“Vaimanāšana, ka visi grimst nabadzībā ir nepatiesa, latviešiem naudas paliek arvien vairāk,” Bergs par “sūro” dzīvi Latvijā 0
Neplānotiem izdevumiem vai lielākam pirkumam pēdējā gada laikā ir aizņēmusies teju trešā daļa jeb 27% Latvijas iedzīvotāju, aģentūru LETA informē “Swedbank” pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
“Ja paskatās uz statistiku, tad Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi Latvijas bankās tikai pieaug. Tā vaimanāšana, ka viss ir slikti, ka visi mirs, ka visi grimst nabadzībā, nu statistika rāda, ka tā tas nav. Cilvēkiem naudas ir arvien vairāk, cilvēkiem brīvas naudas paliek arvien vairāk. Ne tuvu nav slikti. Var iziet ārā paskatīties, kas notiek ielās, veikalos, automašīnās – viss ir labi. Tajā pašā laikā ir vērts sadalīt ainu gabaliņos – valsts aizņemšanās ir normāla un saprātīga tad, ja to naudu liek attīstībā – būvē rūpnīcas vai taisa lietas, kas nākotnē palielinās ekonomiku un nodokļu ieņēmumus, savukārt, ja aizņemas un iztērē tekošajos izdevumos, salīdzinot, ja cilvēks aiziet uz banku, aizņemas un aizbrauc uz Ēģipti atvaļinājumā, tad tā ir diezgan stulba aizņemšanās,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Normunds Bergs, elektronikas un IT jomu uzņēmējs, AS “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs, LIAK prezidents, LTRK padomes loceklis.
Viņš atgādina, ka vairums latviešu ļoti labi zina, kas notiek, ja paņem kredītus un pēc tam nespēj tos atdot, mēs visi pieredzējām 2008. gada krīzi. “Ļoti daudziem vidusslāņu cilvēkiem atņēma dzīvokli, māju, vēl desmitiem gadu bankām palika parādā tajā brīdī, kad visu atņēma, tas kopumā sabiedrībā un biznesā iesita diezgan lielu nepatiku pret banku kredītiem,” Bergs atgādina.
Visvairāk cilvēku jeb 38% aizvadītā gada laikā aizņēmušies, lai segtu dažādus neplānotus izdevumus, piemēram, veselības aprūpi vai mājokļa remontu. Tam seko lielāki pirkumi, kam ir aizņēmušies 24%, un auto iegāde vai remonts, kam aizņēmušies 23% aptaujāto. Savukārt piektdaļa jeb 20% respondentu aizņēmumu izmantojuši ikdienas izdevumu segšanai.
“Swedbank” patēriņa finansēšanas jomas vadītāja Ieva Muzikante norāda, ka aptaujas dati par aizņemšanos korelē ar “Swedbank” veikto analīzi par klientu paradumiem uzkrājumu veidošanā, kas atklāja, ka gandrīz pusei iedzīvotāju nav nedz paraduma regulāri uzkrāt, nedz ir atlikta kāda naudas summa neparedzētiem gadījumiem. Ņemot vērā, ka dati par krāšanas paradumiem aptver aptuveni 800 000 bankas klientu, tos var attiecināt uz Latvijas sabiedrību kopumā. Muzikante norāda, ka tāpēc ir likumsakarīgi, ka neparedzētu tēriņu vai lielāku pirkumu gadījumā naudu nākas aizņemties.
No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pēdējā gada laikā atzinuši, ka nācies aizņemties kādam lielākam pirkumam vai neplānotiem tēriņiem (27% respondentu), vislielākais aizņēmēju īpatsvars ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (39%) un ģimenēs ar bērniem (36%). Savukārt neplānoti izdevumi bijuši īpaši aktuāli iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem (48%), bet jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nācies aizņemties ikdienas izdevumu segšanai (28%).
Vērtējot galvenos īstermiņa aizņēmumu avotus, redzams, ka 51% aizņēmēju naudu aizņemas no ģimenes locekļiem vai draugiem, trešdaļa – no bankas, bet vēl trešdaļa izmanto nebanku kreditētāju pakalpojumus. Cilvēki ar zemākiem un vidējiem ienākumiem līdz 1000 eiro mēnesī biežāk izvēlas ģimeni, draugus vai nebanku kreditētājus, savukārt cilvēki ar augstākiem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī galvenokārt vēršas pie bankām.
Vairāk nekā piektdaļa jeb 21% respondentu prognozē, ka nākamā gada laikā nāksies aizņemties neparedzētu izdevumu segšanai vai lielākiem tēriņiem. Plānotā aizņēmuma summa visbiežāk ir līdz 5000 eiro (55% atbilžu), un šo naudu galvenokārt paredzēts ieguldīt mājokļa remontā. Lielākā daļa respondentu šim nolūkam plāno vērsties pie bankas.
Aptauja 2025. gadā veikta sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 1005 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
