Dzintra Šulce: “Suņu man vienmēr bijis daudz. Savu, svešu, par saviem kļuvušu svešu…”
Dzintra Šulce: “Suņu man vienmēr bijis daudz. Savu, svešu, par saviem kļuvušu svešu…”
Foto no personiskā arhīva

Suņi bijuši klāt liktenīgos notikumos. Saruna ar romāna “Suņu kalns” autori Dzintru Šulci 1

Nosaukumā minētais suņu kalns ir gan reāla, gan mistiska vieta, ap kuru risinās lielākā daļa aprakstīto notikumu. Romāna darbības laikā “suņu kalns” ir meža paugurs, kura tuvumā atrodas neapdzīvotas mājas un vienlaikus vērtīgs dzimtas īpašums. Ar viltībām un nelikumībām afēristi cenšas īpašumu paņemt savā valdījumā, bet kalnu sargā arī mistiski tēli – suņi…

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Jauns solis eskalācijas virzienā: krievi sākuši pielietot īpašu “kaujas indi”
Viedoklis
Armands Puče: Tagad par visām reizēm ir skaidrs, ka ar politisko eliti nav ko vispār rēķināties. Murmuļi!
Lasīt citas ziņas

– “Suņu kalns” ne tuvu nav jūsu pirmā grāmata. Cik to īsti bijis?

Dzintra Šulce: – Romāni, stāsti, kopkrājumi, grāmatas par amatniecības tēmu. Kopskaitā padsmit. Katra ar kaut ko zīmīga. Pirmās grāmatas vēl padomju laikos izdeva apgāds “Liesma”, kur uzsvērti tika izvērtēts autoram piemērots redaktors. An­dris Tiļļa, Zina Līce, Regīna Frankenšteina – sadarbība ar viņiem bija kā izcili kursi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Īpaša sanāca “Utainā princese”, romāns nodrukāts uz ietinamā papīra, kad varas maiņas laikā aizvērās lielākās tipogrāfijas. Nu un šī, “Suņu kalns”, ir pēc vairākiem gadiem pirmā, ko drukā cita izdevniecība.

– Nodibinājāt pat izdevniecību – “Unda” –, tomēr izglītība jums ir eksakta, strādājāt par metroloģijas inženieri Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā Baldonē. Kā pievērsāties rakstniecībai?

– Tehniskā izglītība ir ātrā izvēle pēc vidusskolas. Es ieteiktu visiem studēt ne agrāk kā pēc trīsdesmit. Strādājot var saprast, ko vēlies, ko spēj, kas padodas vai nepadodas. Zinātņu akadēmijas observatorijā bija pietiekami daudz brīva laika rakstīšanai, bet, kad iestāde beidza pastāvēt, darbs bija vajadzīgs.

Rakstīt kā ārštata autoram preses izdevumiem? Jā, to varēja, veiksmīgi sastrādājos ar “Dienas” pielikumu “Mājai un Ģimenei”, biju pašu pirmo “Santas” numuru mazajā redakcijā.

Kad tika nolemts ceturtdienas oranžo, atsevišķo “Dienas” ielikumu izdalīt proporcionāli visai nedēļai, bija moments, kad visai drosmīgi ierosināju – nu, kas ir, taisām atsevišķu avīzi! Tekla, Aiva, Antra. Katrai bija sava izvēle. Es paliku pie savas, un tapa izdevniecība. Mājturības–rokdarbu avīze “Pavards” iznāk vēl šodien.

Tas nozīmēja simtiem interviju, apceļot Latviju, apskatīt izstādes, iziet kursus maketēšanā, datorgrafikā, galu galā – dziedniecības un astroloģijas zinībās. Interesanti.

“Dienā” kopā ar Teklu (Šaiteri) – tā bija neatsverama skola. To nevienā universitātē nemāca, tikai reālā darbā. Uz interviju ar Eduardu Pāvulu braucu viņai līdzi, pirms tam vairākas dienas konspektēju pieejamos materiālus par viņa lomām, biogrāfiju. Tekla teica – nopietnā intervijā jautāt drīkst tikai to, ko tu patstāvīgi par viņu nespēj uzzināt… Un es viņam uzdevu jautājumus… par viņa suni. Mēs vairs nerunājām par teātri, par naudu, par dzīvi Valteros, bet gan par suni, suni, suni…

Reklāma
Reklāma

– Šķiet, suņi jums patīk. Kādēļ?

– Kad cilvēks pēc nāves nokļūstot pie mūžības vārtiem, par viņu prasot liecības no suņiem. Šis mīts man ļoti patīk, es tikai nezinu, vai tam soģim būs tik daudz pacietības visu noklausīties, jo suņu man vienmēr bijis daudz. Savu, svešu, par saviem kļuvušu svešu.

Lai nu kādas tur tās astrologu tabulas un sakarības, suns nav mans totēma dzīvnieks, suns ir mans bez komentāriem.

Suņi bijuši klāt liktenīgos notikumos. Piemēram, suņa dēļ iesaistījos darbā ekstrasensu salonā. Tehniskais darbinieks – aizvest, izdrukāt, sameklēt datus, nofotografēt, rediģēt – tā ir unikāla pozīcija, no kuras redzams viss. Aizraujoši. Cik daudz augstos amatos populāru cilvēku izmanto astrologu pakalpojumus. Cik daudz tos izmanto (ļoti bieži – sekmīgi) policija… Tie ir bagātīgi materiāli zem vizītes slepenības pārklāja…

– Lasot jauno romānu un šķetinot tā intrigu, atklājas visai īpatnējas savstarpējās radniecības. Vai pamats noskatīts kur dzīvē?

– Kolēģim pusmāsa ar uztura līguma faktu izkrāpa mantojuma neatraidāmo daļu. Trīs gadi tiesas darbu, faktu meklējumu… Pārējais ir “no citas operas”, drīzāk vēlamais un ne reālais. Savu noslēpumu mantojuma atstājējs paņēmis līdzi.

Jauns sižets parasti sākas ar shēmu, pierakstiem – par varoņu datiem, biogrāfijām, detaļu atzīmēšanu. Rakstās tad, kad ir labs izejas materiāls. Kad ir aizrautība iet sižetā un ar teksta varoņiem kopā darboties.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.