, kooperatīva sniegums vērtējams ar pārliecinošu plus zīmi, t. i., 3,5% realizācijas pieaugumu.

Rūpes par kooperatīva biedriem un darbiniekiem stiprai ģimenei raksturīgā veidā, augstas kvalitātes izejvielas un produkcija, un valdes priekšsēdētājs kopš dibināšanas – Imants Balodis ir stūrakmeņi, uz kuriem balstās kooperatīvā paveiktais. Bet pats galvenais – kooperatīva biedri visos laikos ir saņēmuši vidēji augstāko samaksu par savu saražoto pienu, nekā to spējuši (vai nav gribējuši) samaksāt citi piena pircēji saviem piegādātājiem valstī.

Saglabāta pārstrāde kooperatīva rokās

Vaicāts, kā tad “Straupei” izdevies saglabāt savu pārstrādi, I. Balodis atgādina, ka deviņdesmitajos gados, kad notika pārstrādes uzņēmumu privatizācija, visas mazās pienotavas tika nodotas piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību rīcībā ar speciālu valdības likumu.

Bijušajā Cēsu rajonā kooperatīvo sabiedrību rokās nonāca septiņas pienotavas un krejotavas, bet dažādu iemeslu dēļ viena pēc otras tās pārstājušas darboties. Citur valstī daļa kļuva par kapitālsabiedrībām.

Rezultātā no tiem laikiem sava pārstrāde ir saglabāta “Straupei” un piensaimnieku lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai “Dundaga”.

PKS “Straupe” priekšrocība ir visa piena produktu ražošanas cikla atrašanās vienās rokās un iespēja pienam pievienot vērtību. “Mēs pareizi sākām saimniecisko darbību, un kvalitāte bija viens no stūrakmeņiem.

Lai tirgū pastāvētu, augsta kvalitāte ir atslēgas vārds. Ar kvalitāti bija jāsāk – fermās, pārstrādē un tirdzniecības tīklā. Darbību sākām ar tirgus izpēti, lai saprastu, kāda produkcija mums jāražo un kur to varēsim realizēt. Tas ir būtiski startam katrā biznesā,” uzskata I. Balodis.

Saražo trīskārt vairāk piena

Kopš dibināšanas visa kooperatīva darbība vērsta uz attīstību, taču iztiekot ar pašu pelnītiem līdzekļiem. Arī tagad kooperatīvam nav ne kredītu, ne citu parādsaistību.

Katrs solis bijis pārdomāts, vienmēr rūpīgi izrēķinot, ko var vai nevar atļauties. Sākotnēji kooperatīva biedri bija ap 270 piena ražotājiem no Stalbes un Straupes pagasta.

Tagad biedru sastāvs izmainījies, iestājušies arī saimnieki no kaimiņu pagastiem, savukārt izstājušies tie, kas govju ganāmpulkus likvidēja. Biedru skaits ir samazinājies pieckārt, taču saražotā piena daudzums palielinājies trīs reizes.

Pienu PKS “Straupe” iepērk tikai no saviem biedriem. Šis ir mazo piena ražotāju kooperatīvs, pusei no 54 biedriem govju skaits saimniecībā ir mazāks par desmit, tikai trīs saimniecībās ir no 100 līdz 200 govīm.

“Straupes” produkcija vienmēr izcēlusies ar augstu kvalitāti, to nodrošina iepirktā piena kvalitāte.

“Lai būtu kooperatīva biedrs, jāmāk ražot ekstra klases pienu, ar augstākām kvalitātes prasībām, nekā to nosaka Eiropas standarti. Ja zemnieks to nespētu, mums nāktos pārtraukt sadarbību. Kooperatīva biedri to zina un prasības izpilda,” stāsta valdes priekšsēdētājs.

“Straupe” ražo sviestu, krējumu, biezpienu, jogurtus, krēmus, arī ķimeņu sieru, pienu, tīrkultūru. Ražošanā izmanto tikai dabisko piena izejvielu, piedevās nelieto ne augu taukus, ne ķīmiskos uzlabotājus, tādēļ produkcija pieprasīta dabisko piena produktu lietotāju nišā.

Apliecinot produkcijas augsto kvalitāti, 13 produktiem dažādās sortimentu grupās saņemta “Zaļās karotītes” kvalitāte zīme jeb Pārtikas un veterinārā dienesta atbilstības sertifikāts dalībai Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā.

Investēs 120 tūkstošus eiro attīstībai

Pienotavā saražotā produkcija tiek piegādāta klientiem Rīgā, Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Jelgavā un citviet Latvijā. Ražošanas apjomi nav tik lieli, lai aizrautos ar eksportu, tiesa, atsevišķi pasūtījumi tiek piegādāti arī uz ārvalstīm, piemēram, Lielbritāniju un Bulgāriju.

Gandrīz pusi produktu uzņēmums realizē tiešā tirdzniecībā pats savos 15 firmas veikaliņos un tirdzniecības vietās. Ir izkopta ilggadēja sadarbība ar AS “Smiltenes piens”, piegādājot vājpienu un iekļaujot sortimentā Smiltenē ražotos sierus, savukārt krējums no Smiltenes tiek sakults sviestā Straupē.

I. Balodis atklāj, ka iezīmējusies tendence pieaugt šķidro skābpiena produkcijas noietam – īpaši liels pieprasījums ir pēc kefīra, paniņām un tīrkultūras. “Straupes” kefīru un paniņas dzer arī Stradiņu un Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas pacienti. Lai nodrošinātu augošo pieprasījumu šajā segmentā, šogad plānots investēt ap 55 000 eiro jaunas pildīšanas iekārtas iegādē.

Apmēram 70 000 investēs arī ražošanas notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai, jo Straupes pienotava celta Braslas upes krastā pirms vairāk nekā 100 gadiem. Ierobežotā teritorijā izvietot būves un samazināt vides dienesta pieprasīto notekūdeņu piesārņojuma koncentrāciju par vairāk nekā 90% ir pat pieaicinātiem speciālistiem grūti izpildāms uzdevums.

“Straupes” vadītājs atzīst, ka nākotni pareģot nevar, bet mērķis joprojām ir saglabāt kooperatīva stabilitāti. “Pamazām attīstām sortimentu un sadarbību ar veikalu tīkliem, kā arī savu tiešo tirdzniecību.

Tieši pēdējais ir viens no kooperatīva tālākās attīstības virzieniem. Tas ir grūts darbs, bet ir gandarījums, ka par spīti tam, kādas nedienas nāk pretī, strādājam finansiāli stabili un jebkurā brīdī esam gatavi atbalstīt savus biedrus.

Pašreiz “Straupes” biedri par pienu saņem vidēji par 22 % vairāk, nekā caurmērā tiek maksāts Latvijā. Ja spējam nodrošināt Vācijai līdzvērtīgu cenu līmeni, tas parāda, cik stabili esam,” gandarīts I. Balodis.

VĒRTĒJUMS

Ingrīda Kāposta, Vaives pagasta ZS “Kundziņi “ saimniece:
Mums ir 105 slaucamās gotiņas, neesam liela saimniecība. Vienmēr ir bijusi pārliecība, ka vairāk varam sasniegt, darbojoties kooperatīvā. Baloža kungs atbrauca pie mums un aicināja pievienoties “Straupei”.

Viņa personība un vadītāja spējas mūs pārliecināja, tāpēc jau vairāk nekā 15 gadus esam daļa no “Straupes” kooperatīva. Tas dod lielu drošības sajūtu, jūtamies ļoti stabili. Šajā laikā pārdzīvota ne viena vien krīze, un kooperatīvs vienmēr saviem biedriem par pienu ir maksājis augstākas cenas, nekā saņēmušas citas saimniecības.

Ja ir grūtības, kooperatīvs vienmēr palīdzēs un aizdos naudu. Nevaru iedomāties, cik grūti būtu saviem spēkiem cīnīties, cik tad maksātu minerālmēsli, rulonu plēves, ko kooperatīvs iepērk par vairumcenām. Tomēr es teiktu, ka galvenais ieguvums no kooperatīva ir stabilitāte.

FAKTI

Straupes pienotava celta 1911. gadā
PKS “Straupe” reģistrēta 1993. gada 22. martā
Apgrozījums 2019. gadā – 7,3 miljoni eiro
Algoto darbinieku skaits: ap 90
13 produktiem “Zaļās karotītes” kvalitātes zīmes
Par panākumiem kooperācijā saņemti 3 “Sējēja” laureāta diplomi

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Iestājoties atkusnim, sācies kļavu sulu laiks. Daži saimnieki jau paguvuši satecināt šo koku saldeno sulu 5
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība 10
4 dienas
MS
Māra Skrīvele
Laukos
Ziema būs jāpārcieš ne tikai cilvēkiem, bet arī dārza augiem. Kas ietekmē augļu koku ziemcietību? 1
Nedēļa
LA
LA.LV
Ziņas
Skatītājs jautā: Kāpēc cenas salīdzinām ar Eiropas cenām, bet nerunājam par algu starpību? 75
8. janvāris, 2022
LA
LA.LV
Stāsti
“Neiedomājos, ka suņa adopcija var izvērsties šādi”: “Ulubele” par 300 eiro adopcijā atdod neārstējami slimu suni 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplātās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas
4 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mums priekšā ir sešas līdz astoņas ļoti grūtas nedēļas,” stāsta zinātnieks Ambainis 156
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Tā ir plastmasa, zinām, ka cilvēkam kaitīga. Vai tiešām tas jānodara mūsu bērniem?” Aizsilniece par FFP2 respiratoriem 189
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Tev ir izvēle – vai nu padodies vai meklē citu ceļu un iet tālāk! Horoskopi 17.janvārim
13 stundas
Lasīt citas ziņas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Zinātnieki spēj modelēt meža nākotni,” atklāj mežzinātņu doktors Jurģis Jansons 16
Intervija 8. janvāris, 2022
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Rita visus dripelējusi un mācījusi, kā pareizi darbs darāms.” Kā saglabāt priežu mežus piejūrā? 6
3. janvāris, 2022
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Mums nav naftas, bet ir atjaunoties spējīga izejviela – koksne un biomasa.” Kā koksne var konkurēt ar nanomateriāliem? 31
2. janvāris, 2022
LA
LA.LV
Laukos
“Pērciet un ēdiet, kamēr vēl zemnieki jūs sponsorē.” Gulbe atklāj, kuram produktam jau gadu ir neadekvāti zema cena 123
2. janvāris, 2022
UG
Uldis Graudiņš

Laukos
Augstākā piena iepirkuma cena kopš 2014. gada priecē lauksaimniekus, bet dzen izmisumā pārstrādes uzņēmumus 19
28. decembris, 2021
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniekus uztrauc pārtikas dārdzība un pieejamības samazināšanās 37
29. decembris, 2021
LE
LETA
Ziņas
Rīgā un pilsētas apkārtnē brīdinājums par vētru paaugstināts līdz sarkanajam līmenim
51 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem
27 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Līdz šim pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā 5000 bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem
1 stunda
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Kijeva par kiberuzbrukumu tur aizdomās Maskavu, Kremlis Krievijas saistību ar to noliedz
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Perevoščikovs: Covid-19 Latvijā izplātās ļoti strauji, taču ir arī dažas labas ziņas
4 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Varam būt milzīgi pateicīgi, ka 2004. gadā NATO pārvarēja šaubas un uzņēma mazu valstiņu ar maziem bruņotajiem spēkiem savā ierindā 70
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielā daļā Latvijas spēkā oranžās pakāpes brīdinājums par vētru
4 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Slepenās frontes kareivis, mānīgie testi un dzērājšoferu problēma. Nedēļas notikumu apskats
4 stundas
GN
Gunārs Nāgels
Ziņas
Gunārs Nāgels: Katrā karā visas puses veic kara noziegumus – lielākā vai mazākā apmērā. Galvenais ir nebūt zaudētāju pusē 64
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
“Pētījumos iezīmējas, ka 1989. gads bija viens no lūzuma punktiem,” Karušs uzskata, ka arvien biežāk piedzīvosim ekstremālus laikapstākļus 6
1 diena
LA
LA
Ziņas
“Amerikā ārsti, kuriem ir omikrons vieglā formā, turpina strādāt,” Aizsilniece norāda, kāpēc Latvija atkal “iebremzē” 250
2 dienas
LA
LA
Kokteilis
“Līdz šodienai neesmu sapratis, kur aizgāja tie 60 miljoni,” Maestro pēc simtgades svinībām, kas beidzās 2021. gadā 106
1 diena
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Es sevi dēvēju par veselīga un laimīga dzīvesveida entuziasti!” Jaunā “Māmiņu kluba” vadītāja Kristīne iepazīstina ar savu ikdienu 26
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Neviena valsts to vairs nespēj! Dumpis par testēšanu un omikronu 117
2 dienas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Vecāki ir iedomājušies, ka skolotāji, tāpat kā oficianti, ir tikai un vienīgi apkalpojošās sfēras pārstāvji 44
2 dienas
LA
LA
Ziņas
“Ne visi darbinieki apzinās, cik viņi izmaksā darba devējam,” Uzņēmējs atklāj, kam būtu jāmainās, lai varētu maksāt lielākas algas 98
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
“Sensacionālās ziņas ļoti patika – ka kāds nomušīts, par zādzībām, visādām nelaimēm. Tieši tāpat kā tagad!” stāsta Vilks un Daija 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pagājušajā diennaktī Lietuvā un Igaunijā inficēšanās ar koronavīrusu atklāta vairāk nekā 2000 cilvēkiem
12:10
LE
LETA
Ziņas
Valainis rosina apkures cenu pieauguma dēļ piešķirt vienreizēju 200 eiro pabalstu pensiju saņēmējiem
11:37
LE
LETA
Ziņas
Rīgā un pilsētas apkārtnē brīdinājums par vētru paaugstināts līdz sarkanajam līmenim
11:13