Streips: Tas ir lielākais absurds Latvijā – joprojām skolās tiek lauzti šķēpi par šo! 1

“Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājuši 34 gadi, kāpēc mēs joprojām laužam šķēpus par to, ka Latvijas republikā ar vienu valsts valodu mācības notiek tikai latviešu valodā? Es to nesaprotu un nekad nesapratīšu,” savu sašutumu TV24 raidījumā “Preses Klubs” izrāda Kārlis Streips, žurnālists, TV24 raidījuma “Streips pārlūko pasauli” vadītājs.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Lūdzu, lūdzu, kaut es būtu viens no viņiem: cilvēki, kas dzimuši šajos trijos datumos, tiek uzskatīti par visgudrākajiem pasaulē
Tu pati sev pieliec klāt gadus! 8 ieradumi, kas liek sievietēm novecot ātrāk
Rezultāti ir pārsteidzoši: vācu eksperti nosaukuši auto, kuri nav varējuši izturēt 100 000 kilometru nobraukuma testu
Lasīt citas ziņas

Pērn bija intervija, kur Streips lasījis, ka ka ir desmitās klases skolēni, kuri neprot latviešu valodu vispār. Jautājums, kas ar šo bērnu 10 gadu laikā ir noticis?

“Šī nespēja Latvijā šo jautājumu atrisināt, nezinu vai aiz bailēm no Krievijas, nevarēšanas, nezināšanas, tas ir lielākais absurds Latvijā – joprojām tiek lauzti šķēpi par mācībām latviešu valodā,” viņš saka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzīgi iepriekš jau TV24 izteicies Valkas novada domes deputāts Vents Armands Krauklis pastāstīja, ka Valkā dzīvo 25% iedzīvotāji, kuri ir cittautieši, bet Valgā to skaits ir 35%.

Jau vairākus gadus Valkā visi dzīvojošie cittautieši – bērni, jaunieši – runā “perfektā latviešu valodā”, sacīja Krauklis. “Tāpēc, ka savulaik mēs aiztaisījām ciet krievu bērnudārzu, ko ir politiski grūti izdarīt. Jā, es to izdarīju! Apvienojām latviešu un krievu skolas,” pastāstīja viņš. Desmit gadus atpakaļ 11.klasi pabeidza pēdējie skolnieki, kuriem mācības skolā bija krievu valodā.

“Pēc tam visi pārējie izvēlējās latviešu valodu. Vecāki izvēlējās, jo nebija [krievu] bērnudārza, bet bija labs latviešu bērnudārzs. Tā bija lokāla politiska griba! Visi likumi to atļāva darīt, un mani kolēģi vienmēr teica: tu esi traks, tie taču ir tavi vēlētāji?! Beigu beigās tie vēlētāji novērtēja to un nāca klāt krievu vecāks, kurš pats aizvien nemācēja runāt latviski un teica: paldies, ka jūs tā izdarījāt, man bērnam nav nekādu problēmu! Bet tās bailes šādā veidā dabūt tās krievu balsis, – tas nekad nav strādājis! Tas neļāva to izdarīt, piemēram, Valmierā, Rīgā,” norādīja Valkas novada domes deputāts Krauklis, stāstot, kā tika slēgts krievu bērnudārzs un cittautiešu bērni līdz ar to apguva latviešu valodu latviešu plūsmas bērnudārzā un pēc tam skolā.

“Šī tiešām ir bijusi mūsu pašu izvēle un atbildība,” tā par Valkas novada domes savulaik pieņemto lēmumu slēgt krievu skolas pastāstīja Krauklis.

Kāds ir tavs vieodoklis?

SAISTĪTIE RAKSTI