“Tas iet vienkārši perfekti! Pat virs vērtējuma!” Kādi nekustamie īpašumi šobrīd ir pieprasītākie Latvijā? 0
Nekustamo īpašumu pieprasījuma specifika liecina, ka pircēji ir kļuvuši gudrāki un gudrākas ir viņu izvēles – par to tiek runāts jau pēdējos gados. Šādu viedokli TV24 raidījumā “Uz līnijas” pauda Igors Trošins, nekustamo īpašumu aģentūras “Tribus” vadītājs, piekrītot apgalvojumam, ka šāda tendence patiešām ir novērojama.
“Pircējs ir gudrāks un pērk apdomīgāk – pieprasīti ir sakārtoti īpašumi ar mazāk problēmām. Visvieglāk šobrīd ir pārdot labi remontētus, bet iepriekš lietotus īpašumus,” skaidro Trošins.
Viņš norāda, ka populāri ir tādi īpašumi, kas nav nolietoti, ir labi saglabājušies un neprasa lielus ieguldījumus jaunā remontā. “Cilvēks redz – laba manta, un pērk! Tas iet vienkārši perfekti, tur var dabūt labas cenas, pat virs vērtējuma!”
Trošins raksturo aktuālo tirgus situāciju, uzsverot, ka pircēji izvēlas rūpīgi: “Labu, sakārtotu dzīvokļu nav daudz!”
“Swedbank” izsniegto hipotekāro kredītu summa pirmajā pusgadā pieaugusi par 60%
“Swedbank” noslēgto hipotekāro kredītu skaits šogad pirmajā pusgadā palielinājies par 48%, bet izsniegto kredītu summa augusi par 60%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, aģentūru LETA informēja “Swedbank”.
Tostarp lielākā aktivitāte saglabājās Rīgā un Pierīgā, bet 29% no visiem jaunajiem aizdevumiem izsniegti ārpus galvaspilsētas.
Rīgā lielākā aktivitāte bijusi dzīvokļu segmentā, kur līgumu skaits audzis par trim procentpunktiem, savukārt Pierīgā pieaugums par pieciem procentpunktiem bija privātmāju iegādes un būvniecības darījumos.
Īpaši izteikts kāpums bija darījumos ar īpašumiem, kas būvēti no 2000. līdz 2023.gadam – šajā segmentā aizdevumu skaits audzis par 69%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu. Tomēr lielākā daļa jeb 61% no visiem aizdevuma līgumiem Latvijā noslēgti par īpašumiem, kas būvēti līdz 2000.gadam. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī proporcija ir atšķirīga – Igaunijā puse no darījumiem attiecas uz jaunākiem mājokļiem, bet Lietuvā to īpatsvars pārsniedz 56%.
“Swedbank” dati liecina, ka visbiežāk īpašumu iegādājas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kuru mājsaimniecības vidējie ikmēneša ienākumi pārsniedz 2500 eiro. Vidējā hipotekārā kredīta summa šogad pirmajā pusgadā bija 90 000 eiro, kas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
“Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma norāda, ka straujš hipotekāro kredītu pieprasījuma kāpums un izsniegto kredītu skaits attiecas gan uz lielajām pilsētām, gan Latvijas novadiem. Līdzīgi kā Rīgā, arī citās Latvijas pilsētās lielākā aktivitāte saglabājās dzīvokļu segmentā, kas veido 60% no jaunajiem aizdevumiem reģionos. Savukārt 40% aizdevumu piešķirti privātmāju iegādei un būvniecībai, un aptuveni trešdaļa no šī apjoma ir aizdevumi jaunu privātmāju būvei.
Latvijas reģionos lielākais līgumu skaits noslēgts par īpašumiem Jelgavā (11,9%), Liepājā (10,2%), Siguldā un Siguldas novadā (8,7%), kā arī Ogrē un Ogres novadā (7,7%).
Divas trešdaļas jeb 67% no aizņēmējiem reģionos ir ģimenes ar bērniem. Vidējie ikmēneša ienākumi aizņēmējiem reģionos ir salīdzinoši zemāki nekā Rīgā un Pierīgā. Ja aizdevums izsniegts bez līdzaizņēmēja (60% gadījumu), vidējie ienākumi ir 1000 līdz 1500 eiro, bet ar līdzaizņēmēju – 2000 līdz 2500 eiro mēnesī. Aptuveni 40% gadījumu aizņēmēji izmanto “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) garantijas ģimenēm ar bērniem.
Toma skaidro, ka reģionu pilsētas, kurās vērojama aktīva izaugsme ekonomikā un tiek attīstīta uzņēmējdarbība, kļūst arvien interesantākas arī mājokļu pircējiem. Nekustamā īpašuma cenas tajās joprojām ir zemākas nekā Rīgā un Pierīgā, taču peļņas un darba iespējas bieži ir līdzvērtīgas. Īpašu nozīmi tam piešķir arī laba infrastruktūra un ērtas satiksmes saites ar galvaspilsētu, kas ļauj dzīvot reģionos, skolot bērnus vietējās skolās un vienlaikus strādāt Rīgā, tā samazinot dzīvošanas izmaksas.
Viņa norāda, ka reģionos iedzīvotāji dzīvokļu iegādei bieži izmanto arī personīgos uzkrājumus, par ko liecina Zemesgrāmatā reģistrēto dzīvokļu darījumu skaits ar hipotēkām.
Piemēram, šogad Ogrē ir ar hipotekāro kredītu iegādāto dzīvokļu īpatsvars bija tikai 38%, Jelgavā – 35%, bet Liepājā – 23%.
Nekustamo īpašumu cenu izmaiņas atspoguļo nekustamo īpašumu piedāvājumu un reģiona ekonomisko aktivitāti. Pēc Zemesgrāmatas datiem, piemēram, Valmierā vidējā cena dzīvokļu segmentā šogad ir 930 eiro par kvadrātmetru, Jelgavā vidējā cena sasniedz 828 eiro par kvadrātmetru, Ogrē un Ogres novadā 827 eiro par kvadrātmetru, bet Daugavpilī vidējā cena bija 300 eiro par kvadrātmetru.
Pēc Tomas minētā, reģionu iedzīvotāji labprāt iegādājas un būvē arī jaunus īpašumus, kuru izmaksas ir līdzvērtīgas Rīgas un Pierīgas nekustamā īpašuma cenām. Šogad, piemēram, nekustamā īpašuma būvniecībai Cēsu novadā aizdevums sasniedza 255 000 eiro, Dienvidkurzemes novadā 254 000, Ventspilī 250 000, savukārt Jelgavā, Dobelē, Rēzeknē un Madonā lielākās aizdevumu summas svārstījās no 125 000 līdz 182 000 eiro.
Vērtējot aizņēmējus Latvijas reģionos nodarbinātības kontekstā, bankā norāda, ka Liepājā aktīvākie aizņēmēji ir publiskā un aizsardzības sektora, kā arī celtniecības nozares darbinieki, Ogrē – veselības aprūpes jomas speciālisti, Jelgavā – izglītības un kultūras jomas darbinieki, Valmierā – ražošanas sektora darbinieki, bet Daugavpilī – publiskajā un aizsardzības sektorā, kā arī IT jomā nodarbinātie.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
